Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_21-seq121> ?p ?o. }

• 1994_06_21-seq121 type Speech.
• 1994_06_21-seq121 number "121".
• 1994_06_21-seq121 date "1994-06-21".
• 1994_06_21-seq121 isPartOf 1994_06_21.
• 1994_06_21-seq121 spokenAs 78.
• 1994_06_21-seq121 spokenText "Godātais Valsts prezidents kungs, godātie deputāti! Tātad īsumā par šī panta motivāciju. Kā jau droši vien deputāti atceras, rudenī, kad sākās diskusijas par pilsonības jautājumu, mēs uzskatījām, arī tagad uzskatām, ka šis jautājums risināms ciešā sakarībā ar visu Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju tiesiskā statusa jautājumu. Tādēļ arī toreiz mūsu frakcija, tāpat kā Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija gatavoja pilsonības jautājumu paralēli ar jautājumu par Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu, jo šie divi jautājumi Latvijā ir vēl vairāk cieši saistīti varbūt nekā kādā citā valstī, kur ārvalstnieki vai bezvalstnieki sastāda vienu vai divus procentus. Latvijā šī situācija ir cita un būtu grūti pievērst acis uz to, ka Latvijā ārvalstnieku tiesiskais statuss, ja mēs rūpīgi papētām kādi likumi ir spēkā Latvijas Republikā, ir pietiekami nenoteikts lai šo jautājumu risinātu. Šis jautājums tiek risināts arī šeit Saeimā ir iesniegti pretēji viedokļi un tie tiek atlikti vienīgi tādēļ, ka neapstāv vienprātības frakciju starpā par to uz kādas bāzes šo jautājumu risināt. Mūsuprāt, pamatpremisas visu šo jautājumu izskatīšanā tomēr ir tāda, ka tiek atjaunota Latvijas valsts neatkarība nevis tiek veidota pilnīgi jauna valsts, tātad pamatā tiek atjaunoti Latvijas valsts likumi dabiski, ņemot vērā tās īpatnības, kādas ir šobrīd un šīs īpatnības nosaka nepieciešamība pēc ļoti daudziem papildinājumiem un tādiem specifiskiem punktiem kādi nevarēja būt nedz 20. nedz 30. gados pieņemtajos likumos. Tas ir pats par sevi jāatzīst. Tādējādi pamatā ir 1919. gada pavalstniecības likumā atjaunošana, kaut arī ne pēc burta, bet pēc gara, jo pēc burta, dabiski, šis likums ir daudzējādā ziņā arhaisks un tā normas šī brīža apstākļos ir nepietiekamas. Taču ir divi punkti, kas ir ārkārtīgi būtiski, pirmais, tas ir 1919. gada pavalstniecības likums pilsonību nosaka ne pēc piedzimšanas vietas, bet pēc izcelšanās, kas šajā likumā vismaz formāli ir mēģināts ievērot, kaut vai daudzkārt ir pārkāpts, otrām kārtām, tas ir tas, ka 1919. gada pavalstniecības likumus pat apstākļos, kad Latvijas valsts tika veidota pirmo reizi, netika interpretēts kā pilsonības nulles variants, kaut arī otrajā lasījumā šeit šādas domas izskanēja, ka 1919. gada likums būtībā bija nulles variants, es gribētu pievērst uzmanību tomēr tam, ka šis likums noteica, ka Latvijas pilsonību iegūst personas, kas bija dzīvojuši vismaz 6 mēnešus Latvijas teritorijā laikā līdz 1914. gadam. Tūlīt jautājums, kādēļ 1914. gads un gādēļ ne 1905. gads vai 1917. vai 1918. gads. Acīmredzot no 1914. -1919. gadam šie pieci gadi tika izslēgti ne jau kaut kādu matemātisku iemeslu dēļ, bet pavisam citu iemeslu dēļ, tādēļ, ka 1914. gadā sākās Pasaules kars un sākās lielas cilvēka masas pārvietošanās, tādējādi atsauce uz 1940. gadu un 1992. gadu, kā uz periodu, kad Latvija nekontrolēja savu teritoriju un šeit šī teritorija bija formāla nevis kā valsts teritorija, bet kā teritorija, kas iekļauta Padomju Savienības sastāvā, visā pilnībā atbilst arī 1919. gada