Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_21-seq344> ?p ?o. }

• 1994_06_21-seq344 type Speech.
• 1994_06_21-seq344 number "344".
• 1994_06_21-seq344 date "1994-06-21".
• 1994_06_21-seq344 isPartOf 1994_06_21.
• 1994_06_21-seq344 spokenAs 46.
• 1994_06_21-seq344 spokenText "Cienījamo Prezidij, kolēģi! Vispār es esmu gandarīts šodien, ka likums tiek lasīts trešajā lasījumā. Tās domas pēc, ka tas tiks pieņemts, jeb tiek pieņemts. Kad Saeima un tauta uzskata, ka šis Pilsonības likums ir nepieciešams. Un tā tas acīmredzot ir. Cita lieta, kāds tas būs, kā tas top. Es mazliet gribu apstāties pie domas par Eiropu. Vai mēs nepārvērtējam šīs bailes no Eiropas, vai mēs nepārvērtējam sevi, vai neovērtējam sevi, ka mums tik briesmīgi ir jāiztop tikušiem vaļā no Austrumiem, tagad pilnos apkampienos ieejot Rietumos un nedzīvot savu dzīvi, ko mums ir vēl`juši senči un mūsu gēni, bet iztapt kam citam. Mani tas mulsina. Pirmkārt, Eiropa nav izdzīviojusi mūsu dzīvi. Eiropa labākajā gadījumā daļa no Vakareiropas ir redzējusi tikai "brūno mēri". Vienu pusi. Mūsu Baltijas valstis, Latvijas tauta ir izdzīvojusi abus, kā brūno, tā sarkano. Vienu pat 45 gadus. Un tas uzliek zīmogu. Un es pilnīgi saprotu, ka Eiropa to nespēj saprast, nerunājot par sapratni mūsos vēl ir emocijas, izjūtas, mēs neprasām no Eiropas, lai tā to izjustu. Bet saprast mūs vajadzētu! Un ja mūs šodien nesaprot šajā kvotu jautājumā, tad diemžēl, acīmredzot šeit ir arī mūsu Ārlietu ministrijas vaina, nepadarītais darbs, arī mūsu Saeimas Ārlietu komisijas nepaveiktais darbs, neesam bijuši spējīgi izskaidrot savu būtību, savu likteni. Bet es gribu Eiropai tomēr arīo pārmest. Mūsu liktenis ir saistīts ar to, ka Eiropa savā laikā mūs pameta. Mūs faktiski nodeva. Un ne tikai nodeva, bija arī Eiropā valstis, kas atteicās palīdzēt pliku dzīvību izvilkt un viņus izdeva. Tā arī bija Eiropa. Un šodien es nezinu, es atļaujos sevī atstāt tādu domu, varbūt tā nav Eiropa, kas runā un grib diktēt mums savus noteikumus. Varbūt, ka tas ir Austrumu lobijs, kas runā? Es ticu Latvijas tautai, ticu tās darba spējai, ticu tās mentalitātei - priecāties par padarīto darbu. Es nešaubps ne mirkli, ka mēs dzīvosim labāk. Mēs šodien dzīvojam labāk, kā mūsu lielais Austrumu kaimiņš. Un es domāju, mēs vienmēr dzīvosim labāk kā mūsu "dārgais" Austrumu kaimiņš. Un tas arī viņu interesē. Un tas ir tas, kas liek šiem daudzajiem cilvēkiem neatgriezties savā etniskajā pasaulē, bet palikt šeit. Un tomēr ir risks, ka mums kādreiz var iet grūti, un ja pamatiedzīvotāji pastalās ataigās mīlot savu tevuzemi to aizstāvot, es šaubos, vai daļa no šīs tautas, es saku - daļa, to darīs? Un atkal meklēs impēriju, kad kopā ir labāk. Un tas var radīt lavīnas efektu. Ja mēs nepieliekam šo barjeru. Un kas ir lavīna? Tā noslauka visu savā ceļā. Un nonākot latvietībai Latvijā zem šiem 50%, šis lavīnas efekts ir neibēgams. Tas ir neizbēgams. Tāpēc es domāju, ka šī aizsargbarjera, kuru ir