Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_21-seq352> ?p ?o. }

• 1994_06_21-seq352 type Speech.
• 1994_06_21-seq352 number "352".
• 1994_06_21-seq352 date "1994-06-21".
• 1994_06_21-seq352 isPartOf 1994_06_21.
• 1994_06_21-seq352 spokenAs 66.
• 1994_06_21-seq352 spokenText "Godātā Saeima! Es runāšu kā ministru prezidents un kā ārlietu ministrs šajā situācijā apzinoties atbildību par valsts attīstību un nerunāšu kā deputāts, kurš var atļauties vairāk runāt partijas vārdā, frakcijas vārdā. Es runāšu arī kā Ministru prezidents tāpēc, ka farkcijas ietvaros, kā jūs pārliecinājāties, ir domstarpības. Latvija atkal ir nopietnas izvēles priekšā. Un šoreiz šī izvēle, kā man šķiet, ir nevis satura jautājums, bet formas jautājums. Jautājums, kurā tiek jaukts saturs un forma. Forma ir kvotas, saturs ir latviešu tautas izdzīvošana un attīstība. Ja kvotas paliek likumā, tas jkļūst par šķērsli mūsu uzņemšanai Eiropas padomē. Eiropas padomē lūgumu mūs uzņemt mēs iesniedzām 1991. gada septembrī. Un Eiropas padome neprasa, lai mēs obligāti tajā iestātos, tas ir mūsu lūgums. Tiesa, Eiropas padome un EDSA bez kādām šaubām atbalstīja karaspēka izvešanu no Latvijas un pieņēma attiecīgus dokumentus. Tātad, kas seko pēc tam, kad mēs pieņemam nepareizu lēmumu, kas var sekot pēc tam. Tas, ka jau nākamajā nedēļā Briselē, Atēnās, prezidējošā valstī, un Rīgā kļūs zināms un gaidāms Eiropas padomes demaršs par to nevajadzētu daudz šaubīties un nelolot nekādas ilūzijas. Protams, neviens no mums momenā nepamanīs, ko tad tas īsti ir nozīmējis, nekas jau nenotiks, veikalā uzreiz nepaliks nedz cenas dārgākas, nedz kaut kas cits mainīsies tāds, ko jutīs mūsu daudzcietusī tauta, neko nepamanīsim, bet tikai mēs jutīsim, ka pamazām mūsu priekšā aizcirtīsies, aizvērsies, pieklājīgi, ļoti korekti tās durvis, kuras ļoti ilgi bija aizslēgtas un kuras mēs ar tādām grūtībām dabūjām vaļā. Es domāju, ka mūsu drošības sistēmā, kuru mēs tik ilgi aužam, gabaliņu pa gabaliņam, dzīparu pa dzīparam, parādīsies robi, kurus būsim radījuši mēs paši. Un šie robi ilgi tukši nepaliks. Es domāju, ka mūsu ekonomiskajā attīstībā iestāsies, ne jau uzreiz, nē, to mēs nepamanīsim tā, uzreiz, bet arī zināms atturīgums no ārzemju ieguldītāju puses. Viss tas būs, mūsu tauta to uzreiz nepamanīs, mēs pat paši to uzreiz nepamanīsim. Bet galvenais ir tas, ka pieņemot nepareizu lēmumu, mēs taču nenodrošināsim pēc satura to būtisko par kuru šodien visu dienu diskutējam, latviešu tautas izdzīvošanu. Signāli, kurus mēs ar savu rīcību šobrīd sūtām pasaulei vārdos, gribam būt Rietumeiropas savienībā un jau esam partneri, asociētie partneri, gribam būt Eiropas savienībā, tie ir vārdi. Otri signāli, ko mēs sūtām, ir mūsu darbi. Un tāds šis darbs, šāds signāls būs likums. Nesakritīs mūsu vārdi ar darbiem, mēs šogad esam vairākkārt jau teicis, esam ļoti precīzi formulējuši savus ārpolitiskos un ekonomiskos mērķus. Kļūt par Rietumeiropas savienības asociētiem partneriem un 17. maijā mēs par tādiem kļuvām, noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas savienību un Pavlovska kungs sēž zālē, viņš ir inicializējis jeb parafējis šo līgumu. Iesniegti dokumenti partnerattiecības mieram jūlijā un arī to mēs izdarīsim. Augustā pavadīt karaspēku, diemžēl ne visu, jo 599 militārpersonas šeit paliks, bet visas pārējās karaspēka daļas būs laukā, līdz septembrim, tā es biju plānojis, un pat ir aizdomas, ka tā tas arī būs, panākt pilsonības likuma pieņemšanu, lai oktobrī vai novembra sākumā kļūtu par Eiropas padomes locekļiem, novembrī finalizēt GATAS sarunas un kļūt skaidrībā ar šo līgumu un decembrī būt