Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_21-seq350> ?p ?o. }

• 1994_06_21-seq350 type Speech.
• 1994_06_21-seq350 number "350".
• 1994_06_21-seq350 date "1994-06-21".
• 1994_06_21-seq350 isPartOf 1994_06_21.
• 1994_06_21-seq350 spokenAs 129.
• 1994_06_21-seq350 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! 1975. gadā notika patīkama jeb es teiktu ļoti patīkama lieta gan tās reizes PSRS valdībai gan Rietumiem, Helsinkos notika EDSA konference. PSRS gribēja saglabāt savus iekarojumus, tātad pilnīgi pēc Otrā pasaules kara iegūtās teritorijas, sākot ar Somiju un beidzot ar Japānu. Amerikas Savienotām Valstīm un Rietumiem bija izdevīgi saglabāt tādus fiktīvus veidojumus kā PSRS, Dienvidslāvija vai Austrumvācija. Kārtība tika iedibināta uz nākošajiem simts, varbūt par tūkstoš gadiem. Nepagāja ilgs laiks un notika neparedzētais, ko neparedzēja ne Maskava, ne Rietumi, visi šie fiktīvie veidojumi sabruka, nav Padomju Savienības, nav Berlīnes mūra, nav dzelzs aizskara, nav Dienvidslāvija, b et un tas ir visnepatīkamākais, parādījās trīs neatkarīgas Baltijas valstis, kuru vienīgā nelaime ir, ka viņas ir pārāk mazas un pārāk neatkarīgas. Vai PSRS sabruka un nekas tur nepalika pāri? Izrādās, nē. Neviens negrib runāt ne par Minskas, ne par Alma-Atas vienošanos, kur tika panākts un precīzi noteikta šī juridiskā atbildība, materiālā atbildība un pēctecība, tātad PSRS nepazuda, tukšā vietā ir ļoti precīzi noteikta juridiskā pēctecība. Es gribētu šeit visiem atgādināt, ka Padomju Savienībai sabrūkot Krievija ļoti labprāt pārņēma patīkamas lietas. Krievija pārņēma PSRS ārvalstu banku rēķinus, Krievija pārņēma PSRS armiju, tiesa gan ne visai veiksmīgi, tur iznāca daži strīdi par Melnās jūras flotes sadalīšanu, jo pēkšņi iespītējās Ukraina, bet nu tik un tā lielāko daļu Krievija pārņēma. Krievija pārņēma vēstniecības, gan savas gan tai skaitā arī Latvijas vēstniecību, teiksim, Francijā, kas viņai nekad nav piederējusi Parīzē, jo kāpēc nepaņemt kaut ko tādu, kas nekad nav piederējis, tas ir patīkami. Un pēkšņi izrādās, ka šeit ir divas patiesības, drīkst pārņemt patīkamās lietas, mantu un naudu, bet nepatīkamās lietas, atbildību par PSRS pilsoņiem, pēkšņi izrādījās, ka viņi nav nekādā sakarībā ar šo sabrūkošo valsti un 700 tūkstoši Latvijā ir uzradušies pilnīgi no gaisa. Ir diezgan jocīgi uzskatīt, ka neatkarīgā valstī Latvijā, tāpat kā Igaunijā ir desmitiem tūkstošu okupācijas armijas virsnieku un tātad šo valstu valdība nesankcionēti ārvalstu pilsoņi, pie kam nevis viens vai divi vai daži tūkstoši, be kā Igainijas gadījumā gandrīz pus miljons, kā Latvijas gadījumā 700 tūkstoši. Nu un ko tagad darīt tālāk. Situācija ir ļoti neveikla un situācija ir ļoti neērta. Un, kā jau es teicu iepriekšējā uzstāšanās reizē, protams, ka visa atbildība šinī gadījumā it kā būtu no Rietumu viedokļa jāuzņemās mazai Igaunijas valdībai un mazai Latvijas valdībai. Mēs, protams, cenšamies un ,protams, daram ko vien varam. Mēs jau esam izveidojuši veselu rindu šo ārpuskvotu grupu un kā jau es teicu, gandrīz puse ir iekļuvusi, tātad šajā privileģēto kategorijā, viņi bez ierobežojumiem var saņemt šo pilsonību. Izrādās, ka pašo laiku, protams, ir paguvuši iesprukt arī visi šie 20 un vairāk tūkstoši okupācijas armijas virsnieku un paliek kaut kāda daļa, kuriem nu galīgi nav veicies, jo viņi šeit vai nu nav dzimuši, vai viņiem nav ģimenes locekļu, vai viņi nav legāli iebraukuši un tā nu ir vislielākā pasaules netaisnība