Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_16-seq21> ?p ?o. }

• 1994_06_16-seq21 type Speech.
• 1994_06_16-seq21 number "21".
• 1994_06_16-seq21 date "1994-06-16".
• 1994_06_16-seq21 isPartOf 1994_06_16.
• 1994_06_16-seq21 spokenAs 90.
• 1994_06_16-seq21 spokenText "Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man ir atļauts jums vēlreiz atgādināt šīs lietas sākumu, lai mēs viens otru saprastu par ko, tad mēs šobrīd runājam. Un šis atgādinājums ir ļoti būtisks ar to, ka 30. novembrī Vides un sabiedrisko lietu komisija saēma deputātes Velta Puriņas iesniegumu komisijai, kuras pirmo lasījumu jums piedāvājām neizmainītā veidā, tad, kad notika šī likumprojekta apspriešana pirmajā lasījumā. Visu šo laiku, kopš 30. novembra, komisija ir strādājusi, lai iedziļinātos šajā jautājumā un izvērtētu to no visām pusēm, es mēģināju vakar kaut īsumā, taču jums to liecināt un par to liecina arī tie apkopojošie dokumenti, kas ir jūsu frakcijās pieejami un, ja jūs tajos esat ieskatījušies un iedziļinājušies lietas būtībā. Bet pēc šodienas deputātu teiktā man ar lielu patiku ir jāsecina, ka patiešām šī radio un televīzijas programma izrādās ir prece, jo, ja tā nebūtu prece, tad mēs te tik ilgi par to nerunāju jeb es atļautos teikt, netirgotos. Valsts uzņēmums konkrētā situācijā pēc kolēģu teiktā ir jāsecina, ka cīnās par savu izdzīvošanu. Un taisnība, valsts uzņēmums cīnās par savu izdzīvošanu, tad, kad pastāv līdzās pavisam citi informācijas līdzekļi, kas vairs nepieder valstij, kas pieder privātām struktūrām. Un tad man ne reizi vien šodienas runātājos klausoties nāca prātā tā bruvīgā latviešu dziesma, ko dziedāja Aija Kukule, kuras pirmo rindu es tikai atļaušos pateikt, bet jūs atcerēsities to otro: brīžam blakus, brīžam brīvi... tādu dzīvi. Lūk, jums ir atskaņa no bijušās atmodas no tā, kad bija viss kopā un kad tagad dalām, kas kuram pieder, ko kurš drīkst par velti ņemt vai par ko, kurš drīkst iestāties kā par to, kas tam ir piederošs. Bija ļoti patīkami vakar dzirdēt no Vaivada kunga, kā ministra, ka viņš atzīst, ka viņa vadītā Kultūras, zinātnes un izglītības ministrijas konsultatīvais autortiesību padomes darba grupas viedoklis par radio un televīzijas programmu, kā autortiesību objektu varētu tikt atbalstīts. Taču šodien, šīs pašas ministrijas parlamentārā sekretāra Ābiķa kunga teiktais to pilnīgi apgāza. Un Vaivada kungs, kā deputāts iesniedzot šo priekšlikumu komisijā, arī neliecina par to, ka viņš atbalstītu šīs programmas kā autortiesību objekta faktu. Es ļoti lūdzu, kolēģi, pievērsiet lūdzu uzmanību tiem deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem un pasekosim kopīgi tiem formulējumiem un tām atsaucēm, kuras mēs savstarpēji pietiekami neizprotam, ko mēs katrs ar ko domājam. Ja komisija piedāvā trešās nodaļas 11. prim panta redakciju attiecot to uz visām uz valsts un uz privātajām raidorganizācijām, dodot viņām tiesības aizstāvēt savu preci, savu galaproduktu, taču šajos priekšlikumos diemžēl tiek uzsvērts tikai valsts radio un valsts televīzijas tiesības aizstāvēt savu programmu, man ir jautājums, ko tādā gadījumā piedāvā šo priekšlikum autori tiem privātajiem, attiecībā uz savām programmām arī kā uz preci, kura starp citu šajos "Rīgas Viļņos" tiek kompilēta un veidota un drukāta arī šiem privātajiem. Tāpēc, ka arī privātie izmanto valsts raidtīklu, kurā viņi iziet ēterā ar savām sagatavotajām programmām, kuras ir noteiktā secībā apliecinātas ar noteiktiem līgumiem, vienošanās panākta, kad tas tiek