Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_07_22_a-seq79> ?p ?o. }

• 1994_07_22_a-seq79 type Speech.
• 1994_07_22_a-seq79 number "79".
• 1994_07_22_a-seq79 date "1994-07-22".
• 1994_07_22_a-seq79 isPartOf 1994_07_22_a.
• 1994_07_22_a-seq79 spokenAs 77.
• 1994_07_22_a-seq79 spokenText "Augsti godātais prezidenta kungs, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Iepriekšējā reizē, balsojot par PIlsonības likumu, mēs nobalsojām šo likumu ar aptuveni trīs ceturtdaļām no klātesošo deputātu skaita. Tātad tas liecināja par to, ka acīmredzot tajā brīdī šis likums bija pietiekami optimāli izstrādāts un tajā brīdī mēs tā nobalsojām. Lai gan tas arī bija zināms kompromisa variants. Tomēr kā rāda notikumu attīstība Latvijā, pēdējo lielo valsts vīru vizītes, Eiropas nostāja, kā arī pats galvenais - ļoti plaši izvērstā diskusija Latvijas presē un ne tikai presē, bet arī sabiedrībā, es, protams, varu apgalvot to, ka ne jau tikai un vienīgi kvotu princips var izšķirt latviešu tautas izdzīvošanu vai neizdzīvošanu. Iepriekšminētais un redzētais liecina par to, ka šis ierobežojuma princips nebūs nav vienīgais garants Latviešu tautas izdzīvošanai. Vēl daudz būtiskāk par to ir tas, vai mēs spēsim Latvijā īstenot pareizu valodas, izglītības, demogrāfisko politiku un tā tālāk. Jā, demogrāfiskai politikai šodien ir vajadzīga nauda, izglītības reformai tāpat ir vajadzīga nauda, bet ne tikai. Ir vajadzīga kaut vai tajā pašā valodu politikā ir pirmkārt vajadzīga mūsu pašu latviešu nelokāma nostādne savas gribas īstenošanā, jo kvotas, es vēlreiz saku, tā nav panaceja, lai mēs šo jautājumu atrisinātu. Burtiski dažas dienas atpakaļ es braucu vilcienā uz Valmieru un sēdēju kopā ar Valmieras policijas pulka kareivjiem. Un tur bija kādi desmit kareivji. Deviņi latvieši un viens krievs. Kur vēl labāka situācija integrēšanai pie šādām skaitliskām attiecībām kā tas mums ir armijā, ņemot vērā mūsu pilsoņu skaitu atkarībā no tautības. Kur vēl ideālāka situācija, kur vēl labāka vide nekā šī dienesta biedru vide. Diemžēl, lai gan cik varēja noprast, šis krievs saprata latviski, visi šie deviņi mūsu latvju jaunekļi ar viņu runāja krieviski. Un neviens neviena vārdiņa viņu runā ar viņu, neiebilda latviski. Ar šādu nostāju mums nepalīdzēs neviena kvota. Un to mums visiem vajadzētu saprast. Valodu politika. Neapšaubāmi diezgan daudz kas ir izdarīts, bet kaut vai tādas elementāras lietas, ka mēs joprojām neesam atrisinājuši to jautājumu, kas saistās ar materiālo pabalstu, valodu inspektoriem, kam bieži iznāk cīnīties kā Donkihotiem ar vējdzirnavām, ka valodu centra speciālistiem, man liekas, ir vismazākās algas no visām valdības pakļautībā esošajām iestādēm, tā ka es domāju, arī šie jautājumi ir jārisina. Un jāsaka atklāti, tiešām, šīs bažas arī mani neatstāj un skaidrs, ka šobrīd mēs esam par vājiem, lai spētu cittautieši integrēt mūsu sabiedrībā. Mums pietrūkst šī stingrā mugurkaula, mums varbūt pietrūkst arī viena otra risinājuma valdības līmenī. Un tāpēc ir ļoti būtiski šodien iegūt laiku, iegūt laiku līdz tam brīdim, kamēr mēs jūtamies pietiekami stipri. Jāsaka atklāti, ka šis te kvotu princips zināmā mērā būtu lielāks garants, it kā, lai šos nosacījumus īstenotu. Bet tajā pat laikā tas izkārtojums, kādu mums šodien sniedz Juridiskā komisija pēdējā variantā ir tomēr pietiekami nopietns un aptver pietiekami ilgu laika posmu, lai naturalizāciju nepadarītu masveidīgu un lai mēs spētu kontrolēt šo procesu un vajadzīgā brīdī, ja tas būtu nepieciešams, arī atgriezties pie šī kvotu jeb ierobežojošā principa. Mums ir laiks tam dots, jo šis naturalizācijas izkārtojums kā patreiz tiek piedāvāts, ir pietiekošs ilgā laika posmā. Neapšaubāmi, tie, kas mūs pamāca, vajadzētu arī saprast vienu, ka mums Latvijā ir tomēr būtiski, lai tuvā pārredzamā nākotnē latviešiem vēlētajās institūcijās, pirmkārt jau augstākajās varas institūcijās un otrkārt varas institūcijās Rīgā, būtu šis vairākums. Jo pretējā gadījumā, ja mēs šo vairākumu zaudēsim īsā laika posmā, es