Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_22-seq88> ?p ?o. }

• 1994_06_22-seq88 type Speech.
• 1994_06_22-seq88 number "88".
• 1994_06_22-seq88 date "1994-06-22".
• 1994_06_22-seq88 isPartOf 1994_06_22.
• 1994_06_22-seq88 spokenAs 126.
• 1994_06_22-seq88 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man, protams, ļoti žēl, kad šādus jautājumus apspriežot, zālē ir ļoti maz uzmanības, jo pēc būtības šodien apspriežamais jautājums ir viens no ārkārtīgi svarīgiem Latvijas tālākā attīstībā. Pēc būtības šajā mazajā it kā jautājumā par muitas tarifiem attiecībā uz lauksaimniecības produkciju, pēc būtības sastopās divas Latvijas attīstības koncepcijas ekonomikā. No vienas puses liberālā koncepcija, ko proponē mūsu finansu un ekonomikas korifeji, Oša kungs un Kehra kungs, un no otras puses tā koncepcija, kuru saprot lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un tanī skaitā ražotāji visi. Man šinī brīdī jāsaka, ka attiecībā uz Zemkopības ministriju, kad es ļoti augstu gribu vērtēt Zemkopības ministriju, ministrijas, teiksim, iekšējo pārliecību un drosmi uzstāties par šo stāvokli tādā pozīcijā, kādā viņa uzstājās. Un, ja mēs par šo lietu runājam nopietni, tad ko vajadzētu varbūt šajā brīdī mēģināt saprast un izšķirt. Kas var noteikt, varbūt uzstādīsim jautājumu tā, kas var noteikt Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju tirgū? Atmetoto varbūt citus mazāk svarīgus faktorus, viens no būtiskākajiem ir kapitālkoncentrācijas iespēja laukos. Es domāju, ka šī faktora ietekmi neviens nav spējīgs apšaubīt. Kas patreiz ir noticis Latvijas laukos? Latvijas laukos faktiski ir noticis pretējais process, nevis kapitāla koncentrācija, bet kapitāla dalīšana pie kam šajā dalīšanas procesā ir liela daļa kapitāla, ļoti liela daļā ir faktiski aizgājusi bojā. Tātad Latvijas lauksaimnieks ir vairākkārt nostādīts nelabvēlīgā ražošanas situācijā. Pirmskārt ir pazaudēts kapitāls, otrkārt, Latvijas lauksaimniekam nav lielas ražošanas pieredzes, tas ir būtiski, un treškārt, Latvijas lauksaimniekam šajā situācijā nav nosargāta iekšējā tirgus, lai viņš varētu vismaz šajā tirgū iziet nopietni ar savu preci. Lai man kāds ekonomists nāk un atbild uz jautājumu, kā ir iespējams ražotājam šajos apstākļos pastāvēt. Uz šo jautājumu atbildi nav spējīgs sniegt neviens šajā zālē, kā var pastāvēt lauksaimniecība šajā situācijā, es, protams, redzu, ka Oša kungs māj ar galvu, ka vīņs ir spējīgs atbildēt uz šo jautājumu, bet es esmu pārliecināts, kā būt, ka tā būs kārtējā politiskā demagoģija, kas nevienu nepārliecinās, jo dzīves process rāda pretējo, ka Latvijā lauksaimniecība sistemātiski un metodiski tiek iznīcināta. Un šis lēmums par muitas tarifu pazemināšanu, ir būtībā nāves spriedums Latvijas lauksaimniecībai. Visskaidrākā un tīrākā veidā. Ko var darīt šajā situācijā? Kādā mēs patreiz esam, reālajā situācijā? Ir divi ceļi, kurus var iet. Pirmais ceļš - ja mēs gribam, lai lauksaimniecības produkcija būtu kaut cik konkurētspējīga, kaut vai savā iekšējā tirgū, ir nepieciešamas valsts dotācijas. Valsts dotācijām iespēju nekādu nav un tuvākā laikā arī nebūs. Tātad atliek vienīgi otrais ceļš, tas ir aizsargāt valsts iekšējo tirgu. Šajā ziņā Latvijā ir samērā labvēlīga situācija, jo ražošanas līmenis ir nokritis tik tālu, kad faktiski Latvijā lauksaimniecība ražo mazāk nekā ir patērētājs spējīgs izlietot šo produkciju, tātad patreiz lauksaimniecībai nav vairs vajadzīgs teiksim pārvarēt šeit kaut kādas barjeras, bet tagad ir jāsāk uzreiz kapitāla uzkrāšanas process. Protams, kad atbilde šeit ir viennozīmīga, ka kaut kādā mērā cenas celsies, bet cenu celšanās līmenis lauksaimniecības produktiem piekopjot šo politiku būs tikai tik daudz, cik tas ir nepieciešams, lai sāktos Latvijā starp lauksaimniekiem reālā konkurence, lai spēcīgākie lauksaimnieki varētu jau strādāt ar peļņu un tie, kas nav spējīgi, teiksim, šo pašizmaksas līmeni sasniegt, būs spiesti izputēt. Ja šobrīd mēs analizējam situāciju, tad jebkurš Latvijas lauksaimnieks šajā ekonomiskajā situācijā nav spējīgs ražot lauksaimniecības produkciju ar peļņu. Piekritīsiem jebkurš šajā zālē, kad šādā situācijā nevar uzskatīt par nopietnu, teiksim, šadas nozares attīstību. Man ļoti gribētos, kad klātesošie deputāti pieietu ļoti analītiski un ar pietiekamu izpratni šī jautājuma svarīgumam. Es ļoti aicinu visu opozīciju šajā brīdī mēs lielā mērā varam izlemt Latvijas likteni, jo cik var noprast Zemnieku savienība balsos pret šiem tarifu pazeminājumiem, ja visa opozīcija būtu pietiekoši vienota, mums ir iespēja šo iznīcinošo procesu apturēt, tāpēc man ļoti gribētos aicināt visu opozīciju šajā reizē būt vienotiem, jo tā nu ir viena svēta pārliecība, ka diez vai Latvija var pastāvēt bez lauksaimniecības. Ja Somija var diskutēt par to, ir vajadzīga lauksaimniecība viņai vai nav vajadzīga, kur Somija atrodās attiecībā uz lauksaimniecību daudz sliktākos apstākļos nekā Latvija, tad es domāju, ka attiecībā uz Latviju šis jautājums nav diskutējams. Latvijā lauksaimniecībai ir jābūt vienai no tādām nozarēm, kas ne tikai ražo visu, kas nepieciešams Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir iespējams, un tas ir reāli. Ir vajadzīga tikai saprotoša politika attiecībā pret šo lauksaimniecību. Es ļoti gribu vēlreiz aicināt visu opozīciju neatbalstīt Jonīša kunga priekšlikumus. Paldies.".
• 1994_06_22-seq88 language "lv".
• 1994_06_22-seq88 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1994_06_22-seq88 mentions Q211.
• 1994_06_22-seq88 mentions Q33.
• 1994_06_22-seq88 mentions Q1807079.
• 1994_06_22-seq88 mentions Q15379125.
• 1994_06_22-seq88 mentions Q47282.
• 1994_06_22-seq88 mentions Q2232297.