vēlējusies arī Zemnieku savienība priekšvēlēšanu programmā kā kvotu. Jā, matemātiķi ir nepieciešami. Es nebūt nedomāju tā kā domā Eiropa. Ka visiem cilvēkiem, kas šeit šodien dzīvo, kaut kad obligāti ir jāsaņem Latvijas pilsonība. Cienījamie kolēģi, tas nav dabīgs mijiedarbības process, ka šeit ir citas tautības. Tas ir varmācīgas, metodiskas politikas rezultāts kādā veidā mēs tikām šķīdināti, lai varētu iznīcināt šo nacionālo patstāvību, šo nacionālo lepnumu, lai visi būtu vienādi. Un simtprocentīgi uzticēties šiem cilvēkiem. Es neredzu šeir arī cilvēktiesību pārkāpumus. Ja cilvēks var būr biznesmenis, zemes un mantas īpašnieks, kāpēc viņam tādā veidā ir jālaužās, lai veidotu savu valsts struktūras politisko sistēmu. Es nesaprotu. Un šodien cienījamā Eiropa arī nav piedāvājusi nevienu citu variantu, kā izdzīvot šai senajai vecajai tautai - latviešiem, kas nāk no baltu ciltīm, kura faktiski ir viena no pēdējām, kas ir ieguvusi valstiskumu. Tikai 1918. gadā. Kā izdzīvot? Ar kādiem kritērijiem? Ir tikai viens - neceļiet kašķi, neceļiet naidu, pieņemiet visus, kas grib ar jums būt. Vai grib būt ar mums? Mēs to paši vēl nezinām. Ar to ir jātiek skaidrībā. Un tam ir jābūt laikam. Tāpēc apstājoties pie tā, mēs esam visi vienojušies vairākumā. To parādīja šodien nelielais pikets, ka mūsu likumprojekts ir centriski pieņemams. Tas nav pieņemams ne kreisajai ne labējai galējai pusei. Un tā jau ir normāla parādība līdz 2000. gadam. Un strīdi ar mums notiek - kas būs pēc 2000. gadā. Jā, es piekrītu. Šodien prognozēt ir pārāk ātri, bet es nepiekrītu vārdam, ja lieto "ilūzija". Ja nav realitātes, nedrīkst atņemt ilūziju. Un ilūzija jau ir garīga īpašība. Es negribu zaudēt ilūziju. Es pats pārstāvu cilvēkus, kuru ilūzijas un brīvības tieksmes ir bradātas gadiem, nicinātas un tomēr mums arī tur bija ilūzija, ka izdzīvosim. Atgriezīsimies. Un paldies Dievam, tas ir noticis. Un šodien es gribu saglabāt ilūziju, ka šī senā tautiņa saglabās savu valstiskumu pamatā valstiskumu, ne nacionālo tikai. Un tāpēc es gribētu teikt tā: šeit viens no runātājiem teica. Būs vēl 6. un 7. Saeima. Cienījamie kolēģi, nu pilnīgi pareizi. Un viņi ienesīs savas korektīvas, viņi ienesīs savus labojumus, bet šodien es gribu palikt pie domas, ka būsim striktāki, būsim stingrāki, lai nākošās Saeimas var atlaist kaut ko brīvāk, jo atlaist jostu ir vienmēr vieglāk nekā viņu savilkt stingrāk. Un tāpēc es aicinu jūs padomājiet un balsojiet šodien nevis sausi pragmātiski, mēs neesam kompjuterizētas mašīnas, mēs esam cilvēki ar savu ētisko dvēseli, ar savu ticību. Saglabājiet ilūziju balsojot! Paldies.".
• 1994_06_21-seq344 language "lv".
• 1994_06_21-seq344 speaker Gunars_Resnais.
• 1994_06_21-seq344 mentions Q822919.
• 1994_06_21-seq344 mentions Q211.
• 1994_06_21-seq344 mentions Q193089.
• 1994_06_21-seq344 mentions Q39731.
• 1994_06_21-seq344 mentions Q15628977.
• 1994_06_21-seq344 mentions Q1807079.
• 1994_06_21-seq344 mentions Q12360039.