Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_22-seq86> ?p ?o. }

• 1994_06_22-seq86 type Speech.
• 1994_06_22-seq86 number "86".
• 1994_06_22-seq86 date "1994-06-22".
• 1994_06_22-seq86 isPartOf 1994_06_22.
• 1994_06_22-seq86 spokenAs 46.
• 1994_06_22-seq86 spokenText "Tātad 711-d dokuments ir, kuru es arī lūgtu jūs apskatīties un pirmais, ar ko es gribētu iesākt, ir par šiem te kompromisa variantiem tā saucamajiem. Es gribētu teikt viennozīmīgi - tie nav kompromisa varianti, tie ir radikāls pavērsiens vēl uz patreiz esošo tarifu pat samazināšanu, pie kam, ievērojami. Var būt runa... pēc aprēķinu metodoloģijas, cik tas būs - viena, divas reizes dažās pozīcijās, nu Jonīša kungs ļoti ciena olas. Olām viņš tiešām lielu tarifu, kuru mēs varētu arī atbalstīt, bet pārējās pozīcijas lielāko tiesu ir ievērojams samazinājums pat pret patreiz esošajiem. Tā kā lai kādam nerastos ilūzijas, es gribu pateikt skaidri un gaiši, tātad par ko jūs balsosiet. 711. dokumnetā tas ir redzams. Otrs, ko es gribētu teikt, es tomēr neredzu šeit šinīs priekšlikumos konsekvenci. Ja mūsu priekšlikumos ir izteikta konsekvence, kur to, ko mēs ražojam mēģinām aizstāvēt, to, ko mēs neražojam, mēs ierosinām samazināt, vai, kas ir kā izejvielas... Šobrīd jau ir šis likumprojekts nonācis pēdējā stadijā, kad ir aizmirsies, ka bija kādas septiņas pozīcijas vairāk , līdz 24. grupai, kurai mēs ievērojami samazinājām, kuras mēs paši neražojam, tā kā šeit es domāju, ka attīstot šos te priekšlikumus būtu jāstrādā tālāk, jo es neredzu vajadzību arī citās... un nav jēgas sargāt graudu tirgu, kurši šobrīd ir izdevies, ja tos graudus nav kur likt. Tā jkā šeit, ja šis priekšlikums tiks pieņemts, es domāju, ka viņš ir jāattīsta tālāk un konsekventi, lai nebūtu, kā saka, pārpratumu. Ja ir šī te politika, tad konsekventi jārealizē un jaskatās, kā tas viss beigsies gan valstij, gan zemniekiem, gan citiem. Par to, kāpēc šobrīd šis jautājums tik krasi ir saasinājies. Un, kā Staša kungs teica, tas šobrīd nav tikai ekonomisks, tas ir arī citās sfērās ieejošs jautājums, jo dinamika pirmajā kvartālā par iekšējā tirgus piepildījumu, cik to piepilda vietējie ražotāji, cik legālais imports, cik kontrabanda, parāda ārkārtīgi strauju dinamiku vietējā tirgus zaudēšanu vietējiem ražotājiem. Ja pagājušogad oficiālā statistika vidējā, piemēram, gaļā rādīja 3 procentus legālo ievedumu, tad šobrīd jau rāda pirmajā kvartālā 11. Tātad četrkārtīgi un apmēram pēc mūsu rēķiniem ap 16 varētu būt kontrabandas daļa. Tātad no vietējā tirgus jau 27 procenti nav vietējam ražotājam. Un es varu pateikt, ko tas maksā. Ko tas maksā ražotājam, ko tas maksā valstij, ko tas maksā patērētājiem. Tātad 27 procenti iekšējā tirgus sašaurināšana. Lauksaimniecības ražotājiem un pārstrādātājiem liedz ieņēmumus par 95,5 miljoniem. 