ietilpināts šajā programmā "Rīgas Viļņi" un tas tiek kopā drukāts. Vaivada kunga priekšlikumā ir pretruna starp viņa priekšlikuma pirmo un trešo daļu. Pirmajā daļā, kura ir izteikta šādi: radio un televīzijas organizācijā ir izmantošanas tiesības uz raidījuma programmu raidījumu secības izklāsts. Tad man ir jautājums, ja viņi izmanto paši savu produktu, tad viņiem uz to īpaši ir jādod atļauja? Tikpat labi šīs tiesības raidīt, tad vīniem ir vēlreiz kaut kādā veidā jāatļauj. Bet viņiem jau ir pienākums raidīt, tāpēc viņas ir radušās, tāpēc viņas kā uzņēmējsabiedrības ir reģistrētas. Un trešajā daļā radio un televīizijas raidījumu programmas izmantošana bez atļaujas ir atzīstama par šī likuma pārkāpumu vistiešākā veidā liecina par to, ka šeit netiek atzītas autortiesības, tikai šis likums. Un es atļaušos jums kolēģi atgādināt, ka jau pirmajā lasījumā es pieminēju, bet tagad vēlreiz atkārtoju, ka šie labojumi likumā "Par radio un televīziju" vai papildinājumi, precīzāk, ir izdarāmi tādēļ, ka šis process notiek praktiski un reāli, taču tam nav likumīgās sakārtotības. Un tie priekšlikumi, kas attiecas uz autortiesībām un blakustiesībām un kuri tiek gatavoti komisijā un būs iesniegti vienlaikus ar jauno radio un televīzijas likumu pilnā paketē, autortiesību un blakustiesību likumu papildinājumam, tad arī tiks skatīti kā tādi, kas ir pilnā komplektā un paketē un būs jūsu vērtējumam un būs jūsu izlēmumam. Vai tas notiks tā, vai citādi. Nav jau arī skaidrs Vaivada kunga priekšlikuma otrajā daļā, proti, raidījuma programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir bezmaksas un iespējams tikai ar raidošās organizācijas piekrišanu, tad man ir jautājums: kopsakarā ar pirmo un trešo daļu un šīs otrās daļas būtība, kas tad izmanto, un kas kuram... iespējams tikai ar raidošās organizācijas piekrišanu, tad man ir jautājums: kopsakarā ar pirmo un trešo daļu, un šīs otrās daļas būtība, kas tad izmanto un kas kuram kādu atļuju dod? Paši izmanto un paši sev dod atļauju? Diemžēl arī konsultatīvās autortiesību padomes priekšlikumā ir noraidāms šis priekšlikums tādēļ, ka tas ir reducēts uz valsts radio un valsts televīzijas programmu. Es jums nolasīšu šo priekšlikumu, lai jums nebūtu nekādu bažu, ka mēs esam kaut ko pa savam iztulkojuši. Es jūs ļoti lūdzu, kolēģi, ieklausieties! Priekšlikums ir šāds: "Masu informācijas līdzekļiem, ja tie vēlas publicēt Valsts radio un televīzijas programmu, ir jāsaņem šo raidošo organizāciju atļauja un jāsamaksā par šīm publicēšanas tiesībām saskaņā ar abpusēju vienošanos. " Pavirši lūkojoties ir gandrīz komisijas piedāvātā redakcija un komisijas piedāvātie sakārtošanas principi. Taču tas ir tikai gandrīz, jo, pirmkārt, šādā redakcijā ir piedāvāts regulējums tikai Valsts radio un Valsts televīzijas programmām, un nevienā vārdā netiek minēts tas, kas tad notiks ar tām programmām, kuras veido un kuras kompilē un kuras kā tādas arī izplata privātās raidorganizācijas. Taču šis likums "Par radio un televīziju", kas šobrīd ir spēkā, kolēģi, šis likums ir attiecināms tik pat labi uz Valsts, kā arī uz privātajām raidorganizācijām, uz to regulāciju un aizsardzību. Nākošais priekšlikums. Tas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš skan šādi - Valsts radio un televīzijas raidījumu programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir bezmaksas. Gluži šie paši nosacījumi, par kuriem komisija atzina, kā par neiespējamiem, ja mēs viņus iestrādājam. Tas ir tikai par Valsts radio un par Valsts