Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_21-seq338> ?p ?o. }

• 1994_06_21-seq338 type Speech.
• 1994_06_21-seq338 number "338".
• 1994_06_21-seq338 date "1994-06-21".
• 1994_06_21-seq338 isPartOf 1994_06_21.
• 1994_06_21-seq338 spokenAs 46.
• 1994_06_21-seq338 spokenText "Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi, kolēģes, jūsu ekselences no Eiropas padomes! Jums tas jau daudzkārt ir pateikts, bet es arī savā vārdā un es ceru, ka mana frakcija un valdība to ir izdarījusi pateicos, ka jūs šeit esat klāt, šī ļoti svarīgā mūsu valstī svarīgā brīdī. Es vispirms gribu izteikt pateicību jums visiem, deputātiem, deputātēm par balsojumu attiecībā uz ārpuskārtas naturalizācijas iespējām tiem, kuri apgūs latviešu valodu un to es saku šai momentā tikai tāpēc, ka deputāta un ministra Brūvera uzstāšanās laikā viņš aicināja uz ļoti būtisku atbildi, bet atbildes vietā bija politiska vešiņas mazgāšana un diemžēl diezgan netīras vešiņas mazgāšana. Un tas jautājums bija par to, kāpēc 30 gadīgam vai 20 gadīgam ir lielākas iespējas, vai , ka viņš kvalificējas vairāk un labāk un ātrāk iegūt Latvijas pilsonību vai tam, kurš šeit ir nodzīvojis 40 gadus, neviens viņam neatbildēja, bet es arī šeit neaizstāvu ministru Brūveri, galvenokārt tādēļ, ka šis valodas zināšanas noteikums, kuru mēs pieņēmām, ļauj visiem šiem cilvēkiem, šai kategorijai, protams, ar daudz citiem, ne tikai valodas zināšanau, ar daudz citiem noteikumiem ātrākā pakāpinātā kārtā iegūt pilsonību un es gribu, lai arī Eiropas padomes locekļi un viesi šeit arī to saprot. Aicinu pieņemt. tāpat kā deputāts Indulis Bērziņš to aicināja, kuram ļāva runāt ārpus kārtas, es būtu pateicis to pašu, es aicinu pieņemt pilsonības likumu šodien. Šodien šajā trešajā lasījumā. Aicinu to pieņemt ar izmaiņām, ja vēlamies izmaiņas par kurām mēs pašreiz debatējam, balsojam, seviški šai 14. pantā, paturēsim prātā, ka pirms 2000. gada vēl sanāks sestā Saeima un septītā Saeima. Arī tās pārskatīs šo likumu un lems par savas tautas un visas tautas likteni, tāpat kā mēs to darām šodien un lems arī par citu tautu likteni, bet visas Eiropas padomes valstis grib mūs pieņemt savā saimē tagad, to mēs pārliecinājāmies Strasbūrā un to var arī pārliecināties šeit, šodien, kurš vien vēlās pārliecināties, bet godātie deputāti un deputātes, arī valstis uz Austrumiem grib mūs uzņemt savā savienībā un mums ir jāizšķiras, ir jāizšķirās tagad. Uzskatu, ka mums ir tiešām tagad jāizšķirās ne pēc mēneša, ne jūlijā ne pēc trijiem, bet tagad. Acerēsimies, ka arī mēs šo likumu varam mainīt arī vēlāk paši, ja mēs gribam. Daudzkārt šeit tika pieminētas programmas, "Latvijas ceļa" arī Zemnieku savienības programmas, es jau to šeit esmu darījis rudenī, bet katrs mēs izlasām mūsu priekšvēlēšanas programmās to ko mēs gribam izlasīt un bieži klausamies to, ko mēs gribam sadzirdēt. Zemnieku savienības programmā, es jums izlasīšu vēlreiz, kur ir parakstījis tā laika frakcijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs es citēju: tāpēc Latvijas Zemnieku savienība no daudziem neatliekamiem veicamiem uzdevumiem, kā pirmo, es atkārtoju, kā pirmo tomēr min veicināt izglītību un kultūru, kā pirmo, bet mēs izvēlamies citēt un izmeklēt no programmas to ko mēs gribam. Attiecībām par kvotām, protams, es mūsu programmā ir minētas kvotas, es aizstāvu kvotas vēl stingrāk nekā tie, kuri šeit ir runājuši un arī tas, kas ir mūsu programmā, bet beidzot, pēc vairākiem mēnešiem mēs sākam beidzot saprast, manā skatījumā, ka kvotām var pieiet vairākkārt, vairākos veidos, kvota nav tikai matemātisks cipars, kvota ir arī kvalifikācijas kvota, kvota var būt nosacījuma kvota un mums vajadzētu pieiet pie kvotām vēl stingrāk, pēc stingrākām kvotām, tas, kas ir minēts 12. pantā, 13. pantā un 14. panta pirmā punktā, tās ir visas kvotas par kurām mēs runājam. Tās ir kvotas un lai man neviens nepārmet, ka es neturos pie partijas programmas