pavalstniecības likumu garam, ja arī ne burtam. Tas ir pirmām kārtām. Otrām kārtām, nav apšaubāms tas, ka Latvijas valstij ir bijuši vairāki likumi, kas regulē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas un izceļošanas kārtību Latvijā, kā arī viņu uzturēšanos kārtību. Tātad, pirmām kārtām, tas ir 1927. gada likums par ārvalstnieku ieceļošanu, kurš objektīvu iemeslu dēļ līdz ar Padomju Savienības okupāciju pārstāj darboties 1940. gada 17. jūnijā, tādēļ šeit arī redzams, ka periods, kuru mēs izslēdzam, sākās ar 1940. gada 17. jūniju. Otrām kārtām ir Augstākās padomes pieņemtais likums, kurš sāka darboties 1992. gada 1. jūlijā un noteica ārvalstnieku ieceļošanas kārtību pēc šī datuma. Nekāda cita likuma, kas regulētu ārzemnieku ieceļošanu Latvijā no 1940. gada līdz pat 1992. gadam nav bijis, ir tikai bijis ieraksts, kuru ir devušas Padomju Savienības Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās milicijas daļas par pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikas teritorijā, kuras nekādi nevar uzskat īt ne apr Latvijas valsts, ne par Latvijas valdības dotu atļauju šeit dzīvot. Dabiski, ka visi šie jautājumi ir regulējami ar citu likumu un nevajag automātiski apgalvot, ka šiem cilvēkiem šeit vispār nebūtu nekādu tiesisku statusu, bet tādēļ jau arī ir mūsu ierosinājums, ka šāds likums tieši bija jāpieņem un bija jāizdiskutē, kas , godīgi sakot, līdz šim nav noticis un, kā mēs labi zinām, nav noticis dažādu vairāk politisku nekā tiesisku iemeslu dēļ. Kas attiecas uz izņēmumiem, tad šādi izņēmumi, kā redzam šeit, tiešām ir un es gribu norādīt vēlreiz, tātad ka šis pants nekādā veidā neattiecas uz tiem ārzemniekiem, pārsvarā Polijas un Lietuvas pilsoņiem, bet kas Latvijā iebrauca līdz 1940. gada 17. jūnijam, visiem viņu pēcnācējiem, neattiecas uz tiem ārzemniekiem, kas Latvijā iebraukuši pēdējo divu gadu laikā un vēl joprojām iebrauc, tāpat neattiecas uz latviešiem un līviem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav Latvijas pilsoņi un tagad ir vai nu Latvijā vai arī repatriēsies turpmākajā laikā, neattiecas uz Latvijas pilsoņu dzīvesbiedriem, kas ir samērā plaša un visai nenoteikta kategorija, jo tīri statistiski tā nekur nav izdalīta. Visbeidzot 8. apakšpunkts par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā ļauj iespēju arī atstāt šo izņēmumu, tātad atvērtas durvis arī citiem. Tātad tas ir visā pilnībā saskaņojams ar likumu par ārvalstiekiem un bezvalstniekiem un šī panta redakcija pati par sevi neizsauktu īpašu izbrīnu, ja Saeima paralēli šim likumam izskatītu arī likumu par ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu, ko "Tēvzemei un brīvībai" ir sagatavojusi kopīgi ar Latvijas Nacionālo neatkarības kustību. Tie ir jāskata komplektā nevis atrauti viens no otra. Tā kā diemžēl šis ārvalstnieku likums nav jūsu acu priekšā, tad varbūtās tas arī izsauc zināmu neizpratni, kā jau es motivēju. Šeit nav nekādas patvaļīgas robežas, bet ir robežas, kuras nosaka vairāki jau manis iepriekš pieminētie likumi, tādēļ es aicinu atbalstīt šāda panta redakciju. Paldies par uzmanību!".
• 1994_06_21-seq121 language "lv".
• 1994_06_21-seq121 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1994_06_21-seq121 mentions Q822919.
• 1994_06_21-seq121 mentions Q211.
• 1994_06_21-seq121 mentions Q37.
• 1994_06_21-seq121 mentions Q36.
• 1994_06_21-seq121 mentions Q15180.