Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_22-seq117> ?p ?o. }

• 1994_06_22-seq117 type Speech.
• 1994_06_22-seq117 number "117".
• 1994_06_22-seq117 date "1994-06-22".
• 1994_06_22-seq117 isPartOf 1994_06_22.
• 1994_06_22-seq117 spokenAs 126.
• 1994_06_22-seq117 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jau otrā plenārsēde tiek veltīta dienas kārtībai, kas saucas "Muitas tarifi". Viena notika naktī visdedzīgākās debatēs, šodien otra - arī nemazāk dedzīgās debatēs. Faktiski es gribētu vērtēt, ka tas nav dienas kārtības punkts ar tik vienkāršu kā "Muitas tarifi", bet gan debates par divām stipri atšķirīgām lauksaimniecības un zināmā mērā arī tautsaimniecības politikām. Un paradoksālākais ir tas, ka šīs politikas viena puse, tas ir viena puse, nāk no tās pašas koalīcijas viena spārna un otra puse no koalīcijas otra spārna. Izskatās tā, ka kuģis tiek vests, tautsaimnieciskais un lauksaimnieciskais kuģis, bet katrs no koalīcijas lielajiem locekļiem stūri griež uz pilnīgi pretējo pusi. Faktiski šādā gadījumā kuģis nevar sasniegt galamērķi, kuģim jāiet dibenā. Un mums ir jāizšķirās uz kuru pusi tad tautsaimniecisko un lauksaimniecisko stūri griezt, tātad tas izšķirās šeit, ne par muitas tarifiem, bet par lauksaimniecisko un arī faktiski par tautsaimniecisko politiku. Šeit Zaščerinska kungs teica, kad nav vērts vairs ko argumentēt, jo mēs viens otru vairs nedzirdam. Arī man izskatās pašlaik zālē, ka šeit ir divu kurlo sarunas, kur katrs kurlais izlēmis, ka viņa slēdziens ir pareizs, un otra slēdziens ir pilnīgi nepieņemams. Paradoksālakais tomēr ir tas, ka vienam kurlajam rokā ir stūre, tas ir tiesisks un spējīgs to kuģi griezt un to kuģi griež uz to pusi, kurai otra puse npiekrīt. Šoreiz otrai pusei - Zemnieku savienībai - jūs redzat cik dedzīgi piekrītam gan pirmajā gan otrajā plenārsēdē, visi mūsu tautsaimnieciskās politiskās apvienības locekļi, viņi uzstājās gan vienu gan divas reizes un esam pilnīgi vienoti ar zemniekiem, viņu mēs uzskatām ļoti taisnīgās un ļoti argumentētās prasībās. Un tagad mazliet es gribu argumentēt savu teikto ar to pašu, ko Zaščerinska kungs argumentēja, ar divām attīstības formulām. Vienu, ko sniedz valdība - Oša kungs, kas ir galēji konservatīvi liberāla un kura paredz kas izdzīvos, tas izdzīvos no zemniekiem par pārējiem mums nav daļas. Šī formula pasaka, sīkzemnieks neviens neizdzīvos izdzīvos lielās konkrētspējīgās saimniecības, formula pareiza, bet netiek dota atbilde, ko tik ātri un tik drīzā laikā darīs visa tās sīkzemniecība, Oša kungs, ko mēs kopā ar jums esam radījuši, kuriem mēs ar Seiles kundzi un komisijām zemi esam sadalījuši, neiedevuši kredītus, nav atbilde, kas notiks ar viņiem vai viņi papildinās bezdarbnieku skaitu pilsētā, lūk, šeit es to neredzu, šeit ir tā atbilde tāda, sīkzemnieki, tā ir jūsu problēma, tā vairs mūsu problēma nav, lūk, un to es uzskatu par galēji konservatīvi liberālu nostādni. Oša kungs, kā valdības pārstāvis, es saprotu, dod arī vērtējumu Kinnas formulai, tas ir Kinnas, kā zemkopības ministra it kā politikai. Un es uzskatu, ka šīs vērtējums ir, Oša kungs, ļoti nekorekts, jo viņš skan šādi: ka lauksaimniecības attīstība zem Kinnas formulas, tas ir pilnīgs protekcionisms, ka lauksaimniecības attīstība ir protekcionisms. Ka tālāk, ka šī politika ir vērsta uz sīksaimniecības struktūru, augstu ievedmuitu, zemu efektivitāti, augstām izmaksām, dārgiem produktiem, zemu konkrētspēju un stagnāciju. Tas ir ļoti bargs vērtējums un mēs tam nevaram piekrist. Un vēl paradoksālākais ir tas, Oša kungs, ka tas ir jūsu valdības loceklis, jūsu kabineta loceklis. Tātad jāizšķirās, kuru jūsu kabineta loceklis un zemnieku savienības tā daļa ved un uz kurieni jūs gribat vest. Un tagad man ir rokās Zemkopības ministrijas lauksaimniecības attīstības formula, un mēs Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas locekļi gribam stipri piekrist šai formulai, uzskatām, ka šo formulu var attīstīt un tā formula ir dzīvotspējīga un var arī tos sīkzemniekus, kurus mēs esam radījuši, izvest no tās krīzes un mums ir tāds pienākums izvest no krīzes. Un es atļaušos tomēr pie dažiem šīs Zemkopības ministrijas un arī Zemnieku savienības, un šinī gadījumā, zināmā mērā Tautsaimnieku politiskās apvienības formulas mazliet apstāties un, proti, ka lauksaimniecības attīstība ir konkurence iekšējā tirgū, kā Zaščerinska kungs teica. Pasargājot nedaudz aizvējā, nedaudz dodot aizvēju no ārējā tirgus radīt iekšējo konkurenci, bet