95,5 miljoni latu. Tātad nekādi kredīti, tās līnijas, kas ir patreiz, nespēj kompensēt šos te zaudējumus. Šeit manjprāt ir izšķiršanās, vai ļaut zemniekiem pašiem nopelnīt, vai tiešām viņus pēc tam vilkt kaut kādā veidā uz valsts rēķina. Tātad no šiem 95,5 miljoniem 28,8 miljoni zaudē budžets. Kopā saskaitot legālo ievedemu un to, ko samaksā par apgrozījuma nodokli importā, tīrais zaudējums valsts budžetam mīnus viens variants pret otru, ir 23,4 miljoni. Kā saka, šī tendence ir ļoti strauja un neizbēgama, ka šobrīd viņa neapstāsies, to jūs varat iepazīties pabraukājot pa laukiem un uzprasot, kādas ir lopu realizācijas iespējas. Ja šobrīd Jonīša kungs teica, ka ir zema pašizmaksa liellopiem, nav jau zema pašizmaksa, nav jau iespējas realizēties, pats arī lieliski zinu, par kādām cenām avr realizēt šobrīd - 31-33 jaunlopa cena ir. Par tādu cenu, piedodiet, pusotra gada laikā lopu turēšana neatmaksājas nekādā ziņā. Vēl es gribu runāt arī par tiešu sakarību. Katra ievestā tonna šīs te importa produkcijas liedz darba vietas noteiktam skaitam mūsu valsts pilsoņu un iedzīvotāju. Tātad, piemēra, cūkgaļas simts tonnu ievešana samazina par 3,4 darba vietām gadā nodarbināto skaitu. Tas ir simts tonnas. Rēķinot to, ka šobrīd piedāvā it kā teorētisko modeli, ka šobrīd tie 16 procenti laukos ir pulka par daudz, kā saka, būs mazāk, būs mazāk problēmu, es gribu redzēt, kādi līdzekļi būs nepieciešami. Piemēram, ir šis aprēķins arī, cik vajag pārkvalificēšanai. Otrs - rūpniecības nozarēs privatizācija nopietni sākusies nav, kaut gan ir deklarēta un šī privatizācija saaugs nevis ar jaunu darba vietu radīšanu, bet vēl papildus ar darba spēka izbrīvēšanos. Ja mēs gribam sagrūst šīs te divas plūsmas - lauku plūsmu un pilsētu plūsmas, ko Staša kungs stāstīja, ka brauc uz pilsētu daudz, bet tiem pilsētniekiem šajā privatizācijā arī būs jāsēžas vilcienā un jābrauc laukos meklēt sezonas darbs, tad es domāju, ka tā ir absolūti nesaprātīga politika. Par starptautiskajiem noteikumiem un tā tālāk. Tātad GATT Urugvajas raunda dokumentā L sekcija - lauksaimniecība. 4. punkts. Tātad tas ir starptautiskās prasības, kas ir par šo tātad: tirdzniecības barjeras un subsīdijas var uz laiku palielināt, ja ir kādas pazīmes, kas liecina, ka vietējais tirgus importa rezultātā tiek nepareizi ietekmēts, piemēram, ja vienā gadā importa apjoms pieaug virs 125 procentiem attiecībā pret bāzes gada apjomu, var ieves uz laiku paaugstinātus tarifus. Gads, kas jau 25 procentus palielinājumu par gadu uzskata par kritisku pazīmi, šobrīd mums ir jau pirmajā kvartālā četrkārtīgi - 400 procentīga un mēs mierīgi, kā saka, uz to noraugāmies un vēl ierosinām nevis paaugstināt un savest šo lietu kārtībā, bet pazemināt vēl šos tarifus. Par kopējo aizsardzības līmeni. Iepriekšējā sēdē izdalītais dokuments... jo ir šobrīd tas strīds, vai mēs ļoti atšķiramies no citām šīm te valstīm. Ja par attīstītām valstīm ir pilnīga skaidrība, tur mēs atpaliekam un tālu atpaliekam, trīskārtīgi un četrkārtīgi pat pamatprodukcijas veidos tarifu līmenī, tad arī pārējā jaunattīstības valstīs, Austrumeiropas valstis šobrīd jau ir augstāks šis te muitas tarifu līmenis. Vidējais tarifu līmenis, kāds ir patreiz, šeit ir divas aprēķina metodoloģijas - vienā tiek rēķināts alkohols, jo alkohols tomēr ir arī šinīs te grupās un tomēr alkoholam ir pavisam cita muitas tarifu, kā saka, nozīme. Tātad tad ir 28 procenti patreiz. Un tad ņemot šo vērā tiktu paaugstināts uz 30,8. Ja bez alkohola, tad patreiz ir 20,4 un būtu 23,2. Polijā, Ungārijā šis te līmenis ir ap 30, arī pārējās valstīs ir virs 20. Vienīgie, kas izteikti atšķiras, tā ir Igaunija, kur šie te tarifi ir ļoti