Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq498> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq498 type Speech.
• 1994_06_09-seq498 number "498".
• 1994_06_09-seq498 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq498 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq498 spokenAs 6.
• 1994_06_09-seq498 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es mēģināšu neaizkavēt jūsu īpaši ilgi. Kolēģi, es lūdzu jūs visus paņemt dokumentu nr. 645d un es pirmkārt gribētu sākt savu uzstāšanos ar atvainošanos visiem tiem, kurus es šajā polemikā kaut kādā veidā būtu aizskāris. Visiem, izņemot jums, Kehra kungs. Es ļoti ceru, ka jūs izpildīsiet savu solījumu un iesūdzēsiet mani tiesā par cieņas un goda aizskaršanu, es labprāt ar jums tur satiktos. Un tagad man diemžēl ir jāatbild uz dažiem jautājumiem, kas attiecās uz argumentiem, kas šeit skanēja. Pirmkārt jau, Oša kungs, man diemžēl nāksies diezgan daudz atsaukties uz jūsu uzstāšanos un uz jūsu minētiem faktiem. Jūs minējāt manu priekšgājēju, lauksaimniecības ministru par to, ka viņš lūdza jūs braukt un lūgties humāno palīdzību. Un jūs bijāt tobrīd valdībā, 1992. gadā, kad uzlika šīs ļoti augstās cenas uz graudiem, bet diemžēl jūs bijāt ekonomikas ministrs, kas atbildīgs par ievedmuitas tarifiem un toreiz jūs aizmirsāt vienu lietu, nosakot šīs ļoti augstās cenas, es atvainojos, finansu ministrs, piedodiet. Aizmirsāt uzlikt ievedmuitas un tobrīd saplūda Latvijā visas apkārtējo valstu liekā produkcija. Tālāk mēs runājām par ilgtermiņa kredītu nepieciešamību. Un diemžēl neviena no mūsu kredītiestādēm faktiski nefunkcionēja. Neatbalsta pēc nefunkcionēja. Zemes un hipotēku banka un faktiski nefunkcionēja arī Investīciju banka, jo šobrīd izniegtais Investīciju bankas kredītu apjoms ir 3 miljoni vācu marku, kas ir piecos kredītos. Vairāk šī banka šobrīd nav varējusi izsniegt. Oša kungs, es esmu spiests jums mazliet oponēt par lauku kredītu, lauku kredīts uz šobrīdi ir izskatījis mazliet vairāk par 200 pieprasījumiem no kuriem apmierināšanas koeficients ir mazliet mazāk par pusi. Un tāpēc nav pamata sacīt, ka viņi izskata kaudzēm un apmierina tikai dažus. Viņi ir izskatījuši apmēram 22o pieprasījumus un apmierinājuši 97 vai 98. Tālāk jūs minējāt par ļoti augsto starptautisko prestižu pasaules finansu sabiedrībā. Kungi, tas ir maldi! Augsts starptautiskais prestižs pasaules finansu sabiedrībā mums būs tad, ja šeit kaut ko investēs bez valdības garantijām. Kamēr par kuru investīciju prasa valdības garantijas, uz šobrīd bez valdības garantijām ir smieklīgi maz investīcijas, tikmēr nekāds augsts starptautiskais prestižs mūsu ekonomiskai politikai nav. To, protams, iedragāja gan 400 miljonu lieta gan daudzas citas. Tālāk es gribētu pateik dažas arī nepamatotas frāzes par Austrumu tirgu, ka Krievija mums atbildēs ar tādiem pašiem tarifiem. Diemžēl es domāju, ka Krievija beidzot sāks ievērot likumdošanu un, ja Krievija ir noslēgusi ar mums patreiz uz laiku vismaz līgumu par vislielākās labvēlības statusu tirdzniecību, tad tarifus vienpusēji attiecībā pret mums viņi nevar mainīt, viņi var mainīt tikai tad, ja viņi paceļ šos tarifus vispār. Tas ir vairākas tirdzniecības, pie tam starptautiskās tirdzniecības aksiomas, kuras tomēr būtu jāzina, ja par to runā. Un kooperācija. Es gribētu teikt, ka, lai arī bez programmas, tad tomēr lauksaimniecības strukturalizācija, kooperācijas veidošanās notiek laukos. Uz šobrīdi es nezinu cik ir, lauku deputāti to zina, zina, kad ir notuikusi šī piena uzņēmumu privatizācija, ka mums vairs nav neviena monopoluzņēmuma Latvijā, vismaz par iepirkumu nē. Un arī to, ka tiks 20. jūnijā beidzot izveidota Latvijā, Latvijas piensaimnieku sabiedrība, kas būs reāla Latvijas piensaimnieku ražotāju pašpārvalde un es domāju, ka tas būs arī viena no institūcijām samērā efektīvām institūcijām ar kuru piena ražotāji spēs savas intereses aizstāvēt. Un, Kirsteina kungs, es ļoti ceru, ka LNNK, kurš Rīgā ir pie varas, pēc šodienas vēlēšanām, tiks kārtībā ar Rīgas Centrāltirgu, un ja tam ir nepieciešams kaut kāds valdības lēmums, mēs visnotāļ esam gatavi palīdzēt šādu lēmumu pieņemt, jo, ja jau tagad nacionālo spēku apvienība Rīgā ir pie varas, tad to kauna traipu, kāds Rīgā Rīgas Centrāltirgus es ceru, ka Nacionālā neatkarības kustība nokārtos. Un tagad, Oša kungs, par datiem. Esvienkārši gribu parādīt divas tabulas un pavaicāt. Oša kungs, kad jūs bijāt patiess? Vai, tad, kad vakar Starptautiskajam valūtas fondam rādījāt šo tabulu, vai, tad, kad šodien esat iesniedzis šo? Ja salīdzina pēdējos stabiņus, tad ar neapbruņotu aci var redzēt astronomisku starpību. Un tāpēc nobeidzot, es lūdzu jūs paņemt šo 