Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_07_22_a-seq77> ?p ?o. }

• 1994_07_22_a-seq77 type Speech.
• 1994_07_22_a-seq77 number "77".
• 1994_07_22_a-seq77 date "1994-07-22".
• 1994_07_22_a-seq77 isPartOf 1994_07_22_a.
• 1994_07_22_a-seq77 spokenAs 129.
• 1994_07_22_a-seq77 spokenText "Tātad vēlreiz, cienītie kolēģi, ee gribētu jums visiem uzdot jautājumu. Vai šobrīd Saeimā pieņemtais likums Pilsonības likums ir likums ar plaši izstrādātu naturalizācijas programmu? Un gribētu atbildēt. Jā, tā ir ļoti plaši un pilnīgi izstrādāta naturalizācijas programma. Mūsu piedauzības akmens faktiski tad bija formāls. Tās ir kvotas. Kaut gan šīs kvotas ar 01 procentu praktiski arī bija ļoti tuvas nulles variantam. Kas notiek šodien? Šodien ir ienesti labojumi, kuri praktiski nosaka, ka tas ir absolūts laikā izstiepts nulles varianta likums. Kad mēs atklāti runājām par šo Pilsonības likumu kā nulles variantu, tad faktiski visi iestājās pret. Izņemot atsevišķas frakcijas vai atsevišķus deputātus, kuriem tas ir pieņemams. Izrādās šodien, kad mēs sākām praktiski izstrādāt kā tas izskatās likumprojektā, burts pēc burta, tad šis nulles variants gandrīz jau tiek akceptēts. Komisijas ir pieņēmušas šādu variantu, iesniedza. Tomiņa kunga labojums arī ir praktiski tas pats kā izstieptais nulles variants. Un tagad vienīgais, kurš mēģina cīnīties pret šo nulles variantu tas ir LNNK labojums. Un tas ir ļoti vienkārši pierādāms. Tātad šeit 14. pantā mēs liekam priekšā izdarīt izmaiņas - svītrot šo 5. punktu. Tātad tas ir no 2000. gada pārējās personas. Kas ir pārējās personas? Zem pārējām personām tātad tās ir visas personas, kurām nav absolūtas kontrindek ācijas pēc mūsu likuma. Tātad tas ir nulles variants. Tur vispār nav ko runāt. Tagad man cienītie kolēģi ir vēl viena tāda interesanta doma manuprāt. Es saprotu, ka prezidents pirmajā reizē var atgriezt atpakaļ likumu ar noteiktiem motīviem jeb ar konkrētiem labojumiem kā viņš saredz un parlamentā par to var atkal spriest. Pēc otrreizējās balsošanas neko vairs atgriezt nevar. Tātad šodien ir liela iespēja, ka parlaments nobalso par šo nulles variantu. Līdz ar to piespiež prezidentam arī parakstīt tādu lietu. Tā ir pirmā nostādne. Tātad es gribu atgriezties stpakaļ vēlreiz par to, ka prezidents atgrieza mums vēlreiz izskatīšanai šo likumprojektu. Faktiski vienā no motivācijām ir teikts, ka šeit vajadzētu saskaņot pirmkārt ar EDSA ieteikumiem. Un galvenais šie EDSA ieteikumi slēpjas tanī, ka nav pietiekošas skaidrības par to, kā tad visas grupas sadalīsies un kādā veidā tad izpaudīsies šī naturalizācija savā procesā? Līdz ar to es jums gribu teikt, ka LNNK labojums ievieš absolūtu skaidrību. Un nav pretrunā ar to, ko ir EDSA eksperti ieteikuši. Bet jautājums par Pilsonības likumu ir faktiski dziļš intīms katras valsts process. Tātad katra valsts izvērtē savas iespējas un savu situāciju. Un šeit nevienas ārvalsts eksperti vai organizāciju eksperti nevar nekādus ieteikums izdarīt, jo tā ir klaja iejaukšanās mūsu iekšējās lietās. Par principu. Jā, par principu skaidrības jautājumā to var ieteikt. Tātad mēs arī mēģinājām šo skaidrību pilnīgi precīzi noteikt. Faktiski ja mēs runājam par šo plašo naturalizācijas projektu, jeb likumu, tad par to viss jau ļoti precīzi parāda 13. pants. Mums ir naturalizācija ārpus kārtas. Un šeit ir iegājuši visi. Gan latvieši, gan līvu pēcteči, gan tie, kuri ir iebraukuši Latvijā pēc 1940. gada, tātad iet runa par legālo iebraukšanu. Tātad tie, kuri ir devušises laulībā un pat ieskaitot tos, kuri izcili prot latviešu valodu. Tātad ir milzumliels spektrs. 