zemi. Vēlreiz. Tas jautājums, ka šobrīd tiek spēlēts par cenām, par pircēju, ka skolotājam, ārstam jāmaksā būs par zemnieka mazproduktīvo darbu. Es gribu teikt vienu - tad, kad vajadzēja pierādīt otrādi... es lūdzu iepaz īties ar to materiālu, kas tika iesniegts toreiz, kad vajadzēja palielināt apgrozījuma nodokli, kad pirmais variants bija plānots trīskārtīgi palielināt apgrozījuma nodokli - no 6 uz 18 un no 12 uz 18 pārējām precēm, tad Finansu ministrija izrēķināja šo te iespējamo inflāciju 5 procenti. Tātad trīskārtīgi mainot apgrozījuma nodokli pārtikai, kas sastāda apmēram trešdaļu apgrozījuma, un sevišķi maznodrošināto pirktspējas grozā ieiet kā galvenā sastāvdaļa, tātad tad šī te ietekme ir ļoti maza. Pēc mūsu aprēķiniem tiešā ietekme varētu būt kaut kur 0,8 - 1,5 procenti. No otras puses ir pilnīgi skaidrs, ka pamatā cenu nosaka maksātspējīgā pirktspēja un šeit, piemēram, tas piemērs ārējā konkurence vai negodīgā konkurence un iekšējā konkurence. Manuprāt, visspilgtāk man palika atmiņā un ko tikko arī apstiprināja statistikas komitejas apkopotie dati, tas, ko teica Seiles kundze, kad mēs runājām LNNK frakcijā par Talsiem, ka Talsos, tur, kur it tālu no robežas, ir vislētākā gaļa un desas produkcija. Tikko, piemēram, statistiskā analīze par pārtikas cenu celšanos sakarā ar apgrozījuma nodokļa maiņu bija arī tieši norādīts, ka Talsi, kas ir tālu no robežām, kur neieplšut ši te importa produkcija, cena ir viszemākā. Liellopu daļas fileja - 1,20, desas - 0,90 santīmi. Citās vietās 1. 80 līdz 2.00 latiem fileja. Tātad arī šeit es domāju, ka tas raksturojas ne tikai ar kaut kādām teorijām, arī praksē rāda, ka šī iekšējā konkurence vienalga paliek un viņa ir pietiekami nežēlīga, viņa neļaus ražotājam prasīt no pircēja cenu, ko viņš nespēs samaksāt. Un pašās beigās es gribētu pateikt, ka šis ir ļoti būtisks jautājums. Ne par velti daudzas valstis pasaules šī te lauksaimniecības politika ir atsevišķi noteikta, notiek savādākās ekonomiskās kategorijās nedaudz kā pārējā šī te politika. Un es domāju, ka tam ir pamats, jo, piemēram, ja mēs ietu uz to modeli, ko mums patreiz aicina, ka nu mums varbūt iznāk dārgāk... protams, Jaunzēlandē, Argentīnā, kur ir šīs te dabīgās ganības visu ziemu, kur nemaz nav jāpiebaro, protams, varētu ražot lētāk. Tad ir jautājums - vai mums vispār vajag ražot. Bet paskataties praktiski katra sevi cienoša valsts, izņemot kaut kādas jaunattīstītības valstis, kuras nespēj sevi nodrošināt ar pārtiku. Tomēr stāda par mērķi, lai šī valsts spētu sevi pabarot pamatprodukcijas veidos. Un šeit es domāju, šie muitas tarifi, manuprāt, es baidos varbūt es pārspīlēju vai tas būs tas vērtējums, bet manuprāt tas ir tomēr valsts eksistences ekonomiskās suverenitātes jautājums un jau uz ilgākiem gadiem, jo šie tarifi saskaņā ar Eirosavienības līgumu mainīti vairāk nevarēs tikt nemaz vai tā procedūra būs ļoti sarežģīta. Otrs, kas būs, kad iestājoties GATĀ šie tarifi būs jāsamazina, jo neviens neskatīsies kādi viņi mums šodien ir, vai viņi ir zem vidējā līmeņa div desmitkārtīgi vai trīsdesmitkārtīgi vai ir augstāki, tiks noteikts kad ir jāsamazina no 20-36% pa atsevišķām pozīcijām un mēs šo te savu tirgu noklāsim ar visu importa produkciju. Un es gribu pateikt arī, ka