Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq495> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq495 type Speech.
• 1994_06_09-seq495 number "495".
• 1994_06_09-seq495 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq495 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq495 spokenAs 77.
• 1994_06_09-seq495 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es tiešam vispirms gribu teikt, ka es esmu ļoti gandarīts, ka mums iznāca beidzot Saeimā iznāca saruna par lauksaimniecības politiku. Jo pateicoties galvenokārt Kiršteina kungam un arī Breša kunga runai, kurā viņi pacēla ļoti svarīgus jautājumus, jo būtība jau tik tiešām nav par tarifiem, bet runa ir par lauksaimniecības politiku, kuras nav mūsu valstī, un tik tiešām šie tarifi paceļ veselu problēmu klāstu. Un varbūt ir žēl, ka mēs atvēlējām tam tiešām šo pēcpusdienu, man, piemēram, ir žēl, ka godātajam Zaščerinska kungam izbāca šeit nervozi un varbūt neiznāca pateikt tieši visu, ko viņš gribēja pateikt. Un viņam arī ir ko teikt. Jo ja mēs analizējam to, kas šeit izskanēja, nav jau melns un balts. Nav par un pret. Bet ir kopēja sāpe par Latvijas lauksaimniecību, kur šie viedokļi ir dažādīem polistiem spēkiem ir dažādi. Un dažās vietās tie atklājās, dažās nē. Tāpēc tomēr man kā ekonomikas ministram, es atļaušos, ec ceru, ka ne ļoti daudz, bet drusku vairāk patērēt par 5 minūtēm, jo man ir tādas tiesības, un es runāšu par trim jautājumiem. Pirmais - tā ir tie procesi lauksaimniecībā, kas norit un viņu perspektīves. Otrkārt, tarifi. Un treškārt - arī daži ar šiem jautājumiem saistīti varbūt morāles un politikas jautājumi. Jo šodien, ir viens jautājums, es varbūt sen gaidīju, jo diemžēl, man ar Tabūna kungu ļoti reti ir saskanējuši viedokļi, bet šodien bija viens, kur mums precīzi saskan. Un tas ir tas, ka sasaistīt to, ko izdarīja Zemnieku savienība, ka sasaistīt pilsonības jautājumu, kas latviešiem ir ļoti un ļoti svarīgs jautājums, sasaistīt tos ar tarifiem, manuprāt, tiešām ir ļoti negodīgi. Bet vispirms par lauksaimniecības politikas jautājumiem. Godātie kolēģi! Mēs daudzi atceramies to, ka procesus, kas turpinās lauksaimniecībā šodien, ievadīja likums par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju laukos. Šo likumu, kā mēs zinām, izstrādāja Augstākās padomes Lauksaimniecības komisija un ideologs šai komisijā bija mums ļoti zināmais Jānis Kinna. Šis likums sekmēja. To jau šeit mēs šodien jau dzirdējām. Es to varu tikai apstiprināt, ka likums sekmēja nespēcīgu zemnieku saimniecību veidošanos laukos, bet no otras puses sagrāva lielražošanu, kas, protams, ir ekonomiski efektīvāka, jo pie lielākiem ražošanas apjomiem iespējams panākt, protams, salīdzinoši daudz zemākas ražošanas izmaksas. Zeme tika nodota lietošanā, jeb (lasi- īpašumā) bijušajiem zemes īpašniekiem, kas pats par sevi noteikt zemes īpašumu privatizāciju bija absolūti nepieciešams, un citiem arī zemniekiem, bet netika nodrošināta saimniekošana, tai nepieciešamie nosacījumi. Tādi kā tehnika, ražošanas fondi, apgrozības līdzekļi, nauda, kredīti. Tika ignorēts, kaut arī tāds faktors, kas tolaik tika ļoti nopietni piedāvāts kā izglītības nepieciešamība. Proti, ka zemes apsaimniekotāju izglītība un lauksaimniecības zināšanas un pieredze. Statūtu sabiedrībās, kas Zemkopības ministrijas vadībā tika izveidotas, un jau sākotnēji bija lemtas bankrotam, jo tām nebija un arī nav ne juridisku, ne ekonomisku nosacījumu, lai viņas attīstītos sekmīgi. Pirmkārt, tādēļ, ka to rīcībā paliekošais