14. pants ir šo spektru paplašinājis. Un faktiski no 1. - 4. punktam ir visi tie, kas ir dzimuši Latvijā. Mēs pat esam likuši tādu soli. Man liekas, 5. punkts. Tas ir no 2000. gada pārējās personas. Lūk, šajā gadījumā es vēlreiz gribu atgriezties pie it kā vienīgā viedokļa ar kuru šobrīd šeit ļoti mīl operēt. Tas ir ar EDSA viedokli, jeb EDSA ekspertu viedokli. Es mēģināšu jums parādīt, ka tas nav vienīgais viedoklis. Šādu viedokļu ir ļoti daudz starp Eiropas institūcijām. Un šie viedokļi ir ļoti nesakritīgi un ļoti strīdīgi. Tātad pirmkārt, es gribu sākt ar Eiropas Padomes Parlamentāro Asambleju. Eiropas Parlamentārā Asambleja faktiski ir pieņēmusi variantu, kurā ir teikts, ka minoritātes veido tikai tie cittautieši, kas dzīvo noteiktā valstī. Plus minoritātes pārstāvim ir jābūt šīs valsts pilsonim. Treškārt. Minoritātes ir Eiropas veidošanās sastāvdaļa, bet ne dinamisko procesu sastāvdaļa. Es gribētu jautāt, kas ir okupācija? Kas ir šīs okupācijas sekas? Kas ir tas uzspiestais režīms, kurā aktīvi iebrauca visi tie, kuri bija svešos formas tērpos un ar ieročiem rokās? Kurā iebrauca visi tie kolonisti, kur neviens nav noliedzis to, ka šeit bija izstrādāta PSRS programma par mūsu rusifikāciju. Viss tas šeit ir sabraucis, lai šo mazo valsti padarītu par neatņemamu Krievijas, jeb PSRS sastāvdaļu. Šodien tas it kā tiek aizmirsts. It kā tiek runāts par to, ka nekas un pēc 2000. gada, cienītie latvieši, cienītie Latvijas tautas pilsoņi, jūsu atmiņa ir ļoti īsa! Tā sniegsies līdz 2000. gadam. Un tad mums ir jāaizmirst, kas ar mums ir noticis, mūsu vēsture, mūsu uzspiestos režīmus, vardarbību pret mums un tad visi būsim mēs šeit pilsoņi. Nē, cienītie kolēģi, lūk, šāda nostādne man liekas ir tas, ko savā laikā ir pilnīgi spilgti izteicis - tas ir mankurtisms! Uzliksim galvā šīs jēlās ēzeļa ādas, ļausim vinām sakalst un tad mūsu smadzenes tiešām aizmirssīs to, kas ar mums ir noticis. Tad mēs poieņemsim visas tās kategorijas un tad mēs teiksim - ir ļoti labi, tagad mēs apkampsimies un dzīvosim vienā saimē. Tagad es gribētu tālāk runāt par nākošo daļu. Tātad Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas viedokli es jums teicu. Nākošais. Ja mēs runājam par Eiropas padomi. Eiropas padomē faktiski nav istrādāts viedoklis, kas ir minoritāte. Jo godīgi sakot, gan Venēcijas komisijas, minoritātes apakškomisija, gan arī Eiropas padomes Cilvēktiesību tiesa šobrīd nevar dot atbildi par to, kas ir minoritāte. Faktiski tā ir tāda kaut kāda cilvēku kopa plus mīnus migranti iebraukušie vai nu legāli jeb citādā veidā. Tad viņus salikt visus kopā. Tātad faktiski šīm institūcijām nav noteikta formula. Tātad nav apzīmēts subjekts. Kas tie tādi ir? Ja nav apzīmēts šis subjekts, nav arī iespējams izteikt attieksmi pret viņiem. Līdz ar to mums ir ļoti grūti iekļaut kādā noteiktā likumā. Mēs runājam, ka šo Pilsonības likumu stiprā mērā varētu atviegliot tas, ka mēs būtu savā laikā pieņēmuši ārvalstnieku likumu. Un ārvalstnieku