Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_22-seq121> ?p ?o. }

• 1994_06_22-seq121 type Speech.
• 1994_06_22-seq121 number "121".
• 1994_06_22-seq121 date "1994-06-22".
• 1994_06_22-seq121 isPartOf 1994_06_22.
• 1994_06_22-seq121 spokenAs 49.
• 1994_06_22-seq121 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit daudz tika pieminētas divas atšķirīgas koncepcijas formulas kā realizēt lauksaimniecības politiku. Manuprāt, būtība ir daudz prozaiskāka. Aiz šīm formulām faktiski slēpjas dažādas intereses, kas šeit nebija noformulētas. Līdz šim nav tikušas noformulētas. Un šīs divas dažādās intereses no vienas puses ir ražotāju intereses, kuri ir ieinteresēti augstās ievedmuitās un protekcionismā. No otras puses, ir patērētāju intereses. Par nožēlošanu, kuri nav šodien organizētā veidā Latvijā vispār nekādi pārstāvēti. Un tā varbūt šeit ir tā problēma, ka rezultātā diskusija it kā izvēršas starp diviem vai trijiem ministriem, vai koalīcijas iekšienē. Ja būtu šī organizētā patērētāju pārstāvība, diskusija būtu pavisam savādāka. Starp citu, runājot par šīm pašām formulām, ko Zaščerinska kungs un Kides kungs interpretēja tieši Zemkopības ministrijas izstrādātajā variantā. Redziet, manuprāt, ir tā, ka jebkura sfēra, nu teiksim, matemātika sākas no reizes reķina un elementārām aritmētiskām operācijām. Tāpat vakar, piemēram, tika diskutēts daudz par valodu. Arī valoda sākas no ābeces, tad nāk gramatika, sintakse, tas ir valodas likuma sakarības. Jēga, doma jebkura sākas no burtu un vārdu zināmas noteiktas kombinācijas. Ja jūs nezināt šīs likumsakrības, jūs nevarat uzrakstīt formulu matemātikā un būs arī bezjēdzība valodā. Manuprāt, kaut kas līdzīgs ir iznācis ar Zemkopības ministrijas šo formulu, kas tika apspriesta, jo tajā tikai paskatoties vien, uzreiz kļuva skaidrs, ka šeit nav pat elementārākās ekonomikas pamatnostādnes, jēgas par likumdakarībām. Šis tik tiešam ir tāds ekletisks savienojums no populāriem ekonomiskiem jēdzieniem. Diemžēl, bez savstarpējas saistības. Jebkurā ekonomikas, parastā mācību grāmatā var noskaidrot, kā protekcionisms ir antitēze šai pašai brīvā tirgus konkurencei. Un ja mēs šeit lasām, ka lauksaimniecības attīstība ir konkurence iekšējā tirgū, mērķtiecīgs, kvalitāti veicinošs protekcionisms, tad pilnīgi nav saprotams, kā protekcionisms veicina konkurenci. Manuprāt, tas ir tīrs absurds. Es nerunāšu par pašiem tarifiem kā tādiem. Varbūt tikai par dažiem komentāriem, kas šeit tika izteikti. Piemēram, Bērziņa kungs runāja par lieliem zaudējumiem, kas būs budžetā, kas būs tautsaimniecībā, utt. Tieši otrādi. Kiršteina kungs pilnīgi pareizi pagājušajā plenārsēdē kā vienu no galvenajiem momentiem, manuprāt no atslēgas momentiem pieminēja, ka patērētājs, lūk, tas kuru mēs būtībā aizmirtām visu laiku runājot par tarfifiem, viņš ir galvenais ieguvējs, jo patērētājs šodien pērk šo subsidēto produkciju un Rietumu valstis caur savām subsīdijām piemaksā šim patērētājam. Tas ir tikpat kā katram no mums, katram pensionāram pie pensijas, katram budžeta iestādē nodarbinātajam piemaksāt pie darba algas vismaz 10 vai 15 latus. Rezultātā šī ekonomikas loģika jau ir pavisam savādāka, cienījamie Zaščerinska un Kides kungi! Un tā loģika ir tāda, ka patērētājs ietaupot viņš spēj vairāk atlikt uzkrājumos maksājot mazāk par tekošo patēriņu, par šiem pārtikas produktiem. Un banku statistika jau šodien mums parāda, ka strauji palielinās vietējie uzkrājumi vietējie depozīti banku sistēmā, kurš ir tas avots investīcijām un kredītiem arī lauksaimniecībā. Šeit šī formula realizējas un tā ir ābece, tas ir reizes rēķins, ko vajadzētu vienreiz mums visiem iemācīties pirms mēs sākam runāt par sarežģītām formulām un programmām tautsaimniecībā vai lauksaimniecībā. Tālāk. Attiecībā par