Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_22-seq111> ?p ?o. }

• 1994_06_22-seq111 type Speech.
• 1994_06_22-seq111 number "111".
• 1994_06_22-seq111 date "1994-06-22".
• 1994_06_22-seq111 isPartOf 1994_06_22.
• 1994_06_22-seq111 spokenAs 126.
• 1994_06_22-seq111 spokenText "Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc tā, cik deputātu ir zālē, un spriežot pēc tā, cik lielāka daļa no klātesošajiem uzmanīgi seko debatēm, rodas iespaids, ka mēs apspriežas pašlaik kaut kur otršķirīgas, varbūt trešās pakāpes svarīguma jautājumu. Šķiet gan, ka ir pieņemts valdošajā frakcijā, jeb "Latvijas ceļa" pamatā politiska rakstura jautājums un tāpēc interese par argumentiem, ko varētu izteikt opozīcija, par argumentiem, kādus vajadzētu ņemt vērā, lai pareizāk atrisinātu to jautājumu, gandrīz vairs nav vērts. Un liekas, ka šeit visu to argumentu pasniegšana ir tāda velta mutes dzesēšana. Tāpēc es atvainojos un mēģināšu būs pavisa īss un konkrēts. Un tikai dažus jautājumus. Budžeta komisijā televīzijai Oša kungs izplatīja sekojošu formulu - lauksaimniecības attīstība, konkurence, investīciju kredīti, tālāk kredītu droša saimniecību atlase, tehniskais progress, ražošanas efektivitāte un tā tālāk. Jā, teorētiski, kolēģi, 100 procenti ir piekrīt un absolūti nav ko iebilst šai formulai. Bet jebkura teorija darbojas tikai tad, ja viņa kaut cik saskan ar praktiskiem ražošanas apstākļiem. Pamēģināsim paskatīt šinī situācijā, ko finansu ministrs mums piedāvā no konkurences viedokļa. Tiek piedāvāta konkurence ar ārzemju ražotājiem. Ārzemju ražotājiem, kuriem darba ražīgums, tehnoloģijas augstākas tehnoloģijas dēļ, ir sešas līdz astoņas reizes lielāks. Konkurēt ar ārzemju ražotājiem, kuriem atkarībā no valsts, ir no 40 līdz 60 procentiem dotācijas lauksaimnieciskajiem ražotājiem. Un konkurēt šajos apstākļos ar vietējo ražošanu, kur tā visa nav. Ko nozīmē šī konkurence? Manuprāt, šī konkurence nozīmē to pašu, ka uz vieniem svaru kausiem nolikt zīloni, uz otriem svaru kausiem noteikt pelīti, un prasīt, lai tā pele pārsver to zīloni. Un tad nāks tā visa tālākā attīstība, ir progress, i ražošanas efektivitāte. Vai ir reāli tādus noteikumus uzstādīt un to prasīt? Praktiski šinī situācijā nav konkurences, cienījamie kolēģi! Un ja nav konkurences, nav progresa. To mēs visi zinām un tam ir jāpiekrīt. Un šinī situācijā Latvijas ražotājam praktiski ir viena izeja - sašaurināt savu ražošanu tik tālu, lai es varu pats paēst, tas ražotājs varētu pats paēst. Tas nozīmē, mēs stimulējam uz naturālo saimniecību. Vai šinī sakarībā tā formula tālāk darbosies, investīcijas un kredīti. Es domāju, ka jūs paši ļoti labi ziniet, kādas mums iespējas par investīcijām no budžeta. Kādus kredītus varēs saņemt. Komercbankas jau tagad skaidri un gaiši pasaka: Lauksaimniecības nozare ir nerentabla, nerentabla pat tā, kas var būt visperspektīvākā varētu būt, kas ir pietiekoši liela saimniecības ar pietiekoši augstām ražām un pietiekoši augstu produktivitāti. Pat tie nevar mūsu kredītus dabūt. Pie tam tie kredīti par tādiem procentiem, ka vēl arvien, par kuriem nav ko cerēt. Nākošais. Ja mēs palielinām importu, un tas ir neizbēgams pie šādiem konkurences noteikumiem, tas nozīmē, ka mums arvien vairāk palielināsies ārējās tirdzniecības bilance, deficīts. Un viņš arī šī gada pirmajā ceturksnī atkal ir ievērojami palielinājies. Tātad to mēs atkal varēsim segt ar ārzemju kredītiem, pirksim vēl vairāk lauksaimniecības produkciju, vēl vairāk vajadzēs ārzemju kredītus, kuri praktiski pie šiem sliktajiem kreditēšanas noteikumiem neaizies tomēr atkal lauksaimniecībai, ekonomika ir ekonomika. Un katrs meklēs, kur izdevīgāk. un rezultātā procentos vien mēs būsim spiesti maksāt tādas summas, viņas jau tagad ir pietiekoši lielas. Atcerēsimies kaut vai Latas kredītu, kur jau tagad jānodzēš no budžeta turpat 5 miljoni. Un visas šīs summas tāpat aizies Oša kungs, kā jūs sakiet, uz to patērētāju rēķina. Uz tā mediķa rēķina. No otras puses konkurence ir vajadzīga. Un kamēr vēl Latvijā mēs spējam ražot tik daudz lauksaimniecības produkciju, ka viņa nodrošina iekšējo patēriņu, kamēr nodrošina iekšējo patēriņu, palielinot ievedmuitas tas nozīmē samazinot, jeb teiksim uzlabojot iekšējā ražotāja konkurenci pret ārējo ražotāju, mēs veidosim iekšējo konkurenci un iekšējā konkurences rezultātā tā formula tiešām sāks darboties. Ja mēs šo situāciju neizmantosim tagad, un nonāksim pie tā, ka iekšējā ražošana samazināsies stipri zem patēriņa, tad vairs mums nelīdzēs arī muitas, jo tad mums nebūs pietiekošas produkcijas. Mēs būsim spiesti to produkciju pirkt. Tātad būs divi varianti - vai nu tādā gadījumā pirkt par lielām muitām un lielām cenām, vai turpināt to spirāles iegriešanu vietējai ražošanai uz leju. Tāpēc es aicinu tomēr, cienījamie kolēģi, pārdomājiet, radīsim to konkurenci, radīsim iekšējā tirgū konkurenci, radīsim to konkurenci, kamēr vēl spējam paši saražot Latvijai nepieciešamo pārtikas daudzumu, konkurences rezultātā attīstīsim to ražošanu, lai mēs varam sākt ar tiem spēcīgākiem pēc tam aiziet arī uz ārējo tirgu. Un tādā gadījumā vēlreiz atkārtoju, tā formula, Oša kungs, tiešām sāks normāli darboties. Pretēju rezultātu es neredzu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_06_22-seq111 language "lv".
• 1994_06_22-seq111 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1994_06_22-seq111 mentions Q211.
• 1994_06_22-seq111 mentions Q47282.