Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_22-seq109> ?p ?o. }

• 1994_06_22-seq109 type Speech.
• 1994_06_22-seq109 number "109".
• 1994_06_22-seq109 date "1994-06-22".
• 1994_06_22-seq109 isPartOf 1994_06_22.
• 1994_06_22-seq109 spokenAs 46.
• 1994_06_22-seq109 spokenText "Skatoties uz agrākiem laikiem un uz Latvijas lauku attīstību, tad šodien Saeimai vajadzēja debatēt par muitas tarifiem pat līdz komatam, cīnīties trešajā lasījumā par skaitļu desmitdaļām. Un diemžēl tas nav iespējams ne Saeimas vainas pēc laikam un ne jau arī tikai valdības vainas pēc, bet tāds ir mūsu liktenis pārejas periodā. Kontrabanda ir tik liela, ka cenu stabilitāti kaut kādu noteikt nav iespējams un mēs šodien politizējamies. Un acīmredzot nav arī ko runāt par procentu desmitdaļām jeb par procentiem, kad šeit ir nesaskaņas pašā koncepcijā - pievērst laukiem uzmanību, ir vajadzīga vai nav vajadzīga pašražotā produkcija, ar ko nodarbosies lauku ražotājs un lauku pārstrādātājs, varbūt atradīs darbu. Šie jautājumi tiek diskutēti un tāpēc šodienas sarunas neatšķiras no otrā lasījuma Saeimas plenārsēdes debatēm. Ir ļoti sāpīgi, bet šī neizpratne, šīs programmas neatbilstība pirmsvēlēšanu tekstam, solījumiem vēlētājiem, sākās jau tad, kad mēs sākām uzlikt akcīzes nodokļus energo nesošajiem materiāliem - dīzeļdegvielai, benzīnam, tas sākās jau tad, kad mēs palielinājām apgrozījuma nodokli, jo, lai kaut kāda ekonomika varētu pastāvēt, pirmais priekšnoteikums nenoliedzami ir tās produkcijas pašizmaksa. Šīs produkcijas spēja konkurēt ārējā tirgū, lai viņa būtu ne tikai labāka, bet obligāti, lai būtu lētāka. Un vai tad mēs kaut kur sevi virzām? Ārzemju daudzas Rietumeiropas valstis, nevis daudzas, bet attīstītākās, simtprocentīgi dotē savu lauksaimniecību, piemaksā savai lauksaimniecības produkcijai. UN šodien Latvija saskarās ne jau ar savas produkcijas pašizmaksu, ar Rietumu dotētās ievestās produkcijas vērtību. Vai šeit ir iespēja kaut kādai konkrencei? Tas nav iespējams. Un faktiski, ja mēs būsim godīgi, tad laikam simtprocentīgi piekritīsim, ka nevienam tā, kā lauksaimniekiem, ir vajadzīga sava valdība. Tirdzniecības koncerni varbūt var darboties arī bez šīs valdības, laukiem ir valdība vajadzīga, kas to atbalsta, kas veicina tirgu, eksportu, dotēšanu, nu uzskatiet protekcionismu kā gribat - vai tiešo vai netiešo, citādi vēl šodien pasaulē zemnieks neeksistē. Ne jau tikai Latvijā. Un tāpēc mani ļoti uztrauc un laucinieki jautā - vai tā nav jūsu tur Saeimā mērķtiecīga lauksaimniecības gremdēšana? Sākot ar akcīzes nodokli degvielai, lai produkcija paliktu dārgāka, ar apgrozības nodokli, lai produkcija paliktu dārgāka valsts ir nabaga, likumsakarīgi, dotēt, subsidēt nav no kāt, tad faktiski nav jau alternatīva. Vienīgā alternatīva ir muitas tarifi. Neievest produkciju no citurienes. Dotētu, vēlreiz atkārtoju, lētāku. Lauki ir spējīgi paēdināt savu tautu, savu produkciju saražot. Gaļas ražošanā un piena produkcijā, pamatā gaļas ražošanā Latvija baroja savu tautu pat nelaimīgajos LPSR laikos. Un vairāk nekā vienu trešo daļu produkcijas atdeva Krievijai. Tagad varētu saukt eksportiem. Ļeņingradas apgabalu un Maskavu baroja. Šodien mēs nevaram pabarot savu tautu, mums ir jāpalīdz rietumu firmām likvidēt savu pārprodukciju. Ar to produkciju, kuru varam ražot paši. Attīstot itkā brīvo tirgu, ar nevienādiem noteikumiem. Vai tā ir valsts