galvenais ražošanas līdzeklis - zeme nav konstants lielums, bet mainās nemitīgi. Un līdz ar to šo statūtu sabiedrību attīstība ir bezperspektīva un to liecina arī šie notiekošie procesi laukos. Proti, ka lopkopības fermas palika bez zemes, tātad arī bez lopbarības. Lopus izkāva, bet fermas izlaupīja. Arī lielu daļu esošās ražošanas bāzes fondu iznīcināja. Un arī tie ir mūsu dzīves fakti. Un absolūti visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem netika radīti arī ekonomiskie nosacījumi to attīstībai tirgus ekonomikas apstākļos. Un Zemkopības ministrijas viedoklis, ka tirgus, ka tikai tirgus var nokārtot visus lauksaimnieciskās ražošanas attīstības veicināšanas nosacījumus, tīrā veidā ir vienkārši neorientēšanās apstākļos. Un šeit neieklausīšanos tajos priekšlikumos, ko diezgan izmisīgi ir Breša kungs runājis par kooperāciju, ko piedāvājis ir Strautiņa kungs, ka viņus vienkārši grib tā: "Paejiet malā, tas mums nav vajadzīgs!" Tas, protams, nav manuprāt, nav pieņemami un sevišķi tiem, kas grib pretendēt uz visas zemniecības šei apoloģētiem. Un to pilnā mērā apliecina lauksaimniecības ražošanas statistikas dati par pēdējiem 5 gadiem. Es tos šeit neminēšu. 1994. gada pavasarī mēs Nr. 32 šeit pieminēšu. 1994. gada pavasarī mēs zinām to, ka apsēta ir puse no tīrumiem, salīdzinot ar iepriekšējos trīs, četros gados apsētajām platībām. Pie tam iepriekšējā gada rudenī ziemāji iesēti tikai vienā trešdaļā platību. Ir samazinājies visu mājlopu skaits, liellopu skaits gada beigās samazinājās līdz 1945. gada līmenim, turpretī slaucamo govju skaits bija vēl mazāks kā pēckara pirmajā gadā. Lopkopības nozarē produktivitātes rādītāji samazinājušies vēl straujām un izslaukums no govs 1993. gadā bija analogs vidējam izslaukumam, kāds bija 1920. gadā. Un ja mēs redzam šos skaitļus, un domājam, ka zemnieks, kurš ražos neefektīvāk kā divdesmitajos gados, tad mēs varam to novest līdz Eiropas līmenim tikai ar tarifu palīdzību, kādreiz solīja kukurūzu, tad tagad domā, ka visu var glābt tikai un vienīgi tarifi. Jo, manuprāt, arī ir ļoti slikta vienkārši šī varbūt pat nevēlēšanās strādāt kopā pie kopējas tautsaimniecības politikas un nevēlēšanās izstrādāt ilgstošāku lauksaimniecības attīstības politiku. Un tā tik tiešām, ko mēs jau atzinām, ir bijusi, acīmredzot mūsu kļūda, es domāju, ka "Latvijas ceļa", ka mēs visu lauksaimniecības politiku atstājām mūsu godāto koalīcijas partneru rokās un mūsu iespaids zemkopības ministrijā praktiski nav nekāds. "Latvijas ceļš" pašlaik ir uzsācis darbu pie savas lauksaimniecības programmas izstrādes papildināšanas un mēs uzskatām, ka lauksaimniecībā nepieciešams attīstīt lielas zemnieku saimniecības, kuras ir spējīgas ražot konkurētspējīgu produkciju, izmantojot progresīvu tehnoloģiju. Un mēs esam jau veikuši šeit savas iestrādnes, kas būtu alternatīvas Zemnieku savienības politikai. Un šīs politikas pamattēzes ir ļoti īsi, es minēšu tikai piecas galvenās, ir sekojošas. Proti, pirmkārt, ka sīkražotājiem zemniekiem nav reālas perspektīvas bez tehnoloģijas un pietiekošas zemes platības ekonomiski saimniekot. Tādēļ nepieciešams veidot laukos jaunas darba vietas un nevajadzētu, godātie Zemnieku savienības partneri, tik nicīgi izturēties pret Igaunijas pieredzi. Tieši šo jauno darba vietu radīšanā laukos, jo, proti, šīs daudzas jaunās darba vietas nebūs saistītas tieši ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Tāpēc koncentrējot līdzekļus, un tieši ilgtermiņu kredīta veidā, tieši konkurētspējīgo