likums šeit jau mums bija vairākkārt iesniegts. Un par to mēs balsojām. Un godīgi sakot, parlaments noraidīja. Tad, lūk, šodien mēs nonākot pie Pilsonības likuma risināšanas, mums jātgriežas un jājautā, kāpēc pazuda šis ārvalstnieku likums? Un kādas sekas tas nes? Es saprotu, ka pēc tam mēs varam pieņemt vēlreiz ārvalstnieku likumu. Un tad mēs tur varam ielikt attiecīgas normas. Un tas viss būs ļoti sāpīgi. Jo mēs esam aizgājuši uz Pilsonības likumu, kurā ir sāds formulējums. Nākošais. Jautājums par kuru pašlaik Eiropas padome, Venēcijas komisija un Eiropas Cilvēktiesību kolēģija pašlaik runā. Tātad pirmais jautājums. Ka cilvēktiesības kā tādas. Un šie jautājumi ir 70. gadu variants. Tas ir modelis, kurus aktuāli izsdkatīja 70. gados. Šobrīd tas vairs nav aktualitāte nr. 1. Šobrīd aktualitāte nr. 1 ir minoritātes un tas ir saistīts ar noteiktiem likumdošanas procesiem. Ja mēs runājam par cilvēktiesībām, tad šeit ir tiesības, atbildība, pienākumi individuālā kārtā. Šobrīd Eiropa sterādā pie jauniem likumiem. Tas ir, par kolektīvām tiesībām. Un, lūk, šīs kolektīvās tiesības ir absolūti nesaraujamas ar minoritāšu tiesībām. Un tāpēc mums aktīvi ir jānoskaidro, jālūdz ikvienai starptautiskajai orgnanizācijai, ikvienai valstij izteikt savu viedokli, kas ir šīs minoritātes. Kā viņas traktēt? Jo citādi mēs aiziesim ļaunā murgā, ka pie minoritātēm tiks pieskaitītas visas tās, visi tie cilvēki, kas ir iebraukuši. Tātad netiks adiferencēts minoritāte no migrantiem. Līdz ar to likumdošanā parādīsies tikai kolektīvās tiesības. Un šīs kolektīvās tiesības būs attiecināmas uz visiem. Tālāk es gribu griezties pie to pašu momentu, par ko mums vienmēr šeit visi atgādina, kuram nav slinkums no tribīnes runāt. Un teikt, ka Eiropas drošības un sadarbības apspriedes eksperti un viņas augstākais komisārs Van der Stoils ir ieteicis. Nu ko mums ieteic? Tagad es jums gribētu pajautāt. Man bija iespēja tikties ar Van der Stoila palīgu Andersu Ronkvistu un es jums nedaudzos vārdos atstāstīšu šo sarunu un arī šo viedokļu traktējumu. Tātad, pirmkārt, ja iet runa par EDSA nostāju, tad EDSA neadiferencē, viņai nav kritēriju, kas adiferencētu minoritāti no migrantiem. Vārdos mums paskaidro, ka ļoti labi visi saprot Baltijas situāciju. Lietuvā tā ir maz izteikta, Latvijā un Igaunijā, traģiska. Jā, un tā arī lieto tādus vārdus "jūsu traģiskā vēsture". Es uzdevu jautājumu. Vai jūs zem šīs traģiskās vēstures saprotiet arī okupācijas faktu? Jā, to saprot. Tādā gadījumā, vai jūs atzīastiet arī, ka ir okupācijas sekas? Jā, to atzīst. Un tajā pašā laikā nākošais teikums ir. Bet, ziniet, ir pagājis ļoti ilgs laiks. Un jautājums tagad ir tāds. Vai šis nodarījums pret Latviju, šī okupācija ar visām tās sekām ir ar laika notecējumu? Jeb mums šeit šinī zālē ir jāatrisina šis jautājums? Es domāju, ka mums šinī zālē. Vēl viens. EDSA ļoti vienkārši runā par to, ziniet, jūs nebaidieties. Tagad tie visi, kas ir iebraukuši, jūs iedosiet pilsonību un pēc tam jūs ļoti aktīvi strādāsiet par viņu integrāciju. Nē, cienītie kolēģi, godīgi sakot, tā ir teorētiska pretruna. Patiešām ar šīm minoritāšu tiesībām. Jo redziet, integrēties, faktiski ir ieplūst šinī saimē. Šinī pilsoņu kopā. Un ja tas ir latviskais vairākums, tad tā ir latviskā vide, latviskā