645. dokumentu un uzšķirt 645d. dokumentu un uzšķirt pielikumus, es neatkārtošos par tekstu. Pirmajā pielikumā, es gribētu, lai jūs vērstu uzmanību uz pirmo aili, tā ir statistiskā vidējā deklarētā cena par kādu ieved lauksaimniecības produkciju Latvijā un tie, kas zina kādas ir iepirkuma cenas, zina, ka par šādu cenu neviens lauksaimnieks nevienu produkcijas veidu, lai cik attīstītā valstī saražot nevar. Pie tam tā ir vidējā. Ļoti daudz ir pilnīgi kuriozi, kur tiek ievests par, nu, pilnībā simbolisku cenu, tas ir skaidri zināms, kad ir rakstītas dubultā grāmatvedība, lai vienkārši samazinātu ievedmuitas maksājamo lielumu. Es lūdzu pāršķirt tālāk nākamo, otro un trešo pielikumu, kur ir ievedmuitas tarifu likmes Latvijā, ES valstīs, un mūsu piedāvātais projekts. Es vairāk nekā negribu komentēt, es lūdzu vienkārši šo tabulu apskatīt un saprast. Trešā pielikumā es gribētu vienkārši atsaukties uz daudziem gadījumiem, kad mums tiek rekomendēta pozitīvā Igaunijas pieredze, draudēts ar milzīgo inflāciju, ko izraisīs šie mūsu piedāvātie ievedmuitu tarifi, tad paskatieties, kad Igaunijā gan cenu kāpums gan inflācija ir ievērojami lielāki nekā šobrīd Latvijā. Un tālāk es gribu, lai jūs uzšķirtu 6. tabulu un, lai jūs saprastu, kāpēc tieši šobrīd šis jautājums ir nokļuvis ļoti ass. Es, protams, neesmu tik naivs, lai ticētu, ka tikai un vienīgi ievedmuitu tarifi spēs izglābt Latvijas lauksaimniecību. Bet ir vairāki apstākļi, kāpēc mums šie ievedmuitu tarifi ir jāapstiprina tagad. Pirmais apstāklis, ir sagatavots parakstīšanai brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas savienību, kur Eiropas savienības ekspertiem neizsauca ne mazāko izbrīnu iestrādātie mūsu jau šie piedāvātie importa tarifi. Ja salīdzinājumā ar Eiropas sdavienībā lietotajām, viņas ir daudz zemākas. Otrkārt. Šis līgums paredz, ka pēc līgumu parakstīšanas ievedmuitu paaugstināšana... Pēc līguma spēkā stāšanās. Ievedmuitu paaugstināšana ir iespējama tikai ārkārtīgi retos gadījumos, pie tam ar apvienotās komitejas atļauju. Tātad paaugstināt ievedmuitas nekad pēc līguma parakstīšanas praktiski nebūs iespējams. Bet otrs, kas ir vistraģiskākais šobrīd, un kāpēc arī šī situācija ir ļoti samilzusi, ja jūs apskatītos 1994. gada pirmā ceturkšņa tirgus sadalījumu, kur jūs redzat, ka šobrīd no kopējā šo četru pārtikas produktu tirgus 11% aizņem imports, legāls imports, pēc aprēķiniem, statistikas aprēķiniem, 16% aizņem kontrabanda, un tikai 73% aizņem vietējā produkcija. Arī tas vēl nebūtu nekas traģisks, ja 1993. gadā šī starpība nebūtu bijusi šobrīd, kā redzams no iepriekšējās tabulas, tikai 2 vai 3 procenti. Ir vērojama astronomiska dinamika izspiest no vietējā tirgus ārā vietējos produktus. Es jums varu nocitēt dažus skaitļus, no Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietas izpildītāja (Jorges)? kunga par importu, sauszemes importu 1. un 2. jūnijā, kas ir ievesta legāli. Cūkgaļa vien šajās divās dienās ir ievesta 148 tonnas, kas praktiski ir vienas dienas Latvijas patēriņš, divās dienās ievests vienas dienas patēriņš, tātad, jau tiek ievesta puse no produkcijas. Es negribu citēt citus skaitļus, vēl ir arī gaļas konservi 10 tonnas, dzīvie dzīvnieki un tā tālāk un tā joprojām. Praktiski šādā veidā turpinot mēs līdz gada beigām esam spējīgi pazaudēt pilnīgi visu iekšējo tirgu un tādā gadījumā Latvijas lauksaimniecībai nebūs tās nišas, kur nodrošināt šo iekšējo konkurenci, jo nevar nodrošināt konkurenci, nepārdodot produkciju. Un nobeidzot es gribētu jūs tomēr aicināt atbalstīt šos tarifus, jo bez tarifu pieņemšanas un muitas sistēmas sakārtošanas faktiski lauksaimniecība šo pārejas periodu kamēr mums ir brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas savienību, bet mūs neaizsargā Eiropas savienības noteikumi. Lai mēs šo pārejas periodu varētu iegūt šo aizvēju, kā teica Breša kungs, lai varētu notikt iekšējā konkurence, iekšējā pārstrukturēšanās, lai Latvijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji kļutu konkurēt spējīgi. Paldies.".
• 1994_06_09-seq498 language "lv".
• 1994_06_09-seq498 speaker Janis_Kinna.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q2660080.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q191.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q193089.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q159.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q4294480.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q3315274.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q12360039.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q6221.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q47282.
• 1994_06_09-seq498 mentions Q2232297.