Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_21-seq307> ?p ?o. }

• 1994_06_21-seq307 type Speech.
• 1994_06_21-seq307 number "307".
• 1994_06_21-seq307 date "1994-06-21".
• 1994_06_21-seq307 isPartOf 1994_06_21.
• 1994_06_21-seq307 spokenAs 129.
• 1994_06_21-seq307 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Arī mani pamudināja Brūvera kunga uzstāšanās šeit, un es gribētu pateikt, kad LNNK nostāja, kā tāda, var protams viņu kritizēt, bet tā kā mūsu programmā ir ierakstīts, ka mēs cenšamies kaut kādā mērā saglabāt pamatnācijas kontroli par likumdošanu, tad mums parādījās savā laikā tie 65%. Protams, ka katram ir skaidrs, ka mēs jau nevaram pateikt vai viņi būs 65 vai kādreiz viņi būs 80, tā ir tikai tendence un vēlme, un no šī viedokļa, prtams, mēs kā kustība un organizācija uzturējām un arī uzturam kaut kur šo proporciju jeb jaunu pilsoņu skaitu nepalielināt vairāk par 25% no teiksim Latvijas pilsoņu jeb latviešu dabīgā pieauguma, tas ir demogrāfiskais jautājums un tā kā tagad šis likumprojekts ir sakārtots jau savādākā veidā, tad protams, ka šī te pirmās trīs dzimušo grupas, kurās mēs arī gribētu paturēt šīs kvotas, īsti neatbilst varbūt mūsu principiem. Bet tas ko es dzirdēju šeit no Brūvera kunga, manī radīja nelielu izbrīnu. Jo, protams, šī spriedze aug jau no 1990. gada, kā mums to saka, viņa aug starp latviešiem un krieviem, un visinteresantākais, kad ir vesels starpnieku slānis, ziniet Latvijā ir izveidojusies profesija - starpnieks starp latvieišiem un krieviem - un šie starpnieki skraida pie vieniem un pie otriem, un stāsta, ka spriedze pieaug, tūliņ būs barikādes, izies cilvēki ielās. Un jūs paskatieties, kas ir šie starpnieki? Tās jau nav ne Latvijas krievu kaut kādas pilsoņu organizācijas, tās nez kāpēc nav vecticībnieku organizācijas, kuras te dzīvo simtiem gadu, bet pārsvarā tiek veidotas kaut kādas aptrīdu līgas un pārsvarā visi šie aģitatori un vadītāji ir ieradušies vai nu 10 vai 15 gadu atpakaļ Latvijā, vai arī viņi ir ļoti aktīvi sastrādājušies ar dažādām drošības iestādēm. Vai to, ka pieaug spriedze apliecināja pēdējās vēlēšanas. Es gribētu visus deputātus paanalizēt, teiksim, vietējo pašvaldību vēlēšanas Rīgā. Ja mēs zinām, ka Rīgā ir gandrīz līdzīga situācija Latgalē, kur par pirms kara latvieši bija nedaudz vairāk par pusi starp pilsoņiem, tad loģiski spriežot, pieaugot šai spriedzei, kuru tā kultīvē Tautas saskaņas partija, vajadzēja vai nu šiem vēlētājiem visiem nobalsot par "Līdztiesību", vai arī viņiem vajadzēja iziet demonstrācijās, bet nez kāpēc tieši Rīgā šeit šie vēlētāji, absolūti neiebilda pret Latvijas Nacionālo neatkarības kustību, ko es varu saprast ar to, ka tā viņus nebija ļoti nobaidījusi, tas ir pirmais variants, bet otrais, ko es gribētu pateikt, visticamākais, ka šie pilsoņi - nelatvieši - nav atraduši sev piemērotu organizāciju, bet tās saucamās pseidostarpnieku organizācijas, kas uzmetās, šeit par šiem spriedzes kurinātājiem, mēs zinām, kāpēc viņas to dara, un kāpēc viņu pārstāvji regulāri braukā uz Maskavu un tiekās tur ar dažādiem citiem šīs pašas spriedzes kurinātājiem, tāpēc es domāju, ka vispareizākais būtu, laikam, tiem cilvēkiem, kas varbūt tiešām nepieder šeit pie pamattautas, organizēt pašiem savas politisko interešu, pilsoņiem, savas partijas un nodarboties ar tautsaimniecības jautājumiem, bet šiem spriedzes kurinātājiem vajadzētu paskatīties spogulī uz sevi un iziet ārā uz ielām