darbavietu zaudēšanu. Darbavietu saglabāšanas mēģinājumi ar augstiem tarifiem ir visnesaprātīgākā metode kā to darīt. Tieši darbavietu saglabāšana ir panākama ar investīciju palīdzību. Investīcijas darbavietās ir pat tāds termins, tas ir gandrīz vienlīdzības zīme. Bet tieši šie augstie piedāvātie muitas tarifi nozāģē šīs investīcijas un kredīti šinī gadījumā, ārvalstu investīcijas kredītus. Jo citu šodien mums nav. Kamēr šie uzkrājumi un ietaupījumi veidojas, mums nav citu kredītu kā tikai ārvalstu. Tālāk es vēlreiz atgādināšu, ka jau pašlaik Latvijā, Baltijas valstu vidū ir visaugstākās ievedmuitas. Lietuvā - 10%, Igaunijā - praktiski nulle. Un, palielinot tās vēl piecas, sešas reizes, tās būs visaugstākās arī visā Austrumeiropā. Turklāt augstie ievedmuitas tarifi faktiski ir aizliedzoši tarifi un atcerēsimies vienu piemēru, ko šei jau pieminēja arī Kiršteina kungs , tiesa gan, ne sevišķi precīzi, jo faktiski tikai uz divām metālu pozīcijām mums ir augstas izvedmuitas. Uz pārējiem mums ir 5-10 procenti. Kādreiz metāls tika licencēts. Gan licencēts, gan vispār aizliegts, pēc tam tika noteikta izvedmuita 40 - 60 procentu apmērā, visas šīs dažādās pieejas neko nemainīja. Turpinājās masveidīga metāla zagšana. Tā pārtraukta tika tikai tad, kad uz krāsainajiem metāliem tika ievesta izvedmuitas likme 5-10 procenti. Gandrīz momentāli situācija normalizējās un normalizējusies, normāla tā ir arī tagad. Un tieši otrādi, cukura piemērs parāda, ka nav iespējams. Ja jums pastāv šī cenu starpība, nekādā veidā jums nav iespējams nodrošināt, lūk, šo iekšējā tirgus aizsardzību. Pat Eiropas savienības eksperti atzīst, ir dažādi vērtējumi par dažādu produkciju veidiem, ka no 10 līdz 20 procentiem pie viņu perfektās kompjuterizētās sistēmas pie tirdzniecības apgrozījuma pastāv kontrabanda. Un vēl. Lucāna kungs izteicās, ka Zemkopības ministrijas piedāvātos tarifus atbalsta lielākā iedzīvotāju daļa. Interesanti, kad un kādā veidā viņš tos ir saskaitījis? Jo neaizmirsīsim vēlreiz, ka lielākā iedzīvotāju daļa ir patērētāji. Un vēl Lucāna kungs minēja, ka neviens nevar atbildēt uz jautājumu - kā tad attīstīties ražotājam. Un šeit nav nekāda demagoģija, Lucāna kungs, vajadzīga, lai izskaidrotu, kā attīstīsies. Katrs students, kas apguvis ekonomikas pamatus, es gan teikšu, tirgus ekonomikas pamatus, pateiks, ka ražošanas attīstība balstās uz, piemkārt, uz konkurenci, uz iniciatīvu, uz stimuliem. Tas ir galvenais attīstības ceļš un tā ir formula, ko mēs piedāvājam pieļaut - pieņemamus, normālus, kontrolējamus mutas tarifus, ko mēs tik tiešām reāli spējam nodrošināt ar muitu un robežapsardzi un kas tiešām stimulētu šo konkurenci. Un vēl. Zaščerinska kungs minēja, ka nav iespējams konkurēt ar ārvalstu ražotāju, bet šo konkurētspēju taču nenodrošina augstie tarifi, ne ekonomisko, ne tehnisko apsvērumu dēļ, tieši otrādi, mēs ar augstajiem tarifiem, ja pat pieņemam teorētiski, ka viņi varētu efektīgi darboties šajā gadījumā, mēs apslāpējam šo konkurenci. Arī iekšējā konkurence ir ilūzija. Tādēļ jau Rietumu valstis savā laikā ieviesa protekcionismu, ka arī lauksaimniecībai jebkurā valstī - Francijā, Vācijā, vai Eiropas savienībā - iekšējais tirgus ir par šauru, viņš ir nepietiekošs. Vēl jo svarīgāk tas ir Latvijā. Ar mazu iedzīvotāju sastāvu un ar vāji apdzīvotu teritoriju. Tādēl, cienījamie kolēģi, es aicinu balsot tomēr par deputāta Jonīša variantu. Paldies.".
• 1994_06_22-seq121 language "lv".
• 1994_06_22-seq121 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1994_06_22-seq121 mentions Q211.
• 1994_06_22-seq121 mentions Q37.
• 1994_06_22-seq121 mentions Q191.
• 1994_06_22-seq121 mentions Q193089.
• 1994_06_22-seq121 mentions Q39731.
• 1994_06_22-seq121 mentions Q142.
• 1994_06_22-seq121 mentions Q183.