šeit. Es vēl atgriezīšos, bet es gribētu jums atgādināt to, ko "Neatkarīgās Cīņas" intervijā teica Franks Gordons, un viņš saka, ka ir ārkārtigi interesanta situācija, un kaut kas līdzīgs ir Latvijai pašreiz arī ar Izraelu. Izraēlā ierodās šie izraēlas pilsoņi, bet tie ir Izraēlas vai nu pilsoņi vai, tātad attiecīgie žīdu tautības pārstāvji, es lietoju šeit, lai man nepārmet Marjašas kundze vai kāds cits, es pieturos pie Raiņa un Gordona kunga ieteikumu lietot šo vārdu, tātad ierodas visas pasaules šie žīdu pilsoņi un mācās Izraēlas valsts valodu, atskaitot vienu grupu, to cilvēku grupu, kura ieradās no Padomju Savienības, jo viņi uzskata, ka viņi arī šeit - Izraēlā - ir ieradušies, lai atnestu kultūru un kā viņi teica, un kas tad tur jums ir bijis pirms mūsu ierašanās, viens liels Austrumu tirgus. Kāda tad ir situācija Latvijā. Nu, katram taču zināms, ka tātad šī pēdējā grupa, kura te ir iekļauta pēc 2000. gada, viņa ir atnesusi latviešiem kultūru šeit, par to vispār neviens nešaubās un arī es nešaubos, jo man skolā mācīja, ka viņi ir mums atnesuši elektrību, izgudrojuši velosipēdu un arī riekstu kodolu izgudrojuši, kā ironizē doktors Jansons. Pa šo laiku dažās valstīs tādās kā Uzbekija vai Moldāvija pazuda arī viņu attiecīgie alfabēti, teiksim, Moldāvijā latīņu alfabēts pārvērtās kiriļicā, un es domāju, ka Latvijā tas būtu tikai laika jautājums, tā kā mums tiktu atnesti arī attiecīgie rakstības burti, vienkārši laika trūkuma dēļ mēs savā vientiesībā viņus nepaguvām šeit ieviest un pielietot, moldāvi, piemēram, veca latīņu tauta, paguva to izdarīt un jūs ziniet, ka viņiem bija ieviesta jau šie krievu rakstības burti. Un, protams, atnesot šeit kultūru, atbrīvojot latviešus no fašistiem, pēkšņi parādās tāda klaja nepateicība un šiem cilvēkiem vēl tiek prasīta kāda valoda un vēl kaut kādi citi ierobežojumi, prasīts izrādīt vēl kaut kādu minimālu cieņu. Tiesa gan, mēs kopā ar jums jau esam izmetuši šo zvērestu, jo zvērēt var tikai mērnieki, notāri un visādi citādi cilvēki, zvērēt var arī tiesa, bet nekādā gadījumā nedrīkst, protams, zvērēt valstij, valstij var dot tikai solījumu. Nu un tad paliek tikai pēdējais šai grupai iedot uzreiz un bez kšdiem ierobežojumiem šo pilsonību. Godājamie deputāti, nu, taču nebūsim naivi, vai tiešām jūs domājiet, ka pat ja mēs izņemsim un nobalsosim par to, ka nebūs šīs kvotas, kaut kas mainīsies. Lietuva pieņēma šo nulles variantu un nekas turpretī nemainās un pat ir spēkā šis nelabvēlīgais tirdzniecības statuss, jo tūliņ jums izvirzīts jauns priekšlikums. Es gribētu pateikt visiem, kad pie Krievijas Prezidenta, jeb strādājot kopā ar Krievijas Prezidentu ir izveidota tā saucamā pilsonības grupas, kas risina šo jau vairāk kā 20 miljonu Krievijas pilsoņu tiesību jautājumu ārpus Krievijas robežām. Un jūs ziniet un tas ir arī avīzēs bijis, ka ir sagatavots priekšlikums tūliņ prasīt visur tajās valstīs, kur dzīvo, tātad šie bijušie PSRS pilsoņi, krievu valodu, kā otro valsts valodu. Šis priekšlikums ir izstr��dāts un ir tikai laika jautājums, kad viņš mums šeit tiks piestādīts. Tā ir pirmā prasība. Otrā prasība, kā jūs ziniet, nepārtraukti mums šeit tiek piedāvāta visos delegācijas sarubnās tā ir tā saucamā divpavalstniecība. Paralēli jūs variet būt Krievijas pilsonis un Latvijas pilsonis, un nepārtraukti mums šo prasību šeit piedāvā. Un viņa tiks uzspiesta, atkal neatkarīgi no tā, vai mēs šodien nobalsojam par šo kvotu vai mēs šodien par viņu nenobalsojam. Un