un aprunāties, ko grib Latvijas nepilsoņi. Un es jums varu pateikt, ko viņi grib, viņi grib normālas ekonomiskās attiecības lai šeit būtu, otrais, ko viņi grib, viņi grib, lai ģimenes locekļiem būtu iespēja integrēties šeit Latvijas valstī, trešais, viņi grib, lai būtu šīs humānās attiecības attiecībā pret bērniem, pret tiem, kas ir bez vecākiem, tātad viss tas kas ir iekļauts ārpuskārtas kvotās, visas šīs grupas jau ir iekļautas. Un te man tiešām ir jautājums mūsu cilvēktiesību jautājumu ministram, ja pilsoņu skaits jau palielinās, jeb pilsoņu tiesības, jo tiesības vēl nenozīmē, ka viņi kļūs pilsoņi, tātad šīs tiesības saskaitot visus šīs ārpuskārtas kvotas tiek dotas vairākiem simtiem tūkstošu mazā Latvijas valstī, kur ir vispār tikai 1,4 miljoni latviešu, tad ar to vēl ir par maz, tad Brūvera kungs uzskata, ka mums vajadzētu, izsvītrojot šo pantu, pret kuru man ir arī zināmi iebildumi, bet citu iemeslu dēļ kā Brūvera kungam, tad ja es pareizi sapratu, ka Brūvera kungs uzskata, ka mums vajadzētu, tātad integrēt šeit visus 700 tūkstošus PSRS pilsoņus, ja es pareizi sapratu. Es neesmu, būdams gan Eiropas padomes delegācijā, gan arī EDSA delegācijā dzirdējis, uzņemot, kā jau es pagājušo reizi teicu Igauniju, nevienu būtisku iebildumu pret Igaunijas ārvalstu likumu. Es gan dzirdēju dažus jautājumus, kurš ir atbildīgs par to, ka Narvā, kur pirms kara dzīvoja 97% igauņu, pašriez ir palikuši tikai 3% igauņu. Uz šo jautājumu nevarēja atbildēt, protams, ne Krievijas pārstāvji, ne arī tie divi vai trīs cilcēki Tiesībpārstāvji, komunisti, un bijušie Eiropas padomes parlamentārie asambleji, kuri balsoja pret šo Igaunijas uzņemšanu. Tāpēc nobeigumā es gribētu teikt, kad vispirms acīmredzot mums visiem būtu jācīnās kopā par to, lai starptautiskā sabiedrība un vispirms acīmredzot Amerikas Savienotās Valstis, Rietumeiropa, Krievija, Baltijas valstis sanāktu beidzot kaut kādā konferencē pēc Jaltas un izanalizētu ļoti rūpīgi šo situāciju, kas ir izveidojusies pēdējos šajos pēckara 45-50 gados. Un kaut kā mums ir jāmēģina sadalīt šī atbildība, jo nav jau, Brūvera kungs, runa tikai par šo, kā jūs te sakiet, spriedzi un par Latvijas pasi, runa ir par to, kad apmēram pusmiljons iebraukušo cilvēku dzīvo latviešu pilsoņiem jeb Latvijas pilsoņiem piederošās mājās un mēs viņus nevaram nekādi izlikt, jo mums tiešām ir humāni likumi. Runa ir par to, ka vairāk nekā 200 tūkstoš deportēto Latvijas pilsoņu nevar dabūt savas mājas atpakaļ un savus īpašumus, jo uz viņus zemes attiecīgie šie paši cilvēki ir uzbūvējuši un mēs viņiem, protams, nepārmetam par to, jo toreiz bija tāda likumdošana, viņi ir uzbūvējuši savas mājas. Lūk, šī mazā Latvija ir ievērojusi visu intereses. Ja Vācijas likumdošanā ir likums, ka privātajam īpašumam jākalpo sabiedrības labā, tad Latvija ir nākusi pretī, mēs esam atdevuši īpašumus gan Izraelā, gan Amerikas Savienotās Valstīs dzīvojošie cilvēkiem, bet man ir jautājums, Brūvera kungs, vai jums nevajadzētu aizbraukt uz Maskavu tikties teiksim ar kaut kādu Krievijas ministru vai Jeļcina kungu un parunāt par Latvijas pilsoņu īpašumiem Abrenē. Jo ziniet, ka visi šie pilsoņi, kas ir zaudējuši savus īpašumus Abrenes četros pagastos, viņiem pieaug gan tā spriedze, bet tāpēc ka viņi nevar darbūt ne kompensāciju ne savus īpašumus atpakaļ. Un jūs ziniet, kad īpašumtiesību neievērošanu, īpašumu neatdošana tā taču ir cilvēktiesību lielākā pārkāpšana. Un tā ir arī