televīziju. Tālāk. Atgriežoties pie paša pirmā priekšlikuma, kuru mēs vakar spriedām un sākām, tas ir, deputāta Kalniņa priekšlikums, kurš skan tā: Valsts radio un televīzijas programmu izplatīšanai vai citādai izmantošanai jāsaņem šīs raidošās organizācijas atļauja, un šādu atļauju raidošā organizācija izsniedz bez maksas, arī ir šie un vēl citi iztrūkumi, kurus es jums raksturošu no komisijas viedokļa. Pirmkārt tāpat nosaka tikai Valsts radio un Valsts televīzijas programmas izplatības nosacījumus. Otrkārt, par otro daļu, proti, šādu atļauju raidošā organizācija izsniedz bez maksas, tātad uz valsts uzņēmuma rēķina, par velti, par labu privātām avīzēm, privātiem laikrakstiem, viņu peļņai par labu, nepārprotami, šis saldais programmas gabaliņš nevalstiskiem, privātiem uzņēmumiem, lai tirāža varētu palielināties tad, kad šī programma tiek publicēta. Taču es gribētu pievērst jūsu uzmanību, varbūt jūs paši varat painteresēties un noskaidrot, vai tajā dienā, kad avīze iznāk ar programmu, tā ir lētāka? Atšķirībā no tās dienas, kad tā iznāk bez programmas. Un vai šis pusotras reizes apmēram tirāžas palielinājums galu galā arī nav tādā gadījumā uz nodokļu maksātāju vai uz pircēju rēķina, kurš pērk šo avīzi. Un ceturtkārt. Man jāteic, ka šajā Imanta Kalniņa priekšlikumā arī netiek atzīta par autortiesību objektu šī programma kā tāda. Un tas patiešām izslēdz komisijas redakciju, jo pirmajā lasījumā, un es ļoti lūdzu, kolēģi, būsim konsekventi! Ja reiz mēs esam balsojuši ar 61 balsi atbalstot šo pirmo lasījumu un šo pirmo redakciju, tad turēsimies šīs pirmās redakcijas būtībā, jo lēmums bija tikai par to, ka redakcionāli ir jāpielabo tā, lai tas būtu nepārprotami un skaidri pateikts. Un nebija citu nosacījumu. Un tas ir komisijas darba laikā izdarīts un jūsu vērtējumam tas ir nodots. Vides un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātajā redakcijā, kurai arī es jūs lūdzu pievērsties, visām trim šī panta daļām. Pirmā daļa, kura skan tā: "Radio un televīzijas organizācijām ir autortiesības uz raidījumu programmmu, raidījumu secības sarakstu". Šeit ir respektēta autortiesību atzīšana jebkuras raidorganizācijas programmai - gan privātai, gan valsts. Panta otrā daļa: "Raidījuma programmas izplatīšana vai citāda likumīga izmantošana ir iespējama tikai vienojoties ar raidošo organizāciju". Arī šeit ir likumā ietverts vienošanās jēdziens ar jebkuru - gan privāto, gan valsts organizāciju. Un tas arī tiek respektēts šī brīža programmas izdošanas paktā. Šī panta trešā daļa: "Radio un televīzijas raidījumu programmas izmantošana bez atļaujas ir atzīstama par autortiesību pārkāpumu, arī komisijā tika diskutēta kā tāda, kas varētu izpalikt un mēs varētu arī šo panta daļu svītrot, ko mēs šobrīd arī varētu piedāvāt, jo tā nemaina lietas būtību, taču varbūt mazāk saasina... Paldies, Apsīša kungs, jūs šķaudījāt īstajā brīdī, jo taisnību saku... . jo tas tikai lieku reizi apstiprina to, ka pirmajā daļā teiktais atbilst autortiesību respektēšanai. Un autortiesību likuma labojumus, kā jau teicu, mēs iesniegsim kopā ar jaunā radio un televīzijas likuma pilnu paketi. Tāpēc patiesi jāteic, ka šī liekā ažiotāža, kas ir sacelta ap šo jautājumu, ar kuru mēs nodarbojamies jau vairākas stundas, tas ir tikai uzmanības novēršanai no varbūt daudziem citiem būtiskākiem jautājumiem, kurus es negribu savstarpēji salīdzināt. Tikai secinu faktu. Tas nav dzīvības un nāves jautājums ne Valsts televīzijai, nedz arī komisijas viedoklim vai komisijas prestižam, par ko