Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_22-seq82> ?p ?o. }

• 1994_06_22-seq82 type Speech.
• 1994_06_22-seq82 number "82".
• 1994_06_22-seq82 date "1994-06-22".
• 1994_06_22-seq82 isPartOf 1994_06_22.
• 1994_06_22-seq82 spokenAs 77.
• 1994_06_22-seq82 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godāta Saeima! Es paskaidrošu, ar kādiem motīviem ir radušies šie priekšlikumi un kāda ir šī priekšlikumu būtība. Jau pagājušajā Saeimas sēdē, kad tika izskatīti muitas tarifu priekšlikumi par lauksaimniecības produktiem, lielākā daļa deputātu, frakciju pārstāvji un arī ministri izteica savu viedokli, kādiem jābūt muitas tarifiem, vai bezgalīgi augstiem, vai bezgalīgi zemiem. Šajā gadījumā tas pamatarguments, kāpēc es vispār šos priekšlikumus atkārtoti iesniedzu, ka šie priekšlikumi balstās uz pamattendenci tādu, ka Latvijā nevajadzētu noteikt aizliedzoša rakstura muitas tarifus, respektīvi, nosakot tos 100 vai apmēram 100 procentu apmērā kā tas patreizējā brīdī tiek piedāvāts daudzām preču grupām. Mēs nupat praktiski akceptējām pašu likumprojekta tekstu. Šajā likumprojekta 7. pantā ir paredzēts, ja tiek kaitēts Latvijas ražotājiem vai arī Latvijas uzņēmējiem, lauksaimniecības ražojumu pārstrādes uzņēmumiem vasi kā savādāk tiek kaitēts Latvijas ekonomikai, tad pēc zemkopības ministra priekšlikuma var mainīt šīs muitas tarifu aprēķināšanas likmes un nodevu papildinājumus pirmajām 24 grupām un pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma - pārējām preču grupām. Šajā gadījumā tas vairs nedarbojas kā muitas tarifu pamatlikme, kas attiecas uz pilnīgi visām valstīm, vai tur ir noslēgti kādi līgumi vai nav noslēgti līgumi. Šos kompensācijas un antidempinga tarifus var piemērot uz katru konkrētu valsti, zinot kā katra konkrēta valsts dotē vai subsidē savu produkciju, līdz ar to diezgan precīzi var noteikt šīs preces cenu gan muitas robežā aprēķinot šīs iekasējamās vērtības, gan arī pēc tam tirdzniecībā ievērojot, no kuras valsts šīs preces nāk. Dabīgi, šajā gadījumā jāizmanto tikai viens nosacījums - muitas dienestam ir jāpārbauda preču izcelsmes sertifikāts. Un obligāti jāprasa šis preces izcelsmes sertifikāts uz jebkuru produkciju, kas tiek ievesta. Otrs pamatnosacījums bija tāds, ka gandrīz nekur pasaulē vairs neizmanto specifiskās muitas, tas ir muitas, kas nosaka preces muitas vērtību latos vai naudas vienībā par preces mērvienību. Visa pasaule tomēr piekrīt tam pamatprincipam, ka tam ir jābūt vērtības muitai, preču vērtības un arī pasaules cenas mēs nupat visi izmantojām gan Zemnieku savienība, gan es savos aprēķinos. Mēs varam strīdēties par šīs pasaules cenas ticamību, viņas lielumu vai ko citu, bet šīs pasaules cenas ir, viņas tiek publicētas daudzos laikrakstos un šajā gadījumā mani priekšlikumi ir mainīt nevis visus šos tarifus, bet it sevišķi es uzsveru uz to, ka Latvijā jau pastāv augsta līmeņa ražošanas uzņēmumi, kas nodarbojas, piemēram ar putnkopību, tas attiecas par putnu gaļu, par olām. Mēs paši labi zinām, kādi mums ir šie putnu kombināti - "Ķekava", "Iecava" un arī tieši tāpat mums ir Rēzeknē arkārtīgi liels piena pārstrādes kombināts, kas ražo iebiezināto pienu un arī cita veida piena produktus. Šajā gadījumā galvenokārt vērība ir likta uz to, ka jāaizsargā ar palielinātām šīm likmēm, varbūt palielinātām vai samazinātām, mēs varam strīdēties, bet ar palielinātām likmēm jāaizsargā tieši tās preču grupas, kuras Latvijā ir iespējams gan ražot vietējam tirgum, gan arī eksportēt un nebūtu jāuzliek ārkārtīgi augstas ievedmuitas likmes tām preču grupām, kur pašizmaksa