Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_21-seq329> ?p ?o. }

• 1994_06_21-seq329 type Speech.
• 1994_06_21-seq329 number "329".
• 1994_06_21-seq329 date "1994-06-21".
• 1994_06_21-seq329 isPartOf 1994_06_21.
• 1994_06_21-seq329 spokenAs 77.
• 1994_06_21-seq329 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nepārprotami, ka mēs esam nonākuši pie panta, kas ir viens no būtiskākajiem, un ja ne pats būtiskākais šajā likumā. Un šobrīd te jau iepriekšējie runātāji runāja, ka šī situācija ir ārkārtīgi kompilcēta un nepārprotami atbildēt uz dažādiem jautājumiem ir ārkārtīgi sarežģīti. Jo šeit zālē sēž arī Eiropas padomes eksperti un arī es ar viņiem tikos, un es domāju, šie cilvēki lieliski saprot to, ka Latvijas situācija tiešām ir unikāla. Un arī šā iemesla dēļ, ir vajadzīgs unikāls risinājums. Es vēlreiz atkārtoju to, mums ir unikāla situācija. Nekur Eiropā nevienā valstī nav līdzīgas situācijas kā Latvijā. Iepriekšējos 50 okupācijas gados, Latvijā ir iebraukuši un izbraukuši no tās vairāk kā 4 miljoni cilvēku. Respektībvi, Latviju ir škērsojuši un uz Latvijas vidi, es šeit domāju uz vidi - visplšakajā nozīmē, ir atstājuši ietekmi gandrīz trīsreiz vairāk cilvēku, nekā Latvijā vispār ir pamatiedzīvotāji latvieši. Ja mēs salīdzinātu šos ciparus, teiksim, ar Frakciju, tas nozīmē, ka Francijā šajos gados būtu iebraukuši 150 miljoni un 150 miljoni izbraukuši. Tas nozīmē, ka un skaidri saprotams, kādu iespaidu tas ir atstājis uz mūsu sabiedrību kopumā. Jāņem vēl vērā arī tas fakts, ka neapšaubāmi, un mēs to visi ļoti labi zinām, ka mums arī šobrīd ir unikāla demogrāfiskā situācija, jo atrodiet man kaut kur Eiropā vienu valsti, kuras galvaspilsētā pamatiedzīvotāji ir tikai viena trešā daļa? Tas ir unikāls gadījums. Un septiņās lielākajās pilsētās pamatiedzīvotāji ir minoritāte, ka 50 gadus atpakaļ šie cipari bija pavisam citādaki. Tātad ir vajadzīgs unikāls risinājums. Bet šajā gadījumā, runājot par šo kvotu principu, te jāsaka atkal, ka lielākā mērā tāisnība, runājot par kvotām, bija Panteļējeva kungam. Jo kas tad īsi ir tās kvotas? Iepriekšējā sēdē mans parlamenta kolēģis deputāts Leiškalns izteicās par likuma lasījumu otrajā variantā, ka tas ir slēptais nulles variants. Bet arī "Tēvzemei un brīvībai" piedāvātais variants arī faktiski ir slēptais nulles variants. Tas tā ir. Jo ja mēs pieņemam, ka katru gadu mēs piešķirtu pilsonību o,1 procentam no pilsoņu skaita. Kā "Tēvzemei un brīvībai" frakcija piedāvā šo normu attiecināt praktiski uz visiem, tad kaut kad jau nonāktu pie tādas situācijas, ka tie cilvēki teorētiski it kā kas šodien ir pilsoņi, kaut kad tiem, kas nav pilsoņi, viņiem tālā nākotnē būtu jābūt pilsoņiem. Tikai loģiski, ka tas laiks izstieptais būtu tiik garš, ka viņi vienkārši nenodzīvotu līdz šā nulles varianta beigām. Bet teorētiski tas ir nulles variants. Ja mēs pieņemam, teiksim, 100 000, kas paliek, uz kuriem būtu attiecināms šis 0,1 procents, tad ņemot vērā to, ka 0,1 procents ir apmēram 2000. Tad šis kvotu princips darbotos 50 gadus. Tā kā pēc 50 gadiem šis cikls noslēgtos un arī tas it kā ir slēptais nulles variants. Tātad kvotu principa sāls jau ir tajā apstāklī, ka lai nodrošinātu Latvijā stabilitāti, un par to jau te runāja Kiršteina kungs, ka Latvijā stabilitāte var būt tikai tad, ja pamatnācijai būs vairākums augstākajā valsts varas institūcijā, ja pamatnācijai būs vairākums likumdošanā, ka mums šis process, šis princips, šī pakāpenība ir jāsakārto tā; pirmkārt, lai tiešām perspektīvē arī šo vairākumu saglabātu. Otrkārt, lai pārmērīgi strauji šodien, neiesākot naturalizāciju, mēs nenonāktu pie situācijas, ka tas process ir tik straujš, ka vienkārši tas izjauc šo līdzsvaru sabiedrībā un mēs