runāju. Paldies, Putniņa kungs! Tas ir pavisam kas cits. Mums ir jāņem vērā, ka šī likuma papildinājums attiecas kā uz privāto, tā uz valsts organizāciju regulēšanu. Mums ir nepierasti apstākļi, kuros mums ir samērā grūti orientēties un pieņemt pareizo lēmumu. Tāpēc vairāk vajadzētu iedziļināties lietu būtībā un pasvērt šo faktu, kuru es jau reiz jums teicu, sākot šodienas savu sakāmo, ka programma ir prece, tas nav noliedzams ne ar vienu autortiesību dokumentu pasaulē un arī pie mums. Arī mūsu juristi atzīst to kā faktu. Un šo preci nedrīkst, vienkārši nedrīkst ņemt par velti. Līguma forma vai savstarpējo attiecību noformēšanas jebkāda veida forma, nosaka arī atbildību par publicētā atbilstību faktiskajam. Šī programma, vai jums tas tīk vai netīk, tāpat arī man, tomēr ir un paliek kultūras vērtība šobrīd, kultūrvēsturiska vērtība, kura liecina par šo laiku, par šī laika saturu, par šī laika atspoguļojumu, par šī laika kopumu. Un vienkāršie lauku cilvēki, es gribu atsaukties uz diviem kolēģiem deputātiem, kuri lietoja šādu apzīmējumu, tas ir, Gravas kundze un Ābiķa kungs, šie vienkāršie lauku cilvēki, viņi izlasa šo programmu rajona lauku avīzītē, kur tā tiek pārpublicēta vienai dienai uz priekšu, vai divām dienām uz priekšu, vai arī viņi lasa "Lauku Avīzē" un "Lauku Avīzē", tāpat kā "Rīgas Balsī", kas attiecas uz Rīgas mazāk nodrošinātiem pilsoņiem, kuri varbūt nevar iegādāties, kā jūs sakāt abas avīzes, tas nebūt tā nav jādara, tā ir tendencioza jautājuma skaidrošana un orientēšana, taču es gribu pievērst, kolēģi, jūsu uzmanību: ielūkojieties lūdzu frakcijās izdalītajos paskaidrojošajos dokumentos. Gan "Lauku Avīze", gan "Rīgas Balss" maksā šo vienošanās līguma summu, atbilstoši savām tirāžām un atbilstoši tiem vienošanās nosacījumiem, kas ir ar Valsts televīziju, Valsts radio, jo viņi publicē, viņi reāli veic šo darbību, šo kompilēšanu, šo salikšanu un šo drukāšanu. Komisijā jūs varat iepazīties ar tiem līgumiem, ar kuriem komisijas locekļi ir iepazinušies, lai varētu pārliecināties, ka tas fakts atbilst patiesībai. Kā piemēram laikraksts "Kurzemes Ekspresis" un tas ir rajona laikraksts, ir noslēdzis līgumu ar Latvijas televīziju, lai apmaksātu iespēju katru nedēļu drukāt šīs programmas, kas ir 30 latu apjoms. Tāpat ir arī citas avīzes, tas ir, "Atmoda Atpūtai" un es jums viņas neuzskaitīšu, kuras arī maksā noteiktu vienošanās summu, ir noteikta shēma, pēc kuras ir iespējamas arī atkāpes un variācijas, kas viss ir noformētu attiecību korektu savstarpējo attiecību sakārtots līmenis, kādā veidā šo jautājumu kārtot un nevis ņemt to, kas pagadās pa rokai vistuvāk un drukāt kā pagadās, jo tad nav arī kam atbildēt par to. Jo tad arī nav kam prasīt, kāpēc ir nepareizi nodrukāts, kāpēc nav ielikts tas, kas pēc tam ir izmainīts, jo tad jau arī nav tā atbildētāja, nav tā sācēja. Kolēģi, lūdzu saprotiet vēl vienu mazu niansi no tās praktiskās tehnoloģijas. Televīzijas un radio, vienalga, vai privātas, vai Valsts, programma, pirmkārt, tiek veidot tā saucamajā darba variantā, lai varētu vispār sagatavot šos raidījumus, lai tos varētu nodrošināt gan uzņemt, samontēt, gan ielikt reāli laikā, kad viņam ir jāiet, gan arī aizraidīt ēterā, lai jūs to variet ar pogas piespiedienu savam radio vai televīzijas aparātam, to noskatīties vai arī nevēlēties skatīties un izslēgt. Bet šis darba variants, ja tas netiek apstrādāts tik tālu, lai to varētu publicēt kā pilnvērtīgu, atbildīgu, korektu dokumentu, tas ir jāsagatavo speciāli, tas ir jāliek salikumā un par to