Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq66> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq66 type Speech.
• 1994_06_09-seq66 number "66".
• 1994_06_09-seq66 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq66 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq66 spokenAs 126.
• 1994_06_09-seq66 spokenText "Cienījamo Prezidij, cienījamā Saeima! Runājot par šī likuma 2. panta pirmo punktu, kurā teikts: iestrādāt normu, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi un šī 1. punkta otrā daļa saka: "izņemot personas, kas pēc 1991. gada 21. augusta ieguvušas citas valsts pilsonību". Lūk, es gribu runāt tieši par šo daļu, tas ir, par Sibīrijā dzīvojošiem latviešiem, pie kuriem man bija iespēja aizbraukt šī gada februārī. Es biju Krasnojarskas novadā un tikos ar latviešiem, ar Latviešu biedrības pārstāvjiem un es šeit varbūt neizstāstīšu visu to emocionālo pārdzīvojumu, kuru man nācās tur izjust, bet es gribu teikt, ka mēs nevaram vienaldzīgi, pieņemot pilsonības likumu, vienaldzīgi attiekties pret tām problēmām, kas skar arī šos cilvēkus. Viņi skatās uz Latviju no tālienes. Pāri visiem šiem tūkstošu jūdžu attālumiem. Krasnojarskas novads, kas pēc teritorijas ir apmēram sešu Franciju lielumā, šobrīd tur dzīvo ap 6000 cilvēku, bijušo Latvijas Republikas pilsoņu, kurus lopu vagonos un arī pirms tam agrāk, viņi paši daudzi aizbrauca zemi meklēdami, bet kuri šobrīd tur dzīvo. Un tieši latviskās izcelsmes cilvēku skaits ir ap divi ar pus tūkstoši Krasnojarskas novadā vien. Es nerunāju pa visu plašo Sibīriju. Un lūk, šie cilvēki, 1991. gada 21. augustā bija spiesti pieņemt Krievijas pilsonību, viņi kļuva par Krievijas pilsoņiem tādēļ, ka viņi nevarēja pieņemt Latvijas pilsonību, jo mēs nebijām šādus likumus paredzējuši. Mēs nebijām paredzējuši reģistrā pat to, ka šie cilvēki varētu savas veidlapas, dokumentu pieteikumus atsūtīt pa pastu, varbūt arī tāda iespēja varēja būt, taču viņiem bija liegts to darīt. Un tādā veidā šie cilvēki, kas ir ieguvuši Krievijas pilsonību šobrīd un vēlētos atteikties, vēlētos iegūt Latvijas pilsonību, tas ir ārkārtīgi sarežģīts ceļš. Mums nav pieņemts Repatriācijas likums. Mums nav radīts Repatriācijas fonds. Kādā veidā šie cilvēki atgrizīsies? Šodien es pa telefonu runājos ar cilvēku, kurš ir no Krasnojarskas atbraucis, tas ir Latviešu kultūras biedrības priekšsēdētāja vietnieks Jansberga kungs. Viņš pašlaik reāli kārto iespējas atgriezties Latvijā un viņš šīs grūtības ir pārdzīvojis visā pilnībā. Tātad, lai saņemtu pat pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā, viņam vajag savākt ārkārtīgi daudz dokumentu, veselības izziņas, kur arī par viņa veselības stāvokli un psihisko stāvokli ir jāpierāda. Tātad arī daudzi citi dokumenti, kas sarežģī viņam pat uzturēšanās iespēju šeit, uz kādu laiku. Bet tie pilsoņi, Latvijas pilsoņi, kuri vēlētos saņemt šo pilsonību, 20. janvārī, kad mēs tikāmies Krasnojarskā Latviešu biedrībā, viņi ar asarām acīs stāstīja, kādas grūtības ir šobrīd, lai viņš, šis cilvēks atgrieztos Latvijā, ja viņš arī grib. Tas nozīmē, tikko