mentalitāte, latviskā dzīve un tā tālāk. Tātad godīgi sakot, mēs ar integrēšanās paņemieniem mēģināsim nospiest minoritāšu identitāti. Bet vai mēs esam par to, kāpēc Latvijā ir tik daudz minoritāšu skolas? Vai kāpēc Latvijā ir tik liela minoritāšu aizstāvība? Lai mēs vienkārši pateiktu. Tagad mēs viņus iesūksim sevī. Nē, mēs esam par to, lai saglabātu viņu savdabīgumu, mēs esam par to, lai viņi savu kultūru koptu, savas tradīcijas, par to mēs esam. Līdz ar to šie EDSA ieteikumi faktiski ir būvēti uz smiltīm. Un viņi ir pretrunā vispār ar tām nostādnēm par kurām vajadzētu runāt. Tieši par minoritātēm. Par viņu saglabāšanu. Es vēl gribētu šeit pieminēt Van der Stoila misiju. Katrā gadījumā šis augstais komisārs kļuva pateicoties Kopenhāgenas vienošanās. Un tanī pašā laikā augstajam komisāram ir dots mandāts par viņa rīcību. Un šā mandāta 5. pantā ir noteikts, ka augstā komissāra pamatfunkcija ir darboties, lai novērstu iespējamos konfliktus nākotnē. Tas notikās pēc Van der Stūla ierašanās šeit, pēc apspriedēm, kurā viņš vadījās, es šeit negribu pārmest Van der Stoelam. Viņš izpilda tās EDSA nostādnes. Un šīs nostādnes ir, kas nediferencē minoritāti no migrantiem. Tātad viņš šeit tikās ar visiem, ar ko ir iespējams un aizbraucot faktiski pārkāpa sava mandāta 5. pantu. Nevis mūsu situācija kļuva labāka, nevis mūsu attiecības kļuva saskaņotākas, bet viņās kļuva asākas, jo redziet, nav principiāla pieeja. Nav formula pēc kuras darboties. Nav kritēriji, kā izvērtēt vienu vai otru pusi. Līdz ar to es domāju, ka augstais komisārs savu mandātu, savas darbības vieno pamatpunktiem un pārkāpa. Un neizprotot situāciju, un darbojoties bez noteikta traktējuma, bez noteiktas savas rīcības formulējuma noveda pie situācijas sarežģīšanas. Un tagad mēs visu to laiku tagad balstāmies - EDSA ieteikumi, komisāra ieteikumi. Šeit nav viedokļu skaidrība. Tad kur tad tā viedokļu skaidrība parādīsies, ja pirmkārt ne mūsu rindās! Nākošais. Es gribētu vēl minēt - Apvienotās nācijas. Arī šeit ir nacionālo minoritāšu jautājuma izskatīšanas komisija. Un arī šeit ir noteikts minoritāšu problēmu referents. Tas ir Abžbjorns Eide. Arī man bija ar viņu saruna. Un jasutājums - kādā veidā Apvienotās nācijas šodien skatās uz migrāciju un uz minoritātēm. Atbilde - mums šis jautājums vēl nav izlemts, mēs domājam, ka tuvākajos pāris gados mēs varēsim atrast šo jautājumu izlemšanu. Tātad arī šeit nav šobrīd skaidrība. Līdz ar to mēs it kā vienpusēji nostājamies faktiski neskaidrības pozīcijā. Cienītie kolēģi! Šo jautājumu varētu risināt ļoti dažādos veidos. Bet no viens no tiem ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jānosaka sava attieksme pret mūsu vēsturi, pret mūsu likteni. Mums ir jānosaka mūsu attieksme pret mūsu nākotni. Un šeit es gribētu jums uzdot vēl vienu jautājumu. Sakiet lūdzu, ja mēs runājam par šādu plašu, tik ļoti plašu pilsonības likumu, kurš, kā jau es minēju ir faktiskais Nulles variants, tādā gadījumā mums ir pilnīgi precīzi jāsaprot, ka līdz ar šo Pilsonības likuma pieņemšanu, mēs būsi devuši absolūti visas politiskās tiesības jebkuram am, kas vakar vēl bija cīnījies pret mūsu neatkarību. Un tad man ir jautājums, lūdzu, varbūt mēģiniet atbildēt, jeb mēģiniet izprast to, vai mums ir vajadzīgi šie pilsoņi-migranti? Kaut arī viņi