vaurs nespējam kontrolēt situāciju. Šeit uzskatāms piemērs ir Rīga. Es jau runājot ar Eiropas padomes ekspertiem, arī teicu, ka pirmkārt jau Rīgas jautājums lielā mērā ir visas Latvijas jautājums. Jo šeit atkal mēs esam unikālā situācijā, izņemot Austrijā, kur Vīnē ir liels iedzīvotāju īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem tāpēc, ka tā bija Austroungārijas impērijas galvaspilsēta. Latvija atkal ir unikālā situācijā, jo Rīgā dzīvo turpat trešā daļa Latvijas iedzīvotāju. Un mēs ļoti labi zinām no pasaules vēstures, ka revolūcijas parasti izraisās un notiek lielajās pilsētās. Galvaspilsētās, lielajos rūpniecības centros. Un Rīgas nozīmi nevar nepārvērtēt. Tagad, ja mēs ļoti strauji uzsākam naturalizāciju, tad mani baida pirmkārt tas, ka ja šis process notiek pārāk strauji, tad mēs samērā drīz varam dabūt Rīgu, kurā latviešu pilsoņi starp visiem pilsoņiem ir mazākumā. Un sekas var būt diezgan bēdīgas. Ja Rīgas dome sāks pieņemt lēmumus, kas var būt pretrunā ar, teiksim, ar Saeimas lēmumiem, tad situācija var izveidoties visai bēdīga. Protams, jo ilgāks ir šis naturalizācijas periods, jo lielāka iespēja ir mūsu sabiedrības iekšējai transformēšanai, iekšējai transformācijai. Jo mēs jau šodien redzam, ka ļoti daudzi cittautieši izsaka gatavību apmeklēt latviešu skolas, lai gan ar lielām grūtībām, bet tomēr latviešu valodas kā valsts valodas situācija Latvijā pamazām, bet tomēr uzlabojas, bet tam visam ir vajadzīgs laiks, lai sabiedrībā šī transformēšanās notiktu. Mēs taču ļoti labi atceramies vēsturē, Neatkarīgā Latvija bija 20 gadus. Un Latvijā bija augstāks dzīves līmenis nekā tas bija padomju Krievijā. Un Latvijā bija pirmklasīga minoritāšu politika, jeb politika attiecībā pret minoritātēm. Bet tad, kad 1940. gadā Rīgā ienācā krievu tanki, tad puse Latgales priekšpilsētas, kur kā zināms, koncentrējās pamatā krievu tautības iedzīvotāji, saskrēja un ar ziediem šos tankus apbēra un ar lieliem sajūsmas saucieniem vienu otru policistu pat piekāva un nosita vienkārši. Tātad mums ir jādomā arī par to, un tam procesam arī ir jābūt pakāpeniskam, lai tomēr mēs iegūtu Latvijā pilsoņus, kuri ir lojāli Latvijas valstij, jo es ar visu pārliecības sajūtu varu šodien teikt, ka mums, diemžēl, ir pietiekami dauudz pilsoņu, kas Latvijas valstij nav lojāli. To rāda elementārā statistika, cik mums ir pilsoņu, un arī statistika, cik aptaujā par Latvijas neatkarību nobalso. Tā kā šis process ir ļoti sarežģīts. Ļoti sarežģits. Šodien, atklāti sakot, ir ļoti grūti aģitēt par vienu vai otru variantu, jo situācija ne tuvu nav tik nepārporotama, kā mums vienam otram liktos. Jo iejusties mūsu ādā ir ārkārtīgi grūti, jo kā jau es teicu, situācija ir unikāla un izjust situāciju var tikai cilvēki, es domāju, kas šajā unikālajā situācijā ir pietiekami ilgu laika brīdi šeit pavadījuši. Vēl par ko es gribētu runāt. Nepārprotami, Eiropas padomes ekspertu slēdzieni un Eiropas padomes pārstāvju centieni palīdzēt Latvijai, es domāju, ka nāk faktiski no sirds. Es nedomāju, ka Eiropa gribētu šeit Baltijā Eiropas pašā centrā nestabilu reģionu, kas arī varētu tuvākā vai tālākā nākotnē apdraudēt pārējās Eiropas drošību. Bet es domāju arī to, ka nedaudz man tā liekas, ka Eiropas padome, pieņemot dažādus lēmumus un apsverot to vai citu jautājumu, tomēr visu laiku atskatās pār plecu uz Krieviju. Tas ir loģiski. Tas ir absolūti loģiski. Jo Krievijas nākotne, tās neparedzamās politiskās situācijas dēļ, tiešām ir miglā tīta. Un uz Krieviju ir jāatskatās. Bet es gribu tomēr atgādināt Eiropai arī to, ka ne jau tikai Gorbačova "atkusnis" ievadīja PSRS sabrukumu. Faktiski PSRS kā impērijas sabrukumu ievadīja Reigana politika. Ievadīja Reigana politika, zināmā