Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_21-seq301> ?p ?o. }

• 1994_06_21-seq301 type Speech.
• 1994_06_21-seq301 number "301".
• 1994_06_21-seq301 date "1994-06-21".
• 1994_06_21-seq301 isPartOf 1994_06_21.
• 1994_06_21-seq301 spokenAs 90.
• 1994_06_21-seq301 spokenText "Godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti, godātie viesi! Es vēlos šeit mazliet paskaidrot, kāpēc es ierosināju 13. pantā ietvert šo normu, kas ir faktiski 14. pantā pateikta. Tikai tādēļ, ka pēc manām domām 12. pants, kur rakstīts ir par naturalizācijas vispārīgajiem noteikumiem, pēc manām domām ietver arī visas tās personas, kuras ir 14. panta 5. punktā - pēc 2000. gada. Tas visu to norāda. Tagad 13. pants mums parāda naturalizāciju ārpus kārtas. Un es šeit, lūk, gribēju ietvert arī šos, kas ir dzimuši Latvijā, un kuri ir no 16 gadu vecuma, un tā tālāk, līdz neierobežotam vecuma cenzam, jo šie visi, kas ir 13. pantā minēti, tie katrā ziņā, dabiski, ies pirms kārtas 12. pantā minētajām personām. Tātad arī visām tām, kuras 14. pantā ir minētas pēc 2000. gada, jeb sākot ar 2000. gadu. Es vispār neesmu vēl atradis, ne saņēmis nevienu skaidru pamatojumu tam, kādēļ mēs 14. pantā esam ieviesuši šādu te gadu un vecuma cenza sadalījumu. Pēc manām domām es nebūt nedomāju, ka tas cilvēks, kurš šeit ir dzimis un nodzīvojis 30 un vairāk gadus, ir mazāk spējīgs integrēties par tādu, kurš ir 16 gadu vecumā tagad un kuru mēs uzskatam, kuram būtu jādod priekšroka. Pēc manām domām šie cilvēki, kas šeit ir nodzīvojuši 30 gadus un vairāk un kuri tikai drīkstēs sākt iesniegt lūgumus naturalizācijai ar 1999. gada 1. janvāri, es domāju, viņi ir ļoti apbižoti un viņi būs apbižoti, jo viņi varbūt ir devuši vairāk Latvijai kā tas jaunais cilvēks, kurš ir sasniedzis 16 gadu vecumu. Es negribu neko iebilst pret jauniem cilvēkiem. Mums ir vajadzīgi cilvēki armijā, policijā un citur. Tas ir ļoti labi, bet es tiešām šeit nevaru pievienoties šādam sadalījumam. Es to uzskatu par diskrimināciju pret tiem cilvēkiem, kuri, varbūt stāvēja arī uz barikādēm kopā ar jums. Es šeit nebiju toreiz, man žēl, bet viņi bija. Viņi stāvēja ar jums kopā. Un tagad, ja mēs viņus atdalām un atstumjam uz šo 1999. gadu, man šķiet, tas nav taisnīgi. Varbūt šeit nav cilvēktiesību pārkāpums, es par to nerunāju šeit šoreiz. Bet tas pēc manām domām nav taisnīgi pret šiem cilvēkiem. Un es to vēlos šeit izteikt no šīs augstās tribīnes. Tad par šo 2000. gadu un par pārējām personām, kā es minēju, tās paliks ārpus šīm kategorijām, kuras ir 13. pantā. Tās visas ies iepriekš šiem te cilvēkiem, kuri ir domāti pēc 2000. gada. Tie gaidīs, kamēr mēs naturalizēsim, pirmkār tos, kas ir laulībā ar Latvijas pilsoni, kas ir līvu izcelsmes, kas ir poļi vai igauņi un tā tālāk. Tā kā es neredzu šeit nekādu lielu problēmu, ka mums būtu arī vispār šāda kvota jāievieš. Jo mēs ar stingru Valodas likumu un ar tā pielietošanu mēs varam, ja tā drīkstētu teikt, izfiltrēt jeb skrīnēt ārā tos labākos un cienīgākos, saņemt pilsonību uzreiz, kuri visi kvalificējās 12. panta prasībām. Un tad vēl, cienījamie kolēģi, es nerunāju tagad tikai par šo kārtību, kādā veidā mēs viņus gribam naturalizēt, bet es domāju, ka mums ir vēlēšanās pasargāt mūsu valsti, tautu, latviešu tautu no valodas un kultūras iznīcināšanas. To es pilnīgi labi saprotu. Bet šeit vēl ir pietiekoši daudz rūmes, lai mēs ietvertu tādas normas, kas to dod, kas