minēta Cilvēktiesību deklarācijā. Un man ir ļoti liels izbrīns, ka mūsu cilvēktiesību ministrs nereizi nav analizējis situāciju ar 5000 iesauktajiem caur Krievijas kara komisariātiem un Černobiļu aisūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņēmuši radioaktīvo apstarojumu un par kuriem Krievijas Aizsardzības ministrija neliekas ne ziņas. Man ir liels brīnums, ka mūsu cilvēktiesību ministram ir pilnīgi vienalga Latvijas pilsoņu, tūkstošiem Latvijas pilsoņu īpašumtiesību jautājums Abrenē un neatrisinot un neatdodod šos īpašumus Krievija taisās iestāties Eiropas padomē, tas man ir ārkārtīgi liels pārsteigums. Tāpēc es domāju, ka mēs protams, izdarījuši ļoti lielu piekāpšanos šeit un Latvijai būs ļoti grūti un arī attiecīgajiem dienestiem, bet man ir jāsaka ka šie vairāki simttūkstoš cilvēku, kuriem tagad ir tiesības iegūt šo pilsonību, tāpāt arī tiem pārējiem, kuri nav ieguvuši vēl, bet kuri pēc ārvalstnieku likumu pieņemšanas, ja viņi šeit patiešām saņem šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, taču arī viņiem būs tiesības kādreiz to iegūt, tikai tad, kad viņi būs integrējušies Latvijas sabiedrībā un mēs šeit esam līdz apnikumam runājuši un Brūvera kungs jūs taču arī esiet bijis Ārlietu komisijas sēdē un arī jūs ne reizi neiebildāt, ka šeit ir trīs lietas, kas mums ir jāapskata. Viena ir šī integrācija, viena ir šī repatriācija un viena ir šī emigrācija. Un sakiet, Brūvera kungs, ko jūs esiet darījis, lai tie cilvēki, kas gribētu izbraukt uz Rietumvalstīm, dabūtu šīs iebraukšanas atļaujas Kanādā un Austrālijā vai Argentīnā un ko jūs esiet darījis, lai tie cilvēki, kas gribētu repatriēties atpakaļ uz bijušo Krieviju, šie 150 tūkstoši, dabūtu naudu no Eiropas sociālās attīstības fonda, kurā ir vairāk kā miljards dolāru un kā es teicu, kura katru gadu tērē simtiem miljonu teiksim albāņu bēgļiem, kuri dzīvo Grieķijā vai Itālijā un kuru valsts tiešām ir brīva, tātad es domāju, ka mums vairāk vajadzētu strādāt šajā plāksnē un nestāstīt šeit, nemuļķot cilvēkus un neuzmesties par starpniekiem par neaicinātiem starpniekiem starp latvieišiem un nelatviešiem. Paldies par uzmanību.".
• 1994_06_21-seq307 language "lv".
• 1994_06_21-seq307 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q211.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q649.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q2660080.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q191.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q193089.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q16.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q39731.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q159.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q8436.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q4294480.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q183.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q38.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q15180.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q129677.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q41.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q128499.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q408.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q414.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q102158.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q2337323.
• 1994_06_21-seq307 mentions Q182488.