atkārtoju vēlreiz, mēs nebūsim pietiekami stipri, lai kontrolētu situāciju, mēs nebūsim tik stipri, mēs nebūsim integrētspējīgi sabiedrību. Un nav jau noslēpums, ka šodien, piemēram, konkrēts gadījums ar šo Rīgas bēdīgi slaveno 26. vidusskolu. Tas ir objektīvs gadījums, kad ir jāreorganizē skolu tīkls, jo objektīvi ir rādītāji, ka latviešu skolās skolēnu skaits ļoti strauji pieaug, bet skolās ar krievu mācību valodu samazinās, bet ir vajadzīga šobrīd Rīgā vara, kas spētu pieņemt lēmumu, lai šo procesu virzītu tālāk un šis process galu galā ir arī cittautiešu interesēs, jo šobrīd ļoti daudzi cittautiešu vecāki grib savus bērnus sūtīt tieši latviešu skolā. Un, piemēram, Daugavpilī, kur latviešiem šī kvoruma šobrīd jau vairs nav, neskatoties uz to, ka pilsētas mērs Vidavskis ir samērā pragmatisks cilvēks, diez vai Daugavpilī dome šobrīd riskēs pieņemt lēmumu kādu krievu skolu situācijas uzlabošanas labad reorganizēt par latviešu skolu, jo tur šī kvoruma nav. Tāpēc vēlreiz es atkārtoju, mums ir vajadzīgs laiks. Mēs jau redzam, skatoties kaut vai uz Ukrainas piemēru, kur Austrumukrainā savā laikā tauta tika nomērdēta badā Ukrainas pamatiedzīvotāji un šobrīd pamatā šeit dzīvo ieceļotāji, kolonisti, un līdz ar to mēs arī redzam, kādā situācijā šobrīd ir Ukraina. Ukraina ir sašķelšanās priekšvakarā. Kad Rietumukrainai ir pilnīgi citas nostādnes kā Austrumukrainai. Pie kā noved kolonizācija, pie kā noved attiecīgās pamattautības padarīšana faktiski par mazākuma tautību savā zemē. Un galvenais, ka visiem ir balsošanas tiesības. Tā ka to mums, protams, vajadzētu atcerēties un arī Eiropas ekspertiem vajadzētu atcerēties to, ka Latvijai ir vajadzīgs laiks, lai mēs būtu pietiekami stipri, lai varētu stabili veidot savu sabiedrību. Atcerēsimies arī to, ka ja kolonizācija Latvijā būtu turpinājusies vēl, okupācija būtu turpinājusies vēl gadus piecus, tad mēs vispār būtu bezcerīgā situācijā, jo Augstākā padome savā laikā pieņēma neatkarību ar dažu balsu pārsvaru. Un tad šo balsu skaits būtu nepietiekams, lai mēs varētu iet šo civilizēto atbrīvošanās ceļu, šo parlamentāro ceļu, par kuru mūs tā cildina Eiropa. Vēl daži gadi un mēs būtu bezdibeņa priekšā. Neapšaubāmi, Eiropas attieksme pret mums diezgan duāla. Es ticu tam, ka šeit, arī zālē klātesošie Eiropas pārstāvji neapšaubāmi, vēl mums labu, bet neapšaubāmi, ka pasaulē un arī Eiropā lielajā politikā pastāv objektīvās realitātes, ar kurām diemžēl mums ir jārēķinās. Mums šodien ir ar tām jārēķinās. Un mums ir jārēķinās ar to, ka Eiropas ražotājiem Eiropai, ne jau tik daudz interesē mūsu mazās latviešu tautas izdzīvošana vai neizdzīvošana, ka Eiropai pirmkārt interesē noieta tirgus, Krievija ar saviem 150 miljoniem plus vēl 100 miljoni NVS pārējās valstīs ir milzīgs noieta tirgus Rietumeiropas produkcijai. Ir ieguldītas lielas investīcijas, Krievija ir lielos parādos. Eiropa uztraucas par savu naudu. Tā uztraucas arī par savu ražotāju, par saviem cilvēkiem, kuri ražo produkciju, kurai kaut kur ir vajadzīgs noiets. Ar to ir jārēķinās, jo Eiropa par to domās visu laiku un ar to mums Latvijā šeit diemžēl, bet ir jārēķinās. Diez vai Eiropai un visai pasaulei nav simpātiju pret Tibetas tautu, kuru ir piemeklējis stipri līdzīgs liktenis, kā savulaik Baltiju. Arī Tibetā, tibetieši jau ir kļuvuši kolonizācijas rezultātā par minoritāti un es negribu ticēt, ka pasaulē cilvēki nevēl Tibetai labu. Bet jāatcerās arī tas, ka Ķīna ar savu miljardu iedzīvotāju, tas ir milzīgs turgus, tas ir milzīgs tirgus, tas ir milzīgs tirgus attīstītajai pasaulei, tas ir milzīgs iespēju lauks biznesam, investīcijām, peļņas avots un tā tālāk, un tā joprojām. Un diemžēl ar šo realitāti ir jārēķinās un jārēķinās ir arī diemžēl mums. Un ne jau tas kvotu princips Eiropai it kā viņš nav tik pieņemams it kā, ja, tas it kā nav Eiropas princips. Mēs jau ļoti labi zinām, ka arī Eiropas bumbvedēji bombardēja Kuveitu un Kuveitā, starp citu, no 2 miljona 142 tūkstošiem pamatiedzīvotāju pilsoņi ir tikai 826 tūkstoši un pārējiem