saimniecību attīstīšanai. Viens man ļoti labi zināms zemnieks pusotru gadu atpakaļ, viņa jauna ģimene, divi mazi bērni - vergu darbs. Tik tiešām es teiktu, no četriem rītā, līdz vēlam vakaram apkopjot savas trīs govis un ļoti nelielo zemes pleķīti. Protams, viņš nodeva par tām cenām, kuras šeit tika minētas, nodeva savu produkciju tuvējā piena kombinātā, no kura naudiņu atpakaļ nesaņēma. Nesaņēma šo naudiņu atpakaļ. Un, protams, kas viņam atlika? Kritizēja valdību. Ko viņš iesāka darīt? Viņš iesāka darīt ļoti elementāri. Viņš kaut kur dabūja aizņemties 200, tiešām tajā laikā tikai 200 dolārus, nopērkot par šiem dolāriem pavisam vecu "Fordu", pavisam kaut 15, vai cik gadus vecu. Pats viņu saremontējot un 100 kilometru attālumā līdz Jūrmalas tirgum sāka vest pienu. Un pats šo pienu tur pārdot. Jau pēc nedēļas viņš varēja ņemt šo pienu no tuvākajiem zemniekiem un pēc pavisam īsa brīža izrādījās, ka viņš varēja vest ar 3 litru burkām nevis uz tirgu, bet pie zināmiem klientiem, kas gribēja šo ļoti kvalitatīvo pienu. Protams, es ceru, ka jūs saprotat, ka es neaģitēju par to, lai viņš turpinātu vest šinīs 3 litru burkās šo pienu. Jo tieši šeit ir vajadzīgi šie ilglaicīgie kredīti. Jo kas ir noticis pašlaik? Jau pēc pus gada viņš iegādājās furgonu un veda šo pienu un diezgan lielos daudzumos uz tirgu, noņemot šo piena produktus nevis tikai no tuvākajiem desmit, bet jau no tuvākajiem divdesmit, trīsdesmit zemniekiem savā apkaimē, jā, pie viņa strādāja kalpi. Bet šie kalpi, kuri apkopa lopus, kuri jau tagad arī ved produkciju uz Rīgu, jā, viņi ir kalpi, bet viņi brauc daudz labākās mašīnās un dzīvo daudz labāk. Un galvenais, ka viņi pēc šī pusotra gada, neiet runa par naudu, bet runa par viņu pašapziņu. Ka viņš jau skatās uz dzīvi pavisam savādāk. Viņš pašlaik domā par telekomunikācijas iespējām savienot tuvējās šo zemnieku sētas. Viņš domā par to, kāds ceļš ir vajadzīgs un viņi jau maksā tuvējam grantskarjera darbiniekiem un būvē šos ceļus. Līdz ar to viņi papildus jau nodarbina, kaut kur mēs skaitījām desmit, piecpadsmit cilvēkus citās nozarēs, kas nav tieši saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu. Un tādēļ pārejot pie šīs mūsu jau otrās tēzes, ka mazas zemnieku saimniecības, lai cik tas sāpīgi neizklausītos, bet mazas un tās ir 15 līdz 20 hektāriem, būtu jāuzskata par piemāju saimniecībām kā blakus nodarbošanās un kā papildus ienākuma avots. Es daudz neaizkavēšu ar piemēriem, bet tomēr atļaušos šeit vēl vienu piemēru. Jo, ja viens no man arī zināmiem, bet vairāk ne zemniekiem, bet cienījamajiem mūsu zemnieku, tiem, kas pārstāv zemnieku intereses šeit Rīgā, tad, kad viņš iesēdās savā mašīnā, kas bija no priekšgājēja, viņš, lūk, konstatēja, ka šajā mašīnā neesot mobilā telefona. Un tad viņš teica, ka nav iespējams viņam strādāt un rakt kartupeļus savā piemājas savā zemnieku saimniecībā, kas pēc būtības ir piemājas saimniecība, rakt kartupeļus un vadīt šo zemnieku saimniecības organizāciju. Bet te, lūk, ir labs piemērs tam, kad ja kāds domā, ka viņš varēs arī šī mobilā telefonu izmaksas ielikt kartupeļu cenā, un tad prasīt tās subsidēt uz pārējo nozaru rēķina, tādā gadījumā tas ir pilnīgi šķērsām. Tas ir šķērsām, Janeka kungs, un nevarēs ar tādām lietām nodarboties zemnieki. Ja viņš to darītu savādāk, ja viņš šo mobilo telefonu izmantotu tādiem mērķiem, lai apzvanītu visus tuvākos zemniekus, lai viņš apzvanītu Poliju, Baltkrieviju, kādas tur ir šīs produkcijas cenas, lai viņš tur to pārdotu, lai viņš pats pārdotu, tad mēs