viņš ir krievu vēstniecībā pieteicis savu iesniegumu, ka viņš atsakās no Krievijas pilsonības un vēlas atgriezties Latvijā, viņš zaudē arī savas visas sociālās tiesības - pensiju, piemēram, ja nedod Dievs, šis cilvēks saslimst, tad ienākot slimnīcā, viņam jau ir jāmaksā dubulti, tas ir, kā ārzemniekam. Respektīvi viņš jau tiek uztverts kā ārzemnieks un līdz ar to šis cilvēks cieš arī materiāli. Bet lai viņš atvestu, piemēram Jansberga kungs, šodien man saka, lai es atvestu vienu konteineru mantu uz Latviju pa dzelzceļu līdz Latvijas robežai, ir nepieciešams samaksāt 170 000 Krievijas rubļu. Ne visi cilvēki ir spējīgi šo materiālo segumu sniegt dzelzceļam. Tādā veidā mēs neesam padomājuši par tiem cilvēkiem, kuri vēlētos atgrizties Latvijā, kuri bija līdz 1940. gada jūnijam Latvijas pilsoņi. Un ne tikai viņi, bet arī viņu bērni. Šie cilvēki, kuri aizvesti tika 1940. gadā, un var būt arī pirms tam izbrauca, daudzi latviešu valodu nav aizmirsuši, bet ir arī viņu bērni un mazbērni, kuri vēlētos apgūt latviešu valodu un lūdza, piemēram Krasnojarskā, mums ir skola, 40 bērni ir gatavi mācīties latviešu valodu. Kur ir skolotājs? Mēs par to arī neesam domājuši, lai šiem cilvēkiem palīdzētu tādā veidā pagriezt savu ceļu uz Latviju. Un tādēļ, ja mazliet tālāk skatamies pēc šī 2. panta, mēs pie 6. nonaksim, tad faktiski, ja mēs skatīsim 6. pantu, tātad tur ir viss pateikts tieši tas, ka tie, kas 1991. gada 21. augustā ieguva citas valsts pilsonību un ieguva Krievijā, tātad tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem iespējas uz Latviju atgriezties praktiski vairs nav. Mums ir nopietni jāpadomā par repatriācijas likumu un par tā pieņemšanu un nopietni, ja mēs gribam atgriezt to tautas daļu, kas ir Austrumos, un protams, kas ir Rietumos. Un šeit ir jādomā arī par to, ko Rugātes kundze teica par integrēšanos Latvijas vidē, par latviešu valodas mācīšanu, jo tie cilvēki, kas ir Krasnojarskā, arī daudzi, viņi vēlētos atgūt latviešu valodas zināšanas, bet, protams, mums ir jāpalīdz no Latvijas. Tāpēc es domāju, ka pārejas noteikumos šī pilsonības likuma pārejas noteikumos ir noteikti jāparedz starpvalstu nolīgumu vienošanos starp Rietumiem un Austrumiem. Un jāpalīdz vismaz tiesiski atjaunot to bijušo pilsoņu tiesības, kuri vēlas atgriezties Latvijā un atgūt pilsonību, jo mēs varam šobrīd varbūt tikai tiesiski palīdzēt, zinot, ka valsts materiāli šos izdevumus pagaidām nav spējīga segt. Es ar pilnu atbildību gribu to, ko visu teicu, gribu arī apstiprināt, ka mums vajadzētu visu darīt to cilvēku labā, kas no Sibīrijas skatās uz Latvijas pusi cerīgi un tad, kad mūsu delegāciju pavadīja lidostā Sibīrijas latvieši, viņi teica vārdus: "Mēs ticam jums un ceram, ka jūs risināsiet arī mūsu jautājumus par atgriešanos Latvijā!". Paldies par uzmanību.".
• 1994_06_09-seq66 language "lv".
• 1994_06_09-seq66 speaker Irena_Folkmane-1941.
• 1994_06_09-seq66 mentions Q822919.
• 1994_06_09-seq66 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq66 mentions Q159.
• 1994_06_09-seq66 mentions Q142.
• 1994_06_09-seq66 mentions Q919.