ir kādam jāatbild. Ja nav šīs savstarpējās līguma attiecības, tad šī ņemšana ir kā pagadās un es negribu lietot kādu stiprāku vārdu, be kolēģi to teiktu citādi, tie, kuri nodarbojas praktiski ar šīm divām nesamierināmajām pusēm šobrīd un tajā pašā laikā ir avīzes, kuras to lietu kārto korekti. Cienījamie kolēģi deputāti! Latvijā šādām raidījumu programmām ir, mums ir jāatzīst, ka ir komerciāla vērtība. No šīm programmām ir atkarīgs pieprasījums uz laikrakstiem un šo laikrakstu tirāža. Tas ir peļņas iegūšanas iespējas uz Valsts uzņēmuma Latvijas televīzija un līdz ar to arī uz Valsts budžeta rēķina. Jo valsts līdzekļi tiek tērēti, lai sagatavotu šo programmu un to publicētu avīzē, bet privātā sabiedrība pārpublicē šo sagatavoto informāciju bez atlīdzības samaksas, gūstot no tā papildus peļņu. To pierāda arī laikrakstu tirāža tajās dienās, kad tā paaugstinās, kad ir šī programma publicēta. Es negribu jums atkārtot daudz skaitļus, bet atkal tikai dažus. Par 40 procentiem palielinās "Dienas" metiens latviešu valodā, par 48 procentiem krievu valodā, par 11 procentiem "Neatkarīgās Cīņas" metiens, par 15 procentiem "Rīgas Balss" latviešu valodā, par 26 procentiem "Rīgas Balss" krievu valodā. Tiek piedāvātas iespējas arī no tā saucamo "Rīgas Viļņu" redakcijas, vai kā mēs varētu viņus nosaukt, no puses, dažādos veidos izmantot šīs programmas publicēšanu. Var pirkt šīs tiesības, publicēt televīzijas un radio programmu visiem laikrakstiem kopīgi, kas katram laikrakstam būtu izdevīgāk nekā pirkt atsevišķi, tā ir atkal savstarpēja laikrakstu vienošanās, tā ir arī attiecīgo noslodžu izmantošana un drukas tehnikas izmantošanas iespēja, apvienošanās un var, protams, pirkt arī katrs atsevišķi, un kā jau es jums teicu, šīs cenas nav cietas, šīs cenas nav visiem vienādas, šīs cenas ir diskutējamas un tāpēc ir slēdzams līgumā kā saistošas abām pusēm. Un to dara šīs avīzes. Es gribētu jums nosaukt to avīžu vārdus un tās summas, ko viņas maksā, kuras maksā par šīm programmām. Tā ir "Atmoda Atpūtai" pēc līguma viņa maksā nedēļā 31 latu. "Rīgas Balss" pēc līguma vienā nedēļā maksā 250 latus. Bet tur ir atšķirīgs metiens. Un divas valodas. "Lauku Avīze" - arī maksā par šo programmu 300 latus. SIA "Apriņķa Ekspresis", "Kurzemes Ekspresis", kā es jums jau minēju, arī maksā 30 latus. "Labrīt" arī maksā. Maksā 160 latus. Kā jau es jums teicu, vēlreiz uzsveru, ka šīs cenas ir atkarīgas no tirāžas, no iznākšanas laika, vai šis laikraksts iznāk ar programmu pirms "Rīgas Viļņu" iznākšanas dienas, kad ir nākošā nedēlā visa uz priekšu, vai tas iznāk pēc "Rīgas Viļņu" iznākšanas dienas. Tad arī jebkuram citam rajonu laikrakstam vai kā citādi, ar atsauci, ja tas ir korekti, arī bez atsauces, ja nevēlas ievērot šo korektumu vai ir kādi citi apsvērumi, viņi pārpublicē dienas vai divu dienu programmu savos vietējos izdevumos. Ir arī izplatības vieta no svara, vai tā ir tikai Rīgas pilsēta, vai tie ir lauku rajoni, vai tā ir visa republika. Ir ļoti daudz faktoru, kuri iespaido šo cenu un šo vienošanos pamatotību. Ja neslēdz šo līgumu un nemaksā par programmu, tad, diemžēl, man jāsaka jums, Gravas kundze, skatītājs gan maksā divas reizes. Pirmo reizi viņš maksā nodokļos, tad, kad mēs piešķiram šo budžeta asignējumu, šo budžeta summu, šo budžeta piešķīrumu Valsts radio un Valsts televīzijai, jo viņa praktiski veic šo darbu. Tas ir pirmais maksājums. Otrs maksājums ir par avīzi, tīri praktiski tajā brīdī, kad šī avīze tiek nopirkta. Jebkura avīze. Un ja patiešām avīzes