pasargā mūsu valodu un kultūru. Piemēram, vai mēs nevarētu ietvert Satversmē tādu punktu, ka latviešu valoda ir valsts valoda? Un to varētu mainīt, ja nāktos tādi spēki, kas gribētu šo valodas likumu mainīt, kas ir viegli izdarāms. Tad tomēr šeit ar divām trešdaļām balsu būtu tikai jāmaina. Es domāju, ka mēs vēl neesam padomājuši par to, kā pasargāt varbūt mūsu kultūru, valodu un pastāvēšanu. Šeit būtu vēl daudz citi veidi, kā to darīt. Bet es nevarētu pievienoties šādam veidam, kā mēs to gribam izdarīt. Un tad beidzot vēl noteikti ir jārunā par to, ka mēs līdz ar šādu te likumprojektu, ja mēs to pieņemsim kāds viņš patreiz izskatās, es saskatu, ka mēs saskarsimies ar diezgan lielu spriesdzi sabiedrībā. Es par to vēlos tikai brīdināt Saeimu, arī savu valdību un arī visu sabiedrību, ka tas nebūs veids, kā mēs varam izlīdzināt sabiedrībā spriedzi, konfliktus. Un tie parādīsies, ja mēs turpināsim šādā veidā turpināt iet tālāk mūsu ārpolitikā un iekšpolitikā. Un arī šis jautājums par ārpolitiku un mūsu iekšpolitiku, arī vēl nav īsti faktiski ticis diskutēts ne Saeimā, nedz arī komitejās. Un man tāda sajūta ir, tiekoties Strastbūrā ar mūsu es teiktu draugiem, Eiropas padomē, Eiropas savienībā, mēs it kā izjūtam kaut kādu spiedienu no viņiem, lai mēs mainītu šo Pilsonības likumu. Nebūt nav tā. Mums varbūt ir vajadzīga Eiropas padome, ne tik daudz kā viņiem vajadzīga Latvija tur, lai iekļautos. Paldies par viņu pūlēm un rūpēm, bet mums pašiem ir vajadzīga Eiropa, lai tajā iekļautos, lai būtu pasargāti kā politiski, kulturāli, ekonomiski. Un tad vēl es gribētu teikt, ka, protams, mēs varam pieņemt šo pilsonības likumu tādu, kādu mēs viņu atradīsim par iespējamu, par pareizu, un es arī to pieņemšu kā tādu. Man ir jāpakļaujas Saeimas lēmumiem, bet es nebūt nebūšu priecīgs par to. Un tādēļ ļoti aicinu jš, cienījamie deputāti, pārdomājiet, pirms jūs izdarīsiet balsojumu. Pārdomājiet, kas būtu labākais variants, labākā pieeja šīs spriedzes tiesiskuma, taisnīguma veidošanai mūsu Latvijā, mūsu valstī. Jo mēs jau varam, mīļie draugi, es tā drīkstu teikt, ar tādu varbūt nelabu piemēru. Mēs jau varam kratīt savu mazo kulaciņu, varbūt šeit Latvijā gan pret Eiropu, gan pret lielo, vareno kamiņu aizmugurē, pagriežu viņam muguru, it kā tāds nemaz nebūtu. Bet vai mēs esam prātīgi, ja mēs tā rīkojamies? Vai mēs esam politiski prātīgi? Es tādēļ tikai domāju, ka no šī likuma, es tiešām gribu teikt - no šī likuma atkarāsies arī mūsu nākotne politiski, ekonomiski un vēl beigās arī gribu teikt, ka atcerēsimies, ka mūs apciemo arī drīzumā ASV prezidents Klintona kungs. Ja viņam mums būtu jānorāda, ka šis Pilsonības likums nav tāds, kā viņš to vēlētos redzēt, kā tāds, ko ASV vēlētos redzēt, un rādīt mums ar pirkstu, purināt pirkstu mūsu priekšā. Vai tas mums būtu patīkami? Vai tas mums palīdzētu labāk? Stiprinātu mūsu savienību ar Eiropu? Ar Rietumiem? Es tikai gribu izteikt šīs domas un lūgt jūs, cienījamie deputāti, tiešām padomāt nopietni, jeb dot kādu citu ierosinājumu, kā vēl varbūt bez mana ierosinājuma, kaut kas vēl varētu būt labāks, varbūt kompromisa variants, es aicinātu jūs patiešām nopietni izšķirties un padomāt par mūsu valsts nākotni, pirms jūs balsojat. Paldies.".
• 1994_06_21-seq301 language "lv".
• 1994_06_21-seq301 speaker Olafs_Bruvers-1947.
• 1994_06_21-seq301 mentions Q822919.
• 1994_06_21-seq301 mentions Q211.
• 1994_06_21-seq301 mentions Q193089.