praktiski tikpat kā nav cerību uz pilsonību, jo tie ir imigranti, iebraucēji no Dienvidāzijas pamatā un viņiem nav cerību šo pilsonību saņemt, bet jāņem ir vērā tas, ka Huseins tomēr nebija tik spēcīgs, lai viņam nemēģinātu izlauzt priekšzobus un otrkārt, ka Kuveitā bija šie naftas lauki un diemžēl mums šo naftas lauku nav un arī mūsu kaimiņš ir daudz spēcīgāks un tā diemžēl ir realitāte, tā ir realitāte ar kuru arī mums ir jārēķinās. Jo jāsaprot ir tas, ka pasaule pēc Otrā pasaules kara ir kļuvusi daudz daudz mazāka, tā ir kļuvusi daudz sasaistītāka savā starpā un šobrīd izolacionisma politika Eiropā praktiski ir neiespējama. Un lai kā tas būtu ar to realitāti šodien diemžēl ir jārēķinās. Neapšaubāmi arī Eiropu tuvākajā laikā un vēl varbūt vairāk tālākajā laikā negaida vieglas dienas, jo mēs ļoti labi zinām, ka Turcija, it kā jau šobrīd ir Eiropas valsts, bet Kipras problēma pastāv, kurdu - kuru skaits ir aptuveni 10 reizes lielāks nekā latviešu skaits - problēma pastāv, ka neskatoties uz visiem ierobežojumiem Eiropai būs jārēķinās ar arvien pieaugošo imigrācijas procesu, ko ar nekādiem ierobežojumiem kā uzskata lielākie migrācijas speciālisti, Eiropa nespēs ierobežot, ar to Eiropai būs jārēķinās. Eiropai būs jārēķinās ar Dienvidaustrumu un Austrumu Āzijas tīģeriem, kas izkonkurē Eiropas preces, jo Eiropa grib saglabāt ne tikai augstražīgu darbu, bet arī pilnīgas sociālās garantijas, Eiropu negaida viegli laiki. Bet mums šobrīd tomēr šajā situācijā, es domāju, ir jābūt reālistiem, un jāvadās pēc tā principa, ka šobrīd, kā rāda burtiski paši svaigākie notikumi, ka mums šobrīd nav citas izejas, kā iekļauties Eiropā mums nav alternatīvas. Un tāpēc diemžēl mums ir jāvadās pēc principa, vilks ir paēdis un kaza dzīva. Mūsu likums būs daudzmaz saskaņots ar Eiropas prasībām, bet likums šobrīd ir izstrādāts tā, naturalizācijas process ir pietiekami ilgs, lai kaza, lai latviešu tauta būtu dzīva. Un mums nepārprotami, mēs varēsim, ņemot vērā šo procesa izstieptību, mēs varēsim, mēs paspēsim atgriezties arī pie kvotu principa, mums tam ir dots laiks, jo ņemot vērā likuma naturalizācijas nosacījumu izkārtojumu, mums tas būs iespējams izdarīt. Un es uzskatu šobrīd, ka pats svarīgākais ir, pats svarīgākais, sakārtot šo te neturalizācijas procesu. Nostrādāt šo mehānismu perfekti. Saeimā šai uzruadzības komisijai, manuprāt, būtu jākļūst par patstāvīgu komisiju, mums ir perfekti jāizstrādā valodas prasmes iegūšanas prasības, perfekti. Mums ir jāvadās no veselā saprāta, lai nepadarītu šo naturalizāciju masveidīgu, lai mēs visu laiku kontrolētu šo procesu un tiešām nepieciešamības gadījumā pie jautājuma arī par šo te aritmetisko kvotu, mēs varēsim pie tā atgriezties. Tāpēc, ņemot vērā šo ārkārtīgi sarežģīto situāciju, ņemot vērā šo situāciju kāda patreiz ir reāli politikā, mums šobrīd ir vajadzīgs iespējami ātri iekļauties Eiropas struktūrās un tajā pat laikā ar latviešu zemnieka viltību un ar stingru mugurkaulu īstenot sekmīgi savu politiku, lai latviešu tauta sekmīgi izdzīvotu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_07_22_a-seq79 language "lv".
• 1994_07_22_a-seq79 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q822919.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q211.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q2660080.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q4102950.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q193089.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q148.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q39731.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q159.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q229.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q52371.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q212.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q80021.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q12360039.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q43.
• 1994_07_22_a-seq79 mentions Q35178.