brīnamies, kad atbrauc poļi, vai atbrauc citu tautību pārstāvji, es nesaukšu visas iespējamās, un ka viņi nodarbojas ar tirdzniecību un latvietis, lūk, nenodarbojas, jo, protams, ka tur uzkrājas daudz lielāka peļņa un ir ļoti labi, ka šis zemnieks, kā es minēju pirmajā piemērā, ka viņš nodarbojas ar šo tirdzniecību. Viņš zin šo zemes garšu, viņš zin kā smaržo maize un šis piens. Un viņš, protams, viņam ir ļoti daudz strīdu, interešu strīdu ar tiem, no kā viņš pašlaik ņem to pienu un to zemi, bet viņš to dara. Un negaidīsim, kad to atbrauks un izdarīs kāds cits no malas, un ka tas braukās tanī mersedesā un tad mums būs viņu par ko kritizēt. Tapēc trešais šīs programmas punkts, ka pašvaldībām izmantojot kredītus ir jāveicina darba vietu veidošanas attīstot uzņēmējdarbības pagasta teritorijās, kas nebūtu saistītas tieši ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Ceturtais punkts - un tas ir jāpazinās, manuprāt, mums daudziem šeit, ka Zemnieku savienības galvenā problēma ir tā, ka zemes reformas gaitā tika radīts liels sīkzemnieku slānis, kurš nespēja reāli iesaistīties konkurētspējīgā ražošanā un tāpēc tas tiek izmantots šīs organizācijas politisko mērķu sasniegšanai. Jo taisnība ir tā, ka Somija, ja mēs minām šeit šo kaimiņvalstu pieredzi, tik tiešām katrs Somijas iedzīvotājs maksā 1173 dolārus gadā, lai uzturētu savus fermerus, vai arī mēs Latvijā noteikti to gribam, jo mēs nedrīkstam aizmirst to, ka mums ir ļoti daudz fiksētu ienākumu cilvēki - tie paši pensionāri, skolotāji, kuriem tomēr šī līdzekļu pārdale, turklāt nav efektīga, viņiem noteikti un ļoti būtiski nāks par sliktu. Tik daudz par lauksaimniecisko politiku, kuras gan patiesībā nav. Tālāk ļoti īsi es centīšos par pašiem tarifiem. Lauksaimnieku piedāvātā jaunā, kā viņi uzsver, pārtikas produktu ievedmuitas tarifu metodika, balstās uz principu, ka Latvijas pārtikas produktu jaunās ievedmuitas tarifu likmes tiek noteiktas balstoties uz analoģisku produkcijas veidu vairumcenas un ievedmuitas tarifu attiecību Eiropas savienības valstīs. Tomēr vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst, ka šajās valstīs pārtikas produktu cenu līmenis ir augsts, salīdzinot pat ar pasaules cenām. Tādēļ augsts ir arī ar ievedmuitas tarifiem izveidotais pārtikas produktu aizsardzības slieksnis pret tām valstīm, kuras nav Eiropas savienības locekles. Šajā brīdī arī pret Latviju. Šāda augstu pārtikas produktu muitas tarifu aizsardzības līmeņa piemērošana sagatavo Latvijas iekšējo tirgu pārtikas produktu cenu iespējamam pieaugumam, aizsargātam no ārējā tirgus konkurences puses. Jauno muitas tarifu šo piemērošanas rezultātā tādēļ atsevišķu produktu aizsardzības šo pakāpi, ja ņemam vērā pasaules vidējās cenu plus tarifu likmi, pret pašreizējo Latvijas iekšējo vairumcenu, tātad tas ir tas gabals, par kādu šīs cenas var pieaugt, ja mēs nosargājam šo savu tirgu, ir sekojošas, proti, liellopa gaļai pieaugums ir iespējams par 45 procentiem, cūkgaļai - par 17, putnu gaļai par 35, pienam par 133, sviestam attiecīgi - par 66 procentiem. Šie procenti parāda arī to līmeni, par kādu iekšējās vairumcenas var pieaugt nesastopot ārējo konkurenci šajā cenu jomā. Un šeit, protams, mums ir ļoti atbildīgi tas jāapzinās. Un ja Saeima uzņemas šo atbildību, tad tā ir Saeimas atbildība, ne vairs valdības atbildība, jo valdībā ir cits priekšlikums par to, kādā veidā pasliktināsies pensionāru, valsts kalpotāju un citu fiksēti ienākumi cilvēku dzīves līmenis un standarts pie mums. Jo tik tiešām