Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_07_22_a-seq85> ?p ?o. }

• 1994_07_22_a-seq85 type Speech.
• 1994_07_22_a-seq85 number "85".
• 1994_07_22_a-seq85 date "1994-07-22".
• 1994_07_22_a-seq85 isPartOf 1994_07_22_a.
• 1994_07_22_a-seq85 spokenAs 77.
• 1994_07_22_a-seq85 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Daudz kas no tā, ko es būtu gribējis teikt, ir pateikts. Bet es izmantošu savu iespēju, lai pievienotos tai deputātu daļai, kas pēc mana vērtējuma skatās uz lietām pragmātiski. Es pilnībā atbalstu deputāts kā cilvēks Valsts prezidenta lēmumu par šī likuma 14. panta pārskatīšanu. Godātie kolēģi! Būsim godīgi un paskatīsimies kaut nedaudz atpakaļ. Mēs visu laiku mēģinām iztēlot notikumus, ka nupat šis jautājums ir parādījies un nu mēs viņu tagad ļoti prātīgi risinām. Lai ir atļauts atgādināt kolēģiem, ka jau Augstākā padome savā laikā pilnā nopietnībā Dinēviča kungam sēžot tur priekšā runāja - vai Augstākā padome drīkst pieņemt Pilsonības likumu. Un tad gan būtu noticis kaut kas traģisks... tad gan kaut kas tuvs nulles variantam varēja būt pieņemts, bet tam ir laimīgi tikts pāri. Mēs nevarējām pāris gadus atpakaļ sapņot par tik stingru filtru, kāds ir ielikts šajā likumā. Un tāpēc novērtēsim savu virzību pareizā virzienā un likums ir tāds, par kuru es vēlreiz varu pateikt - daudzi pat sapņot nevarēja kādu laiku atpakaļ. Godātie kolēģi! Nevajag radio klausītājus maldināt un visu laiku cilāt kā milnu nulles variantu. Visi, kas ir lasījuši likumu no A līdz Z un iepazinušies ar filtru, kāds tur ir iekšā, tā es nosaucu tos kritērijus, pēc kuriem var piešķirt pilsonību, ļoti labi zina, ka ne par kādu nulles variantu šeit nav runa. Un tāpēc būsim vismaz godīgi savā starpā vai arī tad vienosimies, ka šeit mēs runājam vienu, domājam citu, bet radio klausītājiem deklarējam vēl kaut k. Godātie kolēģi! Domāju, ka daudz jauna nepateikšu, bet izteikšu savu visstingrāko pārliecību. Latvija ir valsts, kurai vienmēr būs jāizvēlās. Trīsdesmitajos gados Latvija mēģināja attālināties vienādā attālumā no Rietumiem un no Astrumiem. Pie kā tas noveda - mēs ļoti labi zinām. Labi, šoreiz nav priekškara apstākļi, bet ir Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, Latvijas... piedodiet, bet es pat teikšu tā, ka šis stāvoklis citu valstu ģeopolitiskajās interesēs vienmēr mums liks izvēlēties. Un ja man ir šodien iespēja kaut par mata tiesu... es runāšu pilnīgi atklāti, neesmu ne ārlietu ministrs, ne Valsts prezidents, kuriem jārunā diplomātiskāk, es runāšu pilnīgi atklāti. Ja ir kaut par mata tiesu iespēja attālināties no Austrumiem, es to darīšu nešauboties. Un es neredzu šeit diktātu no Eiropas padomes puses. Budovska kungs, jūs parādījāt sevi kā ļoti lielu speciālistu minoritāšu jautājumos, piekrītiet, ka arī citiem ir kaut kāda nojēga šajos jautājumos. Ja jūs runājat par minoritāšu problēmu, es jums pateikšu skaidri un gaiši - es pilnīgi piekrītu jums tur, ka mūsu vēsturiskās minoritātes, nenosaukšu visas - krievu vecticībnieki, ebreji, lietuvieši, poļi, igauņi, čigāni un tā tālāk, - ar tām nav un nebūs problēmu. Un es jums pilnīgi piekrītu, Budovska kungs, arī tur, ka man absolūti nav pieņemama un patīkama kaut kāda integrēšanās šeit un mākslīga šo te 600 tūkštošu vai 700 tūkstošu iedzīvināšana šeit, bet jāskatās tad ir reāli. Līdz ko jūs to nodeklarējāt, tad nākošais - sakiet, lūdzu - kā mēs reāli risināsim? Kā es redzu šīs problēmas risināšanu? Es te redzu vienīgo izeju - mēs taču nenolaidīsimies tik tālu, lai te sāktu atkal runāt par deportācijām vai vēl kaut ko. Mēs to ne varam, ne gribam, ne spējam izdarīt. Nu tad runāsim, kur mēs varam šo te problēmu atrisināt? Kaut cik tuvinoties Eiropai? Kaut kādā veidā organizējot, tīri praktiski runājot, repatriācijas progranmmu, gaidot Rietumu atbalstu šai repatriācijas kustībai? Fondus veidojot? Radot šiem cilvēkiem apstākļus, lai viņi brauc projām? Es gribu, lai viņi brauc projām. Civilizēti lai brauc prom, bet taču ne nodeklarējot un tālāk neko nepasakot. Godātie kolēģi! Mēs nevaram cerēt, ka Eiropas padome vai integrēšanās Eiropā var notikt neizvirzot vispār nekādus noteikumus. Ziniet, Dānijas seminārā mēs analizējām un ļoti daudz runājām un tur viņi ir faktiski ļoti draudzīgi noskaņoti, bet viņi izteica pat neizpratni, ka mums pat nacionālais moments parādās pilsonības piešķiršanas jautājumos. Viņiem to ir grūti saprast, mēs pēc tam viņiem to skaidrojām, ka mēs nevaram vienādi izturēties pret 600 tūkstošiem no Austrumiem iebraukušo un mūsu lietuviešiem un igauņiem un tāpēc ir šis nacionālais moments klāt. Godātie kolēģi! Es ar visu atbildības sajūtu gan balsošu, gan arī aicinu visus, kas pragmātiski domā, balsot par Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas kopējo lēmumu un vēlreiz, kā es sapratu, arī par Valsts prezidenta akceptēto šo te redakciju. Paldies.".
• 1994_07_22_a-seq85 language "lv".
• 1994_07_22_a-seq85 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1994_07_22_a-seq85 mentions Q822919.
• 1994_07_22_a-seq85 mentions Q211.
• 1994_07_22_a-seq85 mentions Q193089.
• 1994_07_22_a-seq85 mentions Q1020384.
• 1994_07_22_a-seq85 mentions Q35.