Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq70> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 1994_06_09-seq70 type Speech.
- 1994_06_09-seq70 number "70".
- 1994_06_09-seq70 date "1994-06-09".
- 1994_06_09-seq70 isPartOf 1994_06_09.
- 1994_06_09-seq70 spokenAs 78.
- 1994_06_09-seq70 spokenText "Cienījamie deputāti! Varbūt jau varu paredzēt, ka tāda procedūra būs, ka mums jābeidz runāt par šo pantu, mēs par daudz gari ievelkam to, vai ne? Bet es domāju, ka jūs piekritīsiet man, ka šis temats ir tik būtisks, tik dzīvot vai mirt būtisks, ka mēs nevaram ar viņu nupat izrīkoties, kā kādu citu varbūt mazāk svarīgu likumprojektu. Tātad varbūtās prasīsim arī no Panteļējeva kunga vairāk pacietības, bet nu viņš varbūt mani izlabos un ka varbūt viņš nemaz negrib teikt to, ko es nupat teicu. Diemžēl man šķiet, ka Rugātes kundzes speciālā interese kaut kā mazlietiņ emocijās aizveda viņu mazlietiņ prom no tā galvenā jautājuma, proti, bērnim, kas ir te dzimuši, te iet runa... . tas ir krievicisms, protams, ko arī pat Silāra kungs pielaiž šad un tad... mēs runājam šeit par ārzemniekiem , ārvalstniekiem mūsu zemē un viņu bērniem, vai ne? Tātad, tomēr ievērojiet - latvieši, kas dzimuši Rietumos, saka apmēram tā: par spīti tam, ka es esmu dzimis Nebraskā vai Sidnejā, es esmu latvietis. Sibīrijas latvietis saka : par spīti tam, ka esmu dzimis Krasnojarskā vai Krasnodarā, vai Vladivostokā, es esmu latvietis. Šeit saka: lūdzu, manas cilvēktiesības ir aizskartas, es esmu dzimis Latvijā, tādēļ es esmu latvietis. Vai ne tā? Tas ir tas galvenais arguments šeit. Un par to ir jāpadomā. Jā, pārmet, ka mēs pieminam par daudz ārzemes salīdzinājumos. Tabūna kungs arī teica, bet varbūt citā sakarībā, ka mēs par daudz citējam ārzemes, bet nu diemžēl ārzemnieki, sevišķi no Rietumiem, nāk pie mums un dod mums padomus. No Austrumiem nāk pie mums vai kādreiz netieši un mūs apmelo. Bet tomēr. Te nu ir tā paralēle, ko es vēlreiz gribētu vilkt, proti, ar Vāciju, kura ir tā otrā lielākā turku pilsēta psasaulē, proti, Berlīne, proti, Kroicberga, tieši Berlīnes daļa, kurā ir pāri par 140 tūkstošu turku. Turku, kuri jau tur dzīvo trešā paaudzē, ir gājuši visu laiku vācu skolās, tātad arī... Rugātes kundze, klausieties... gājuši vācu skolās, runā vāciski tā, kā jebkurš cits vācietis un tomēr viņi ir Turcijas pavalstnieki un ne Vācijas pavalstnieki un viņi nebrēc par kaut kādu cilvēktiesību pārkāpšanu. Atkal un atkal šeit mēs jaucam un es jau uz priekšu pasaku, ka mēs jauksim šo konceptu - cilvēktiesības ar pilsonības tiesībām un Turcijas valdība,varbūt par labu vāciešiem, pat negrib, ka šie turki atmet Turcijas pavalstniecību, tur ir visādi iemesli, arī reliģiski, ētiski, speciāli tautiski, varbūtās tur mums būtu jāmācās no turkiem. Bet viņi negrib Vācijai uzspiest kaut ko tādu, kas pārkāptu Vācijas suverenitāti. Tatad šajā gadījumā atkal atcerēsimies, ka tādēļ, ka te cilvēks varbūt jau pat trešajā paaudzē ir piedzimis, tas viņu nepadara par Latvijas pilsoni un tur jau ir tā nelaime, ka mūsu pozīcija ir visādos veidos. Nu tagad nāks Panteļējeva kungs, tas būs viens no tiem veidiem... Visādos veidos ir panākusi to, ka mūsu labi izstrādātais Ārvalstnieku likums nekad netika pat izskatīts. Tad arī visiem šiem cilvēkiem un tie ir cilvēki, un tas varbūt skar cilvēku tiesības, zinātu, kur viņi atrodas un ko viņi var sagaidīt, ja mums tas Ārvalstnieku likums būtu pieņemts. Tā būtu tā pareizā bāze, uz kuras mēs varētu tagad runāt arī par kaut kādu integrēšanos, apr izglītību un tā tālāk. Tātad neaizmirsīsim šo tomēr faktu, ka mums te iet runa... jā, es atvainojos, par rusicismu... ka mēs runājam šeit par to lielo skaitu ārvalstnieku, kas vēl bez tam ienāca bez Latvijas atļaujas, tad, kad Latvija nespēja viņiem teikt jā vai nē. Mēs runājam... mums ir jārunā par tiem, jākonstatē, ka viņiem ir visas cilvēku tiesības, bet vienas lietas viņiem nav un tā ir pilsoņu tiesība un par to, piemēram, Rietumos, nekur nemaz nebrēc. Vai lai es vēlreiz atgādinu, kā kādreiz es jau minēju, Šveices pilsonības likumu? Šausmīgi sarežģīti un baigi dārgi, tūkstošiem franku, un ja jūs zināt kaut ko par tām pasaules cietajām valūtām, tad franks ir vēl cietāks nekā doičmarka. Paldies.".
- 1994_06_09-seq70 language "lv".
- 1994_06_09-seq70 speaker Juris_Sinka-1927.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q211.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q183.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q39.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q38511.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q43.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q64.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q919.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q959.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q932261.
- 1994_06_09-seq70 mentions Q3646.