konkurence būs. Un tālāk mērķtiecīgs kvalitatīvi veicinošs, tikai mērķtiecīgs ierobežots kvalitatīvs, veicinošs protekcionisms, kas pakāpeniski samaiznās. Un tālāk šī politika jeb formula balstās, jā, uz sīksaimniecības struktūru, bet mums viņa jāpieņem kā realitāte, jo mums viņas ir. Bet tālāk arī teikts, ka sīksaimniecības struktūra. kura konkurences rezultātā var pārveidoties par lielākas konkurentspējīgas saimniecības struktūru, es piebilstu no savas puses, no mūsu Tautsaimnieku politiskās apvienības puses, ka ne tikai konkurences rezultātā, bet arī kooperācijas rezultātā, kuru valdība šodien nemaz un nekādā gadījumā zemkopības kooperāciju nav atbalstījusi, no valdības puses, ne mēs, Saeima, ar tiesisko nodrošinājumu. Tālāk šī politika saka, šī zemkopības politika saka, ka visu šo konkurentspējīgo saimniecību attīstība attīstīs aktīvs zemes tirgus. Arī mēs viņu atbalstām un tāpēc atbalstām arīzemes pārdošanu, ierobežotu zemes pārdošanu juridiskajām personām, kas palīdzēs veidoties konkurētspējīgām saimniecībām. Un ir teikts, šai formulā, jā, tā ir Kinnas formula arī un zināmā mērā šeit sdakrīt ar mūsu formulu, ka visu to saimniecību regulēs regulētas ievedmuitas un es teiktu arī kvotas, regulētas kvotas, nolaižot ievedmuitas pakāpeniski zemāk, mēs varam palielināt konkurences spiedienu un mēs varam regulēt arī preču apkomu tirgū, palielinot vai samazinot kvotas. Tālāk tiek teikts, ka zem šādas politikas notiek pakāpeniska efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana. Jā, viņa ir iespējama, jo, kā Zaščerinska kungs teica, tiek iedots nedaudz laika un tas ir trīs, četri vai pieci gadi. Tas aivēnis, ko pagājušo reizi arī teica Breša kungs. Tālāk no tā var veidoties ražošanas un izmaksu un cenu sabalansētība. Šodien viņa nav sabalansētas cenas ne arī izmaksas un nav iespējams pie tik lielas ārējās konkurences viņas sabalansēt. Un līdz ar to radīsies produkcija pieprasījums un piedāvājums tirgū. Vispirms iekšējā tirgū, pēc tam ārējā tirgus spiediena palileināt. Un kopumā, nobeidzot šo politiku, ko es šeit pašlaik interpretēju, kaut viss tas jau tika dzirdēts šeit plenārsēdē, lūk, šādas politikas rezultātā pakāpeniska, mērķtiecīga lauksaimniecības nozaru attīstība, kā tāda, nevis stagnācija un pamirums. Un tagad nobeidzot, cienītie deputāti, par cik mēs uzskatām, ka nevar vienā valdībā būt divas pilnīgi pretējas politikas un nevar būt tā, ka viens otru neuzklausa, bet viens stūrē, tad mēs reiz gribam dzirdēt, kāda tad būs tā paliekošā politika, uz kurienes tad stūres rats to kuģi virzīs, jo iepriekšējā plenārsēdē Kehra kungs pateica, ka mēs īsti nezinām uz kurieni mēs stūrējam, bet pēc šīm formulām mēs redzam uz kurieni tiek stūrēts un tāpēc Tautsaimnieku politiskā apvienība nāk ar iniciatīvu, ko atbalstīja arī Zemnieku savienības deputāti, sniegt pieprasījumu Ministru prezidentam Birkava kungam un šis pieprasījums skan: pieprasām sniegt atskaiti Latvijas Republikas Ministru kabinetam 1994. gada 15. septembrī par stāvokli Latvijas tautsaimniecībā un valdības veiktajiem pasākumiem ekonomikas konkurentspējas palielināšanā. Ja mēs dzirdēsim kāda ir analīze par esošo pašreizējo stāvokli, ja mēs dzirdēsim galīgo slēdzienu, kāda politika būs, tad mēs arī varēsim redzēt vai šis aizvēnis, ko pašlaik šie muitas tarifi, mēs paredzam veidot, vai viņš vispār ir vajadzīgs, ja Oša kungs darbībā iet jūsu formula, tad par nekādu aizvēni te nav runas, mums nav ko cīnīties, un zemkopība var nolaisties prostrācijā, tad tarifiem vairs nav nekādas nozīmes. Mēs runājam tikai par pakāpenisku tarifu pazemināšanu un par pakāpenisku aizvēni, un vēlreiz gribu atgāsdināt, ka mūsu tarifi, ko piedāvājam ir par 20-30% zemāki kā Eiropas savienības tarifi un mēs viņus taisāmies vēl nolaist, pakāpeniski palielinot šo konkurenci. Tādēļ es arī reizē plenārsēdi informēju par šo mūsu pieprasījumu, bet nobeigumā aicinu balsot deputātus par Zemnieku savienības muitas tarifiem, kuri dos realizēt iespēju tieši Zemnieku savienības un arī Tautsaimnieku politiskās apvienības lauksaimniecisko politiku. Paldies.".
• 1994_06_22-seq117 language "lv".
• 1994_06_22-seq117 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1994_06_22-seq117 mentions Q822919.
• 1994_06_22-seq117 mentions Q211.
• 1994_06_22-seq117 mentions Q193089.
• 1994_06_22-seq117 mentions Q1807079.
• 1994_06_22-seq117 mentions Q6221.
• 1994_06_22-seq117 mentions Q47282.
• 1994_06_22-seq117 mentions Q2232297.
• 1994_06_22-seq117 mentions Q7210239.