mērā no spēka pozīcijām, kas vienkārši noveda PSRS ekonomiku līdz kraham, jo izturēt vairs bruņošanās sacensību tā nespēja, un tas bija viens no iemesliem arī, kad sākās PSRS sabrukums. Šodien, izškiroties par balsojumu, mums tomēr būtu jāņem vērā arī tas, ko Līgotņa kungs teica, ka zināmu atbildību šajā brīdī balsojot mēs tomēr arī izjūtam savu vēlētāju priekšā. Lai gan es te teicu, ka kvotu jēdziens vispār ir ļoti diskutējams, tad tomēr cik es arī atceros, pārsvarā mēs uz šīm kvotām orientējamies un orientējamies skaidrojot to tādā nozīmē, ka mēs maksimāli centīsimies regulēt un ierobežot, lai tas neapdraudētu latviešu tautas intereses uzņemšanu pilsonībā. It kā jau jebkurā variantā mēs cenšamies šo procesu veikt, tāpēc es vēlreiz atkārtoju. Šis ir ļoti pretrunīgs jautājums un mums tiešām vajadzētu apsvērt visus "par" un "pret". Atklāti sakot, pēdējā laika notikumi , kaut vai līgumu parakstīšana ar Krieviju, un šeit es domāju 4. tieši līgumu par militārpersonu sociālajām garantijām, faktiski atklāti sakot, mēs esam tās muguras ārkārtīgi saliekuši. Faktiski mēs esam patreiz uz ceļiem. Protams, pragmatiski spriežot, it kā nekāda traģēdija notikusi nav. Bet šobrīd, redzot to situāciju, kāda veidojas Igaunijā, un arī kāda veidojas Latvijā, atklāti sakot, es neredzu lielas atšķirības, neskatoties uz to, igauņi šīm prasībām nepiekrita, bet mēs piekritām. Un diezgan svarīgi tomēr arī būtu, lai mēs Eiropā tomēr ieietu ar pietiekami stingru mugurkaulu. Pietiekmi iztaisnojušies. Es saprotu, tas nav vienkāršs jautājums. Bet tas ir diezgan būtisks jautājums. Jo ja mēs Eiropā ieiesim pārāk saliekušies, es domāju, ka diez vai mēs arī tuvākajā nākotnē būsim sarunu cienīgs partneris? Un šobrīd man tieši šobrīd, balsojot par vienu no variantiem, man tomēr ir bailes, ka šis sindroms, tātad lielā mazā sindroms neatīstās abpusēji un Latvijas tautā es domāju, tas var izraisīt diezgan nepatīkamu reakciju, jo es nekādā gadījumā negribu nosaukt šobrīd Eiropu kā demokrātisko Eiropu par "ielo brāli", jo tautā mēs zinām, ka "lielais brālis" mums asociējas ar Austrumu kaimiņu. Un es nekādā gadījumā nespēju novilkt un, protams, nedrīkstu novilkt vienlīdzības zīmi starp Austrumu kaimiņu diktātu un starp Eiropas savienības patiesi labajām vēlmēm. Iespējams, ka mums vēl tomēr, izškiroties par balsojumu, ir jāpadomā, ka mums varbūt arī sarunās ar Eiropu, vēl ir nepieciešams zināms laiks, lai arī nonāktu pie kāda kompromisa un vai šodienas izškiršanās sekmēs iekšpolitisko stabilitāti, un arī tālākās mūsu starptautiskās attiecības, es ļoti šaubos. Es tomēr aicinu deputātiem balsojot, es neaicinu balsot par vienu vai otru variantu, bet es aicinu stipri apdomāt tās lietas, par ko es šeit runāju, ja kādam tas likās nopietni. Paldies par uzmanību.".
• 1994_06_21-seq329 language "lv".
• 1994_06_21-seq329 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q822919.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q211.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q2660080.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q191.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q193089.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q40.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q39731.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q159.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q142.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q2089528.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q15180.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q12360039.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q16350542.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q1741.
• 1994_06_21-seq329 mentions Q28513.