aizstāvība par savu iedzīvotāju daļu, ko sauc par laukiem? Es nezinu. Es mulstu. Otrs jautājums par laukiem. Man ir bailes, ka šeit ir mērķtiecīgi, tik tiešām laucinieki pareizi saka, ka mērķtiecīga programma. Mums gatavojas interesants likums - "Par zemes privatizāciju lauku apvidos arī juridiskajām personām". Ziniet, nu nav labāka augsne, kā nogremdēt zemnieku, lai viņš nebūtu tirgus, lai viņš nevarētu pārdot savu produkciju. Kas viņam atliek? Pardot savu zemi. Bez strīda. Un pircējs atrodas. Juridiskas personas, firmas būs. Pārdot savu zemi, kuru viņš ir atguvis pēc pusgadsimta pārtraukuma. Daudzos gadījumos sapostītu. Ar vēlmi - viņu uzlabot. Es nezinu, es negribu jūs kairināt, bet nevar tik daudz ignorēt tautas daļu. Jūs atceraties, vēl pus gadu atpakaļ drausmīgi ilgstošo nesamaksu par laukos saražoto produkciju. Gaļa, graudi, piens. Kur vēl sabiedrības daļa, republikā un citur ir ar mieru gaidīt pus gadu naudu par pārdoto produkciju. Un pēc tam saņemt viņu bez indeksācijas, izejot no inflācijas. Tie ir lauki. Un šodien mēs pasakām - cīnaties, taisiet brīvo tirgu, gaidiet to, kad Holandē izbeigsies pārprodukcija. Tas nav pieņemami. Cienījamie kolēģi, un es ļoti lūdzu jūs padomājiet, šie muitas tarifi nav kaprīze. Ļoti žēl, ka pēc tik ilgiem laikiem mēs atgriezāmies pie sava privātīpašuma ar nevienādiem noteikumiem. Visa mūsu neatkarība ir veltīta privātīpašuma atzīšanai. Tas ir brīnišķīgi. Bet salīdziniet šodien rūpnieka atguvušo īpašumu, īres namīpašnieka atguvušo īpašumu un zemes īpašumu, kurš ir atguvis šajā situācijā. Zemniekam aprite ir gads, kad viņš var kaut ko sagaidīt. Vai mēs esam vienādā situācijā? Un ja šādu lietu nespēj saprast, ir grūti spriest. Un es pat nespēju izskaidrot, kāpēc tas tā notiek. Jo nav pieļaujama varbūtība, ka kāds to nesaprot. Visi ļoti brīnišķīgi saprot. Tikai ir drausmīgs cinisms. Varbūt pat vēl vairāk. Varbūt, es nezinu, ir ļoti izdevīgi radīt šādu situāciju. Varbūt tas ir barters jau ar ārzemēm, kas nāk iekšā, kas tiek dots pretī. Tāpēc es ļoti aicinu bez emocijām šoreiz normāli padomāt un balsot katram pēc savas sirdsapziņas. Es nešaubos, ka Saeima pārstāv latviešu tautu un latvietim sirdsapziņa vienmēr ir bijusi diezgan augsti kotēta. Par zemnieku vispār nerunājam. Viņam, ja kaut kas pieder, tad tā ir šī plika zemes mīlestība un sirdsapziņa. Es noeju no šīs tribīnes ar optimismu, un nevajadzētu pārmest zemniekiem vienu, nobeigumā teikšu. Jā, šie muitas tarifi nedrīkst būt ilgstoši, bet ir jāuzsāk šī ražošana laukos. Ir jāuzsāk un tad, kad valdībai parādīsies arī rūpniecība, kad parādīsies nauda, ar ko varēs dotēt, varēs ņemt nost šos muitas tarifus. Tās ir divas koncepcijas, kādā veidā šī lieta tiek kārtota. Es ceru uz Saeimas saprātu un nerunāšu par nacionālām lietām, par izdzīvošanu, par latvietību tikai no laukiem, lai gan mēs visur varam parakties. Vienā otrā mums ir zviedru asinis vairāk, vienā, otrā lietuviešu, poļu, vācu. Bet zemnieki mēs esam visi, un pat nedaudz paaudzēs atpakaļ. Un šodien atteikties no saviem senčiem, tā ir nelietība, ko es personīgi nespēju nekādos apstākļos, ne pie kādiem vilinošiem solījumiem, nedz arī pie draudiem. Paldies.".
• 1994_06_22-seq109 language "lv".
• 1994_06_22-seq109 speaker Gunars_Resnais.
• 1994_06_22-seq109 mentions Q822919.
• 1994_06_22-seq109 mentions Q211.
• 1994_06_22-seq109 mentions Q649.
• 1994_06_22-seq109 mentions Q159.