Latvijā ir pietiekoši zema, lai šo preci varētu ražot tāpat. Tas konkrēti attiecas uz liellopu gaļu. Pēc šī veterinārijas institūta aprēķiniem liellopu gaļas pašizmaksa Latvijā pagaidām ir viszemākā no šī reģiona valstīm, tas ir pirmais pamatnosacījums. Otrkārt mēs zinām, ka arī Latvijas iedzīvotāji šo liellopu gaļu tomēr patērē gandrīz pārsvarā. Un mums nedaudz ir jādomā arī par to, kā mainīsies šīs tirgus cenas, kāda būs iedzīvotāju pirktspēja, un vai iedzīvotāji, kas neražo lauksaimniecības produkciju, vispār varēs šo lauksaimniecības produkciju nopirkt pēc tam, kad tiks piemērotas jau otrā lasījumā pieņemtie šie muitas tarifi. Paterizējā brīdī es gribētu vienīgi paskaidrot to, ka man arī šeit ir tāds aprēķins, kur ir gan pasaules cena latos par kilogramu, gan otrā lasījuma nobalsotais muitas tarifs arī latos par kilogramu. Un es domāju, ka nebūtu pārāk nopietni, ievērojot, ka liellopu gaļa pasaules tirgū maksā 84 santīmi par kilogramu, patreiz šai liellopu gaļai noteikt vēl papildus muitas likmi 72,5 santīmi par kilogramu, ievērojot to, ka viss vēl tiek aplikts ar apgrozījuma nodokli, un arī veikala uzcenojumu, jūs varat apmēram iedomāties, kāda būs liellopu gaļas cena Latvijā. Tieši tas pats attiecas arī uz cūkgaļu, kur pasaules cena patreizējā brīdī ir pat mazāka nekā mūsu nobalsotais otrā lasījumā piedāvātās muitas tarifa likmes. Pasaules tirgū cūkgaļa maksā 80 santīmu. Mums ievedmuita vien ir 82 santīmi par kilogramu. Nedaudz mazāk tas attiecas par aitas gaļu un putnu gaļu, bet arī tas ir diezgan būtiski, ja aitas gaļa pasaules tirgū maksā šos 90 santīmus, tad patreiz nobalsotā muitas vērtība - 63,5 santīmi par kilogramu rada 70 procentu palielinājumu jebkurā gadījumā. Un es domāju, ka mums jebkurš vietējais lauksaimniecības ražotājs var šo gaļu piedāvāt gan par 1,20 latu, gan par 1,30 latu, gan par 1,40 latu. Visas šīs cenas ir vairumcenas. Šīs nav mazumcenas. Pasaules cena, tā ir vairumcena, nekādā gadījumā nevajag iedomāties, ka tā ir cena, par kuru pārdod veikalos. Un attiecībā par sviestu, ir līdzīga situācija. Ja sviests patreiz pasaules tirgū maksā 85 santīmi kilogramā, tad patreiz mūsu piedāvātā, nobalsotā otrā lasījuma muitas tarifu likme ir gandrīz 73 santīmi par kilogramu. Un es uzskatu, ka šis palielinājums radīs ārkārtīgi lielas grūtības iedzīvotājiem vispār iegādāties lauksaimniecības produkciju. Nav nekādas cerības, ka ar šādām ārkārtīgi paaugstinātām muitām, mēs savu vietējo tirgu varēsim pasargāt no cenu celšanās tieši uz šīm pirmās nepieciešamības precēm. Ļoti strīdīgs jautājums varētu būt par šīm olām, jo mans piedāvātais variants par olām faktiski varbūt ir lielāks nekā pasaules cena un lielāks arī nekā Zemnieku savienības vai Ministru kabineta piedāvājums, vairākkārtīgi. Šis piedāvājums ir 5 santīmi par vienu olu. Var būt, ka tas ir ārkārtīgi liels, bet šis piedāvājums ir radies viena vienkārša iemesla dēļ. Patreizējā brīdī šajos olu ražošanas kombinētos ir ieguldītas diezgan lielas naudas summas gan no Latvijas, gan no ārzemēm un šie uzņēmumi pagaidām ir arī to sarakstā, kuriem šie kredīti vai ieguldījumi būtu jāatmaksā. Tas varbūt arī īsumā būtu viss. Tas ir iemesls, kāpēc es tomēr uzturētu šos balsojumus par šīm preču grupām. Paldies.".
• 1994_06_22-seq82 language "lv".
• 1994_06_22-seq82 speaker Raimonds_Jonitis-1965.
• 1994_06_22-seq82 mentions Q822919.
• 1994_06_22-seq82 mentions Q211.
• 1994_06_22-seq82 mentions Q21625222.
• 1994_06_22-seq82 mentions Q1807079.
• 1994_06_22-seq82 mentions Q1773319.
• 1994_06_22-seq82 mentions Q8080291.
• 1994_06_22-seq82 mentions Q1656989.