Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq50> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq50 type Speech.
• 1994_06_09-seq50 number "50".
• 1994_06_09-seq50 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq50 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq50 spokenAs 78.
• 1994_06_09-seq50 spokenText "Par otro pantu. Tātad šeit izskanēja jautājums par Krievijas latviešiem, kas dabiski, ir ļoti sarežģīts jautājums gan no juridiskā gan no politiskā gan no ētiskā viedokļa. Es tiešām nedomāju, ka šis jautājums būtu jāpagriež tādā plāksnē, kā saka, kuri latvieši ir latviskāki, vai kuri ir vairāk spējīgi integrēties Latvijas sabiedrībā - Rietumu latvieši, vai Krievijas latvieši. Mēs esam sastapuši, es domāju, katrs savā personiskajā pieredzē ļoti dažādus cilvēkus. Arī Rietumos dzīvojot ir pazaudēta latviskās iezīmes, tas ir pavisam citas pakāpes jautājums. Un likumā šādas mākslīgas robežas, dabiski, nebūtu jāuzstāda. Tajā pašā laikā arī mūsu frakcija un citi nacionālā bloka deputāti nekad nav uzskatījuši, uz personām, kuras ir latviskas vai līvu izcelsmes, būtu jāattiecina tādi paši naturalizācijas noteikumi kā uz citiem ārvalstniekiem. Vēl jo vairāk uz Latvijā nelikumīgi iebraukušajiem ārvalstniekiem. Jā, protams, bija latvieši, kuri vēsturisku iemeslu dēļ nav izmantojuši 1919. gada pavalstniecības likumā paredzētās iespējas iegūt Latvijas pavalstniecību un šīm personām ir priekšrocības uz ārpus kvotām. Dabiski, noteikumi, ka viņi arī pārvalda latviešu valodu un tātad nevis vienkārši formāli atgriežas Latvijā, bet reāli vēlas šeit dzīvot un integrēties. Un 2. panta pirmais apakšpunkts arī norāda, tātad personas, kuras bija Latvijas Republikas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā. Tātad visi jautājumi, kas ir saistīti ar reģistrāciju nekādi netiek apgrūtināti ar šo likumu kā tādu, bet ar citu likumu, kas regulē šīs reģistrācijas kārtību. Cita lieta, ka zināmas problēmas rodas personām, kuras pēc 1991. gada 21. augusta, būdamas Krievijā, ir vai nu kādā citā NVS valstī, pieņēmušas šo valstu pavalstniecību. Turklāt bieži vien ne aiz patriotiskām jūtām, bet varbūt tieši tādēļ kaut kādu sociālu ekonomisku vai citu dsarba apstākļu dēļ. Arī man personīgi bija darīšana ar vienu šādu kungu no Sankt-Pēterburgas, kurš ir dzimis kā Latvijas pilsonis, kā bērns nonācis reizē ar vecākiem Krievijā un šobrīd viņam ir bijušas problēmas tādēļ, ka viņš nelaimīgā kārtā pēc 1991. gada augusta reģistrējies kā Krievijas pilsonis. Un viņam tagad ir ārkārtīgi lielas problēmas vispār atgriezties Latvijā. Es domāju, ka šādi gadījumi būtu regulējami sarunās starp Latviju un Krieviju ietvaros. Jo šo cilvēku skaits nav liels un viņiem būtu jānāk kaut kādā veidā pretīm. Bez tam, es domāju, ka mūsu frakcija "Tēvzemei un brīvībai" kategoriski iebilst pret tādu interpretāciju, ka dzimšana Latvijas teritorijā pati par sevi būtu priekšnoteikums automātiskai Latvijas pilsonības saņemšanai. Jo šeit vienmēr ir jāuzsver pēctecība ar 1919. gada pavalstniecības likumu, ko mēs arī esam darījuši un šis likums paredz pilsonības noteikšanu pēc izcelšanās. Tātad pēc vecāku līnijas. Vai pēc abiem vecākiem, vai pēc viena, bet nekādā gadījumā ne pēc dzimšanas Latvijas teritorijā, kas mūsu Latvijas apstākļos nepavisam nav migrantu kolonistu valsts. Tas nav galīgi pieņemams. Tādējādi tas būtu jāņem vērā. Ja šeit ir kādas pretrunas par citiem pantiem, tad vienkārši vajadzētu vienoties, ka balso par pantu atsevišķām daļām un nebalso par visu kopumā, lai varētu katrs deputāts izteikt savu viedokli pietiekami diferencēti. Tajos gadījumos, ka tas varbūt piekrīt pantam par trim ceturtdaļām un nepiekrīt viena panta vienam apakšpunktam. Varētu tā rīkoties. Paldies par uzmanību.".
• 1994_06_09-seq50 language "lv".
• 1994_06_09-seq50 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1994_06_09-seq50 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq50 mentions Q159.