un neesmu par kvotām. Es esmu par vēl stingrākām kvotām. Pasaules gudrās likumgrāmatas nosaka, ka katrs valsts iedzīvotājam ir jāzina savs statuss, arī to, ka pilsonību nedrīkst noliegt nevienam kam pilsonība pienākās. Šorīt viens laikrakstā "Diena" es citēšu atkal pāris teikumus, mums bieži negribās citēt cilvēkus kuri uzrakstījuši raktus uz Austrumiem no mums dzīvojošie, bet tur starptautiskās humānās palīdzības un kultūras sadarbības direktors Vjačeslavs Baņins min un raksta: "Galvenais ir, lai viņiem būtu kaut kāds noteikts normāls statuss. Ir taču starpība starp prasību noteikt to cilvēku statusu, kas pie jums dzīvojuši visu dzīvi, teiksim, prasību vai arī vai krievu valodai piešķirt tādu pašu statusu, kā latvieišiem, to neviens un nekad neprasīs, mums, protams, tam nav jātic, bet šajās konvencijās, šajās pasaules gudrajās likumu grāmatās ir viena absolūta pamattēze, ka katrā valstī, vienalga kur tā ir pasaulē, katram cilvēkam ir jāzin viņa statuss, vai viņš ir pavalstnieks vai viņš ārvalstnieks, vai viņam nedos nekad pilsonību vai pēc zināma laika viņš varēs uz to kandidēt, bet šis statuss viņam ir jāzin. Un tāpēc arī šim likumam, kuru es ceru mēs pieņemsim šodien, sekos drīz bezvalstnieku un citvalstnieku likums, bet mēs cenšamie būt gudrāki par gudrajiem un noteikt kvotas ar viegli piepildāmiem cipariem, nevis latviešu tautas izdzīvošanai stingras valodas un citus priekšnosacījumus. Arī es esmu ar mieru, es esmu ar mieru uz laiku norīt šo neloģismu, šo emociju un manuprāt šo neprāta skaitlisko kvotu, lai pieņemtu šo likumu, mēs, protams, balsosim, bet arī ja pieņems šo likumu pantu 14. arī es balsošu par šo likumu kaut arī es šim pantam nevaru piekrist. Un es aicināšu būt mums visiem atklāti un patiesi uz sevi un mūsu valsti no šiem apmēram 700 tūkstoš nepilsoņiem vismaz 2/3 nekur neaizbrauks, viņi nekur neaizbrauke ne uz Austrumiem ne uz Rietumiem, viņi paliks šeit pat. Ja nenoteiksim šo cilvēku likumīgo statusu, tikai noteiksim viņu statusu, ja nepiešķirsim viņam pilsonību ja nedosim viņam to iespējamību, bet noteiksim viņu statusu un nedosim viņiem kaut kādu reālu cerību kaut kad iegūt šo pilsonību, kaut kādu reālu cerību kaut kad iegūt šo pilsonību un integrēties Latvijas apritēs, tad nebrīnīsimies, ka laba daļa no šiem cilvēkiem paliekot Latvijā izvēlēsies kādas citas Austrumlielvalsts pilsonību. Ja nebūsim tālredzīgi un gudri tagad, pilsonības likumos, tādu, kuru mēs pašreiz apspriežam, nebūsim tālredzīgi un grudri izglītības likumos, valodas un sadzīves likumos, tad šai zemē divkopiena ir absolūti neizbēgama. Trešdaļa no Latvijas pilsoņiem arī iedzīvotājiem, ja pensiju gados, trešdaļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem, daudzi nemaz 2000. gadu nemaz nesagaidīs. Ar zemās dzimstības un laulības šķiršanas pasaules rekordiem arī šos apmēram 300 tūkstoš nepilsoņu pēc 2000. gada pāri robežai mēs nedabūsim ne Austrumu ne Rietumu robežas. Tādēļ es vēlreiz es aicinu pieņemt šo pilsonības likumu un darīt visu, lai šī pilsonības kvota vienalga kā mēs viņu interpretējam, vai šo man nepieņemamo 0,1 vai citiem nepieņemamās kvotas nosacījumus 12., 13. un 14. pantā, lai šī pilsonības kvota nekļūtru par mūsu tautas izmiršanas kvotu. Paldies par jūsu uzmanību un cerams arī saprātīgo ne emocionālo balsojumu,ne tumsā es labprāt pateiktu kā es balsošu, un es jau to esmu pateicis, es esmu par stingru kvotu un kvotas ievērošanu, bet ne skaitlisko kvotu, jo tā ir mūsu tautas pašnāvības kvota nevis izdzīvošanas kvota. Paldies.".
• 1994_06_21-seq338 language "lv".
• 1994_06_21-seq338 speaker Janis_Arvaldis_Tupesis.
• 1994_06_21-seq338 mentions Q822919.
• 1994_06_21-seq338 mentions Q211.
• 1994_06_21-seq338 mentions Q79820.
• 1994_06_21-seq338 mentions Q193089.
• 1994_06_21-seq338 mentions Q1807079.
• 1994_06_21-seq338 mentions Q12360039.
• 1994_06_21-seq338 mentions Q1474484.
• 1994_06_21-seq338 mentions Q1661904.