faktiski ir iebraukuši legāli. Vai mums ir vajadzīgi pilsoņi-dubultpilsoņi? Nevienā iespējā mums nav kontrole, ka šis cilvēks kaut kur citur atkal saņems kādu pilsonību. Un beigās parādīsies milzīga masa, kura paziņo, ka viņiem ir dubultā pilsonība. Un lūdzu ar to rēķināties. Vai mums ir vajadzīgi šie pilsoņi-okupanti? Vai mums ir vajadzīgi šie pilsoņi-kolonisti? Un tad es gribētu teikt, cienītie kolēģi, nē, mums daudz labāk un vienkāršāk ir risināt jautājumu par bezvalstniekiem. Tātad, lūdzu, jautājums par to, ka nevis pilsonību, bet lai tad arī tādā gadījumā viņi paliek kā bezvalstnieki. Un nekādas briesmas mums nedraud no šiem bezvalstniekiem. Tā bija vienkārši safabricēta fabula, kurā teikts, ka bezvalstnieki, tas ir kaut kas drausmīgs. Nē, bezvalstniekam ir pilnīga brīvība. Bet kāpēc rīt šie bezvalstnieki nevarēs doties saskaņā ar Francijas likumiem, saskaņā ar ASV likumiem, saskaņā ar citiem valstu likumiem un doties uz to brīnišķo zemi, kur viņiem ir vislabāk. Es šaubos, vai šī Latvija viņiem ir vislabākā. Es šaubos par to, vai viņi šeit cīnās par to pilsonību šeit, tāpēc, ka šī ir tā sapņu zeme. Tātad kolēģi, faktiski es gribētu noraidīt gan šos komisijas ieteikumus, gan arī Tomiņa kunga priekšlikumu. Es gribētu jums, vēl ir laiks pārdomāt pirms balsošanas par LNNK priekšlikumu. Tātad mēs būsim izpildījuši daudz ko, mēs būsim atraduši kopsaucēju, bet tas nenozīmē, ka mums sava tauta, sava valsts ir jāupurē kaut kādiem ieteikumiem, kuri nebūt nav tik izsvērti un nav tik strīdīgi. Eiropas institūcijas par to strīdas un es domāju, vēl ilgus gadus strīdēsies, kādā veidā to traktēt. Jo ne tikai Latvijā ir šāds stāvoklis. Paskatieties, kas notiek pasaulē, kur ir šis lielais migrantu pieplūdums, kā tur sākās ierobežojošie likumi, kādā veidā šeit sāk skatīties kas varētu iebraukt, kas nevarētu iebraukt, kā pret viņiem attiekties. Un tāds ir daudzu valstu likums un liktenis. Tātad, cienītie kolēģi, es jums vēlreiz gribētu lūgt izvērtēt un pārdomāt LNNK priekšlikumu. Tas ir vienīgais variants no šobrīd piedāvātajiem, kurš neparedz Latvijā pilsonības nulles variantu. Un ja mana atmiņa neviļ, tad visu mūsu priekšvēlēšanu programmās faktiski bija - noliegt Nulles variantu pirmkārt. Un otrkārt - ievērot noteiktas kvotas. Es skatos, ka šobrīd sākas visādi teoretizējumi, ar kuriem mēģina apspēlēt, kad redziet, tās jau ir izstieptas kvotas. Nē, cilvēki mīļie, tas ir izstiepts Nulles variants. Tātad vēlreiz es lūgšu pārdomāt un atbalstīt LNNK priekšlikumu. Paldies par uzmanību. (Aplausi).".
• 1994_07_22_a-seq77 language "lv".
• 1994_07_22_a-seq77 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q822919.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q211.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q37.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q191.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q193089.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q39731.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q159.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q142.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q15180.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q8908.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q641.
• 1994_07_22_a-seq77 mentions Q1748.