droši, ka esam uz sliedēm, kuras ved mūs Eiropas savienības asociētā biedra statusā. Mūsu darbiem būtu jāliecina par to, ka mēs ejam uz Eiropu, Eiropai pieņemamām metodēm, ka veidojam latvisku Latviju un nešaubīgi tikai, un tikai vienkopienas Latviju, metodēm, kuras atzīst. Tā ir gan stingra Valodas likuma īstenošana dzīvē, un atzīsimies, ka te ir daudz kas darāms, gan latviešu izglītības, latviskās izglītības un latviskās dzīves ziņas mācēšana visur, kur tas vēl netiek darīts, un arī te nav izdarīts. Repatriācijas veicināšana, kas tik tikko aizsākas, korekta un precīza pilsonības un imigrācijas departamenta darbība, likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusa pieņemšanu" un vēl desmitiem un desmitiem citu darbu, ar kuriem mēs daudz efektīgāk veidosim latvisku, saķartotu Latviju. Un kuri ir absolūti nepieciešami. Latviešu kontrole parlamentā, latviešu nācijas kontrole parlamentā ir neapšaubāmi jānodrošina. Tā ir aksioma, jo par tālāku latvisku Latviju, rūpēsies tikai tāds parlaments, kurš dalīsies ar tādām pašam domām, jūtām un mērķiem, kā šis parlaments, kurš rūpēsies par piesardzību un nekādā gadījumā tādu naturalizāciju, kādu šeit pieminēja Kiršteina kungs. Tādu mēs vispār nevaram atļauties. Tā ir tiesa. Bet kādēļ mums jāaptur mūsu precīzā nodomātā, precīzi nodomātā virzība? Nelolosim ilūzijas, ka mēs kaut kā izgrozīsimies, ka nekas slikts no tā nebūs. Un galu galā, lai Eiropas padome ar savām prasībām paliek tā sakot savā vietā, mēs zinām labāk, kas mums ir vajadzīgs. Mēs varētu ieņemt šādu pozīciju, Berklava kungs, mēs varētu, ja mums nebūtu blakus lielā neprognozējamā, bet Baltijas virzienā ļoti mērķtiecīgā kaimiņa. Mēs varētu ieņemt šādu pozīciju, ja mūsu rīcībā nebūtu citu līdzekļu, kā panākt vienkopienas valsti. Mēs varētu ieņemt šādu pozīciju, ja mūsu valsts drošība un sekmīga ekonomiskā attīstība, būtu jau nodrošināta, neatgriezeniski nodrošināta. Ja kvotas garantētu, tikai kvotas garantētu latviešu tautas izdzīvošanu un spēkā augšanu, Latvijas valsts pastāvēšana un atkal uzplaukumu, es nešaubītos nevienu mirkli kā balsot, neraugoties uz jebkādiem Eiropas padomes ieteikumiem. Taču tā nav, mīļie draugi, tā nav. Paskatīsimies patiesībai acīs. Gluži otrādi, ar kvotām mēs neatrisināsim, bet sarežģīsim jautājumu. Pie kam tikai tāpēc, ka izdarām nepareizu izvēli starp formu kvotām un saturu mūsu mērķi nodrošināt latviešu tautas izdzīvošanu un attīstību. Kādēļ mēs gribam būt tik tuvredzīgi? Kādēļ gribam dot argumentus šovinisiem? Ja varam šos pašus jautājumus, šos pašus mērķus sasniegt ar citiem akceptējumiem, pieņemamiem un pat efektīvākiem līdzekļiem. Kas mums traucē vēl sešus gadus skaidrot Eiropai mūsu stāvokli, it īpaši būdami Eiropas padomes sastāvā. Un tad lemt pēc būtības, vērojot to procesu, kas norisinās tagad, uzsākot, es gribētu teikt ļoti piesardz��gi un tikai tādai tai jābūt naturalizācija. Katram no mums ir sava pieredze, savi argumenti, sava izpratne par to, kā vislabāk kalpot Latvijai. Mūsu frakcijai ir brīvais balsojums. Un es piekrītu, ka tā var būt sirdsapziņas izvēle, bet mana pieredze, mani argumenti, mana izpratne liek man nešauboties balsot par 14. panta 3. punkta pirmā teikuma svītrošanu. Un es aicinu jūs pievienoties man.".
• 1994_06_21-seq352 language "lv".
• 1994_06_21-seq352 speaker Valdis_Birkavs-1942.
• 1994_06_21-seq352 mentions Q822919.
• 1994_06_21-seq352 mentions Q211.
• 1994_06_21-seq352 mentions Q2660080.
• 1994_06_21-seq352 mentions Q193089.
• 1994_06_21-seq352 mentions Q39731.
• 1994_06_21-seq352 mentions Q28206.
• 1994_06_21-seq352 mentions Q9005.
• 1994_06_21-seq352 mentions Q1524.