Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_15-seq215> ?p ?o. }

• 1994_06_15-seq215 type Speech.
• 1994_06_15-seq215 number "215".
• 1994_06_15-seq215 date "1994-06-15".
• 1994_06_15-seq215 isPartOf 1994_06_15.
• 1994_06_15-seq215 spokenAs 90.
• 1994_06_15-seq215 spokenText "Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Varbūt es nedaudz atļaušos šodien pirms trešā lasījuma, pareizāk sakot pirms otrā lasījuma, tā ir pareizi, tā kā tas ir steidzams likumprojekts, nedaudz tomēr pievērst jūsu uzmanību būtībai, kuras sakarā arī pirmajā lasījumā bija diezgan liela diskusija plenārsēdē un tikai tad pievērsties tiem komisijā izskatītajiem, iesniegtajiem priekšlikumiem, šī likumprojekta sakarā. Šobrīd jautājumam par raidorganizāciju tiesībām uz raidījumu programmas publicēšanu ir ļoti principiāla nozīme. Lai kādu darbu atzītu par literāru vai zinātnisku darbu, tajā ir jābūt kaut minimālam radošas darbības rezultātam. Un tieši šis minimālums, kā pietiekams ir uzsvērts arī ārvalstu literatūrā. Mēs esam centušies komisija izdalīt jums frakcijām dokumentu, kurā ir apkopoti izejmateriāli, pēc kuriem ir vadījusies komisija, analizējot un ilgstoši strādājot ar šī likumprojekta labojumiem. Es necitēšu visus šos aspektus, kuru dēļ mēs gribam uzturēt spēkā komisijas iestrādāto likumprojektu, taču dažiem momentiem es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību. Raidījumu programma ir atzīta par autortiesību objektu ārvalstu tiesu praksē, tas ir ļoti svarīgs atzinums, jo arī mums ir bijuši precedenti, kad šis autortiesību objekts, ko sauc par raidījumu programmu, ir nonācis saskarē ar tiesu iestādēm. Un ārzemēs šī tiesu prakse liecina par to, ka raidījumu programma tiek atzīta par autortiesību objektu blakus tādiem objektiem, kā tirdzniecības katalogi, eksaminācijas dokumenti, ielu rādītāji, sacensību informācijas lapas un līdzīgi dokumenti. Svarīga un no daudzām citām ārvalstīm atšķirīga iezīme ir arī tā, ka Latvijā šādām raidījumu programmām ir komerciāla vērtība. Un to mums vajadzētu atzīt un pieņemt, ka tas tā tomēr ir un ar to arī rēķināties, ja citās valstīs par programmu izplatīšanu autortiesību subjekti pat piemaksā, tad Latvijā un Igaunijā un arī Krievijā no šādām programmām ir atkarīgs pieprasījums uz laikrakstiem un to tirāža. Tas, ka citur programmu veidotāji neprasa atlīdzību, bet paši piemaksā, nemaina raidījumu programmas autortiesisko statusu. Un arī Latvijā autortiesību subjekts, ja vēlas, var atļaut izmantot raidījumu programmu bezmaksas. Taču tas ir sakārtotības jautājums. Arī šobrīd ir jāņem vērā tas, ka jebkura reklāma kā literārs darbs un ja arī programmu mēs uzskatītu par reklāmu, arī ir autortiesību aizsardzības objekts, ne tikai starptautiskajā praksē, bet arī mums vistuvākajās valstīs. Un lai kā mēs varbūt negribētu šobrīd piesaukt kādreizējo PSRS, taču jāatzīst, ka pat tajā laikā šāda pozīcija jau bija iestrādāta un ar to arī rēķinājās. Skatīsimies uz vēsturi ļoti objektīvi un mēģināsim novērtēt to no objektīvās puses. Un personai, kas vēlas šo reklāmu pārpublicēt, pat arī par velti, tomēr ir jālūdz atļauja to darīt. Šī atļauja varētu tikt noformulēta kādā līguma vai kādā citā dokumentā, kurš ir slēdzams ar šo raidorganizāciju, ko saucam par radio vai televīziju. Un tas nebūt nav likuma pārkāpums, bet tas ir likuma sakārtotības kārta, vienošanās veids, kādā veidā tiek publicēta radio un televīzijas programma. Un tāpēc maz saprotams ir uzskats, ka aizsargājot autortiesības uz radio un televīzijas raidījumu programmu, raidorganizācijām tiks radītas ekskluzīvas vai monopoltiesības uz savām programmām, jo šādas tiesības ir dotas ar likumu visiem autoriem un autortiesību īpašniekiem. Viņi nosaka kā un kam ir tiesības izmantot kādu darbu. Likums paredz arī ierobežojumus. Es gribētu vēl dažus piemērus jums minēt par tiem argumentiem, ar kuriem ārzemju praksē tomēr šāda programma tiek atzīta par autortiesību objektu. Nevar atsaukties uz to, ka radio un televīzijas programma ir ikdienišķa informācija un tādēļ tā nav aizsargājama. Šajā sakarā patiešām būtu jāpievērš uzmanība pazīstamā tiesību speciālista Čertkova skaidrojumam un kolēģi, kas nodarbojas ar autortiesībām, pazīst šīs personas ieguldījumu šajā jomā. Tālāk to apstiprina arī starptautiskie speciālisti EBU, Juridiskās daļas direktors Verners Rumhorsts un VIPOL speciālisti. Es negribētu šobrīd kritizēt vai kā citādi novērtēt