nevienu neinteresē absolūti pasaulē, kādu likumu pieņem Latvija vai Igaunija, ārvalstnieku likumu vai pilsonības likumu, bet visus interesē Krievijas reakcija uz Latvijā vai Igaunijā pieņemto likumu. Un būsim šeit godīgi. Mēs nekad neizlēkāsim visām šīm prasībām, kuras mainās katru dienu. Pēdējais, ko es gribētu pateikt, ka tiešām mūsu nelaime ir tā, ka mēs esam pārāk mazas valstis un pārāk neatkarīgas valstis, bet es domāju, ka pieņemot šo naturalizācijas kvotu, mēs skaidri un gaiši pasakām, kad vismaz līdz 2000. gadam un arī vēlāk, naturalizācija nenotiks neierobežotā veidā. Latvijā nevar būt masveidīga naturalizācija. Nevar būt tā, ka uz katriem diviem Latvijas pilsoņiem, tiek, teiksim, naturalizēts trešais pilsonis uzreiz un ar rāvienu. Vai viņi var būt vēlāk, es nezinu. Es gribētu tikai teikt, ka kamēr Latvijas pilsoņi jutīsies apdraudēti un mani vairāk uztrauc, kas notiks, ja sāks pieaugt spriedze pilsoņu starpā, kamēr pilnībā nebūs izvākts krievu karaspēks no Skrundas, un kamēr beidzot netiks ievērots EDSA 1992. gada deklarācija un ANO rezolūcija par pilnīgu un bezierunu karaspķa izvešanu, tātad attiecīgi pēc 5 ar pus gadiem, tikmēr laikam nebūtu jēga šeit runāt par masveidīgu naturalizāciju. Un tas mums šeit ir jāpasaka godīgi. Latvijas Nacionālā neatkarības kustība to vienmēr godīgi ir pateikusi, un arī šo prasību mēs uzturēsim, tad tikmēr nekāda masveidīga naturalizācija šeit nebūs. Man būtu lūgums arī vēlreiz visiem deputātiem atcerēties vienu, kamēr mēs neesam tikuši galā ar vieniem EDSA dokumentiem, rekomendācijām par karaspēka izvākšanu, tikmēr nesteigsimies un nepārleksim uz masveidīgu naturalizāciju šeit. Skaidri un gaiši mēs pasakām, ka pašreiz šinī brīdī nav iespējama, es vēlreiz atkārtoju, šī masveidīgā naturalizācija, un atgriezīsimies pie šī jautājuma un piešīm kvotām, acīmredzot, ne atrāk kā 4 pieciem gadiem, tāpēc es aicinu jūs pašreiz vēlreiz atstāt šo 0,1 procentu un atstāt tādā veidā, kā viņš šeit ir ierakstīts. Paldies par uzmanību.".
• 1994_06_21-seq350 language "lv".
• 1994_06_21-seq350 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q211.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q649.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q37.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q191.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q33.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q39731.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q159.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q8436.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q90.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q142.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q212.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q15180.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q36704.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q801.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q12360039.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q17.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q1757.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q2280.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q64.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q7536677.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q10957559.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q504587.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q16356576.
• 1994_06_21-seq350 mentions Q24089961.