samazinātu savas palielinātās tirāžas dienā šo cenu par avīzi tāpēc, ka viņi šīs tirāžas palielinājumu un tātad arī ienākumus iegūst, tādēļ, ka ir šī programma iekšā, tad tās ir savstarpēji tolarantas un cieņas pilnas attiecības. Tad var šīs lietas kārtot tādā līmenī, kurā mēs viens otru saprotam, varam piekāpties un varam cienīt viens otru. Citādi, diemžēl ir jālieto tas vārds, kuru es šeit negribu lietot, bet jūs saprotat, kādā veidā tad tas ir saucams. Es lūdzu deputātus pieņemt komisijas atzinumu par iesniegtajiem priekšlikumiem, ka neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem nav pieņemami, jo ir pretrunā ar pirmā lasījumā nobalsoto koncepciju, jo arī šobrīd iebildums presē un arī citur ir tikai no tiem laikrakstiem, kuri nevēlas respektēt šīs attiecības un nemaksā līdz šim un nevēlas arī iedibināt šīs līguma vai kādas citas savstarpējas attiecības. Un šajos priekšlikumos, kurus mēs nevaram atbalstīt, mēs saskatām divus būtiskus iztrūkumus, proti, tajos nav atzītas autortiesības un blakustiesības uz programmu kā tādas, ne valsts, ne privātajām raidorganizācijām. Otrkārt, tiek sašaurināta, es pat teiktu tendenciozi, tiek sašaurināta likuma darbība, nosakot tikai Valsts radio un Valsts televīzijas programmas izmantošanu. Un vēl šajā sakarā, kolēģi. Ir jāņem vērā tas, kā Latvijas televīzija - Valsts uzņēmums, tā arī Latvijas radio - Valsts uzņēmums, noteiktos laikos informē skatītājus un klausītājus, jūs būsiet to pamanījuši, es to nevaru izdomāt, jūs to labi zināt, par raidījuma programmām, par to secību, informē uz priekšu par esošo dienu, par nākošo dienu un veic arī savu raidījumu pašreklāmu. To dara arī privātās televīzijas un radio struktūras. Ļoti intensīvi un varbūt pat vairāk un labāk, nekā to dara Valsts uzņēmumi. Un tādēļ es lūdzu deputātus ņemot visus manis tektos argumentus arī vērā, tomēr nebalsot par priekšlikumiem, kurus ir iesnieguši deputāti, bet gan par to priekšlikumu, kuru ir iesniegusi komisija, tas ir izdiskutēts un izsvērts no visiem aspektiem un es jums arī centos izskaidrot visus tos argumentus, ar kuriem ir vajadzīgs šis labojums iekams stājas spēkā tie labojumi, kuri varētu tikt pieņemti autortiesību likumā un saskaņā ar jauno Radio un televīzijas likumu, mēs lūdzam to ņemt vērā, jo es esmu spiesta jums teikt vēl kādu ļoti loģisku secinājumu. Es lūdzu tajā ieklausīties un neuzskatīt to par demaršu, taču par faktu, kas var notikt. Ja mēs iebalsosim kādu no priekšlikumiem, kas ir nākuši no deputātiem pretēji komisijas piedāvātajam, tad tas var novest pie tā, ka ne Latvijas radio, ne Latvijas televīzija nedarīs vairs to, ko viņa dara šobrīd. Viņai tas nebūs ekonomiski izdevīgi, radio un televīzijas programmu sagatavot publicēšanai vispār, jo tam ir patiešām nepieciešami papildus cilvēki un papildus līdzekļi. Un tad arī bez maksas, tad arī par velti saņemt šīs programmas publicēšanai nevarēs neviens preses izdevums, jo vienkārši nebūs ko drukāt. Gluži vienkārši. Un tas patiešām būs Saeimas prestiža jautājums par būtību vai par nebūtību. Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un nobalsot par komisijas piedāvāto variantu. Paldies.".
• 1994_06_16-seq21 language "lv".
• 1994_06_16-seq21 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1994_06_16-seq21 mentions Q822919.
• 1994_06_16-seq21 mentions Q211.
• 1994_06_16-seq21 mentions Q2660080.
• 1994_06_16-seq21 mentions Q872.
• 1994_06_16-seq21 mentions Q2484354.
• 1994_06_16-seq21 mentions Q940903.
• 1994_06_16-seq21 mentions Q4245865.