kolēģu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbu, taču man zināms ir tas, ka Rumhorsta kungs EBU, no kurienes ir saņemta komisijā atsauce par šo labojumu, likumā "Par radio un televīziju", ir saņēmis pārstāsta formā šo mūsu piedāvāto labojumu. Arī mēs savukārt esam iesnieguši Rumhorsta kungam ekspertīzei mūsu paredzēto likuma labojumu un esam saņēmuši rakstveida atbildi. Vai tas ir pieļaujams, un ja pieļaujams, tad kādēļ, un ja tas ir diskutējams, tad kādēļ. Tādēļ arī vērtējums no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas par to, ka tas nav pieļaujams, es to nevarētu pieņemt par īpaši argumentētu dokumentu, jo tas ir sagatavots pēc pārstāsta un nevis pēc faktiskā dokumenta, ko tikām iesnieguši Saeimas Prezidijam un arī Saeimai. Es gribētu jums citēt "European Broadcasting Union" atzinumu, kurā ir nepārprotami novērtēts tieši mūsu piedāvātais likumprojekts, kurš šobrīd uzlabotā redakcijā, atrodas jūsu dokumentā, ar Nr. 684-a un pievērsiet lūdzu uzmanību tekstam, kura vērtējums ir šajā recenzijā. Lai gan valsts likumdošanā nav minēta raidījumu programmas aizsardzība, tas nenozīmē, ka programmas netiek aizsargātas. Ir runa par citu valstu pieredzi un salīdzinājumu ar to, ko mēs vēlētos šobrīd izdarīt likumā kā labojumu. Kā autorizēti darbi tādā formā, kā tas būtu publicēts, tas ir žurnāla formā, kā arī minētajā gadījumā. Un tieši pretēji - autortiesību aizsardzība neparedz obligātu visu veidu autortiesībām pakļauto darbu precīzu aprakstu attiecīgajos likumos. Taču, ja Latvijā nav īstas skaidrības par programmas aizsardzību, likumos jāizdara attiecīgi labojumi, kas to skaidri noteiktu. Šis likuma labojums ir kontekstā ar vērtējumu. Šķiet, ka šeit pretrunas nav. Tiesas lēmums, ja tāds ir bijis attiecībā par programmas izmantošanu, attiecas uz iespējamību nevis realitēti saistībā ar programmas autortiesībām. Tas neparedzēja, ka publicētās programmas nav, vai nevarētu būt aizsargātas no autortiesību viedokļa. Lēmums attiecas uz veidu, kādā ieinteresētās mēdiju organizācijas izmanto savas ekskluzīvās tiesības uz raidījuma programmu pret trešajām personām, pamatojoties uz likumiem. Tā kā šis lēmums neatspēko autortiesību eksistenci raidījumu programmās. Tas attiecas tikai uz šiem likumiem konkrētajās valstīs. Un tādējādi šāds jautājums nevar pacelties un tas būtu jāskata katrā valstī pēc tās sakārtotības principa. Un vēl daži argumenti. Proti, diskusijas par televīzijas programmu sarakstu autortiesību iespējamo aizsardzību, kā atzīmē Rumhorsta kungs, un atzīst, ka šādas programmas gadījumos, ka tās ir oriģinālas, var tikt uzskatītas par aizsargājamām kompilācijām, taču vai šis konkrēti ir tas gadījums, tas ir jālemj attiecīgās valsts tiesību aizsardzības orgāniem. Jā, ir atsauces uz Lielbritāniju, kurā šādi saraksti vai programmas ar tiesas lēmumu ir atzītas par aizsargājamiem literārajiem darbiem. Termins "literārs darbs" ir attiecināms arī uz sarakstiem vai kompilācijām. Un šāds formulējums atrodas autortiesību likumos. Lai mēdiju organizācijas nodrošinātu savu nedēļas programmu iepriekšēju izplatīšanu, par kuru tieši šobrīd ir runa, par komēs diskutējam, kur autortiesību licences ir ar likumu noteiktas, Vācijā krājumi un antoloģijas ir aizsargāti ar autortiesību likuma atbilstošu nodaļu, bet likumā nav īpaši izdalīti šādu programmu saraksti, taistnība, taču daži senāki tiesas lēmumi iesaka neuzskatīt šādus sarakstus par tik oriģināliem pēdiņās darbiem, lai tie atbilstu likumam par literāro, muzikālo darbu autortiesībām. Nav tieši noteikts tieši oriģinalitātes līmenis darbam, lai tas varētu tikt pieskaitāms pie aizsargājamiem. Parasti šim līmenim nevajadzētu būt pārlieku augstam. Piemēram, informācijas un datu krājumi kā likums jāpieskaita aizsargājamiem darbiem, bet no kompensijas ir gandrīz neiespējami izsecināt skaidru prasību aizsargāt programmu sarakstus. Tas ir tiks lieks liecinājums tam, ka viss ir atkarīgs no mūsu rīcības kā mēs šo situāciju novērtējam un kam par labu, ja vēlaties, mēs to arī izlemjam. Nr. 8".
• 1994_06_15-seq215 language "lv".
• 1994_06_15-seq215 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1994_06_15-seq215 mentions Q822919.
• 1994_06_15-seq215 mentions Q211.
• 1994_06_15-seq215 mentions Q191.
• 1994_06_15-seq215 mentions Q159.
• 1994_06_15-seq215 mentions Q23666.
• 1994_06_15-seq215 mentions Q183.
• 1994_06_15-seq215 mentions Q15180.
• 1994_06_15-seq215 mentions Q49110.
• 1994_06_15-seq215 mentions Q166400.