patērētājs noklājot šobrīd, kad mēs barojamies ar pabirām no lielajiem galdiem, nevajag uzskatīt, ka tās cenas tā produkcija, kas nāk kā pabiras kā atlikums no šī lielā galda, ka tādas cenas turpināsie mūžīgi. Tikko vietējais ražotājs būs iznīcināts, sagrauts, cenas sāksies nopietna tirdzniecība un cenas būs vēl augstākas kā vietējiem ražotājiem būtu, jo pasaule arī šobrīd atsakās no subsidēšanas un šiem aizsardzības mehānismiem. Pasaules tirgū pārtikas cenas tuvākajos gados kāps un mūsu ražotājs vienalga maksās šīs milzīgās cenas. Es gribu raksturot arī šeit ne ar kaut kādiem aprēķiniem, kuri desmit pieņēmumu no kuriem jebkurš var būt maldīgs es gribu raksturot ar Igaunijas piemēru. Igaunijā inflācija no 1992. gada un sevišķi pārtikas preču celšanās ir straujāka kā mums, ja mums tas ir 51% rēķinot no 1992. gada beigām, tad Igaunijā tas ir 64%. Prasīsim kāpēc? It kā Igaunijā tiek realizēts šis te modelis, ko mums patreiz piedāvā vēl labākā variantā. Mums vēl līdz nullei nav nonākuši, nu, es ceru, ka nonāks, jo liela starpība es šeit neredzu. Te nav ko mānīt cilvēkus, jāieliek ir godīgi nulles, lai vismaz zin, kas tas ir. Tātad pēc šīs te teorijas, cenām, jo patērētājam nevajadzētu šīm cenām celties. Es papētīju, piemēram, cukura cenu dinamiku Igaunijā. Mums šī cena, protams, ir augsta, jo ir aizsargmuita, mēs gribam lai mūsu cukura audzētāji ražotu. Un sākumā šī cenu starpība bija liela, 10-12 santīmi par kilogramu. Šobrīd šī realizācijas cena ir palikusi vairs tikai 2-4 santīmi, paprasīsim, kas šobrīd ir mainījies, kādi faktori ir mainījušies? Mūsu cena praktiski ir stabīla, protams, ir nedaudz augstāka, pasaules tirgū cena, protams, svārstās, bet tās svārstības nav tik ievērojamas. Ir noticis tas, kad, ko es teicu, kad barošanās ar pabirām ir beigusies, ir sākusies nopietna tirdzniecība, kurā vietā, ja šīnī iekšējā tirgū ir vakuums redzot iespēju gūt milzīgu peļņu notiek šo spēku apvienošanās un patērētājs vienalga pārmaksā. Tāpēc es aicinātu apzināties visus deputātus, es zinu, ka šobrīd ir iedarbināta balsošanas mašīna, kas bezkaislīgi nobalsos un iespējams, ka nobalsos ne tā kā vajag. Bet es gribo tomēr likt pie sirds pārējiem deputātiem apzināties to izšķirīgo nozīmi kā jūs, cik svarīgs ir šis balsojums, tas nav runa par skaitļiem pusprocentu, pieciem, tas ir par Latvijas lauksaimniecības, Latvijas patērētāju, Latvijas arī ekonomisko nākotni un attīstību, tāpēc es ļoti rūpīgi gribētu, lai jūs to izsveriet un vēl ko es gribētu pateikt, kad ļoti iespējams, ka mūsu atrašanās pie varas stūres pēc šiem balsojumiem, ja tiks pieņemta šādā redakcijā, nebūs iespējama, tātad tie cilvēki, kas atbalsta šo politiku balsojot jūs apzinaties to, ka jums būs jāaizņem arī šīs mūsu vietas, jāturpina, jārealizē šī politika, ko jūs uzskatiet par pareizu un jānes arī visa atbildība par to. Paldies par uzmanību.".
• 1994_06_22-seq86 language "lv".
• 1994_06_22-seq86 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_06_22-seq86 mentions Q211.
• 1994_06_22-seq86 mentions Q191.
• 1994_06_22-seq86 mentions Q52371.
• 1994_06_22-seq86 mentions Q36.
• 1994_06_22-seq86 mentions Q28.
• 1994_06_22-seq86 mentions Q414.
• 1994_06_22-seq86 mentions Q664.
• 1994_06_22-seq86 mentions Q77.