Eiropa, un to, manuprāt, ļoti labi parādīja Ārlietu komisijas vadītājs, ka Eiropa ekonomiski mums tik tiešām nav izdevīga. Ja mums būtu brīva izvēle, mēs daudz labprātāk varētu pievienoties kādam no citiem ekonomiskajiem blokiem pasaulē. Bet diemžēl, ja mēs esam pilnīgi atklāti, tad, protams, ka šie drošības apsvērumi ir tie, kas mums ir noteicošie tajā ģeopolitiskajā vietā, kur atrodamies. Un tāpēc mums ir nepieciešama šī integrācija Eiropas savienībā. Un tomēr tāpēc, lai izšķirtos par šo daudzu faktoru noteikto cenu struktūrmaiņas procesa stimulēšanu ar ievedmuitas tarifu palīdzību, ir nepieciešamas vismaz trīs lietas. Pirmkārt tā ir iespējamā pārtikas produktu cenu pieauguma analīze, ietekme uz kopējo inflācijas rādītāju. Otrkārt tā ir cenu struktūras un pirktspējas paritātes salīdzinošā analīze. Un treškārt tā ir ietekme uz valsts budžetu un iespējamo izdevumu palielināšanās prognozi. Un šis, lūk, redziet, ir valdības darbs. Un tas valdībai ir jāizdara, būtu bijis jāizdara, bet diemžēl, manuprāt tas nav labi, ja viena ministrija iesniedza šo savu priekšlikumu un uzreiz iesniedza Saeimā, augstprātīgi nostājoties pozā un nerunājot un pat līdz aizvakardienai nesaskaņojot savu izejas datus, lai izejas dati būtu vienādi Zemkopības un Finansu ministrijai. Tiesa, ļoti iespējams, ka, manuprāt šeit var būt sava vainas daļa ir jāuzņemas arī Finansu ministrijai, kuras nostāja tomēr bija tāda, ka ziniet, tā kā lauksaimniecības politika ir Zemkopības ministrija, tad mēs gaidīsim viņu priekšlikumus. Par kaut kādu vidēju, vai kaut kādu kompromisu, kurš, manuprāt, noteikti ir iespējas un bija jāatrod, un ka Finansu ministrija tikai pašlaik arī pēc šīs varbūt zināmās kritikas šodien būtībā, pat tā nav tik daudz Finansu ministrijas, bet Jonīša kungs ir uzņēmies to, ir iesniegts kaut kāds starpvariants, bet tomēr tas ir pietiekoši atbildīgs lēmums, kurš būtu bijis jāizvērtē, jāizsver vēl vairākkārt un vairākkārt, un tikai tad, lai tiktu pieņemti attiecīgi lēmumi. Jo attiecībās ar Valūtas fondu, kas šeit daudzkārt tika pieminēts, es gribētu uzsvērt vienu lietu. Šīs attiecības mums nav vajadzīgas tādēļ, lai mēs ņemtu arvien jaunus un jaunus kredītus. Arī šeit jūs esat to dzirdējuši, ir diskusijas. Un lielā mērā mēs strādājam pie tā, bet mums ir vajadzīgi jauni un jauni valsts garantēti kredīti. Bet līgums ar Valūtas fondu pats par sevi ir svarīgs. Tādēļ, jo, proti, ko viņš apliecina. Viņš dod apmēram to, ko dod sevišķi tie, kas mums parlamentā ir no dažkārt gan kritizētām šīm Rietumu demokrātijas valstīm, kas labi saprot, ko nozīmē kredītkarte. Proti, tas nozīmē to, ka šī zaļā mazā kartīte garantē to, ka tev ir iespēja, ja tev ir kāda īpaša nepieciešamība, vai gadās nepieciešamība steidzīgi nopirkt kādu biļeti, vai tev gadās kaut kāda nelaime un tev ir steidzīgi kādi izdevumi, tev ir iespējamība, jā, uz parāda, saņemt šo naudu. Un ja tev ir viena kredītkarte, jūs zināt to, ka jums ir iespējas dabūt vēl vienu un vēl vienu, un vēl vienu. Šis līgums ar Valūtas fondu garantē to, ka mūsu valsts grāmatvedība ir kārtībā. Proti, ka mēs nedrukājam par daudz naudas, ka mums ir apmēram sabalansēts budžets un tā tālāk, un tā tālāk. Lielās firmas, jo mēs esam ieinteresēti uz tiešajām investīcijām Latvijā, un ne jau tikai lai mēs ņemtu šos valsts kredītus, lielās firmas, protams, viņu pirmā interese ir jums šis līgums. Jūsu grāmatvedība valsts ir pārbaudījusi. Ja šī līguma nav, tad protams, ka šīs problēmas ir daudz lielākas un sevišķi no nopietnām firmām, kuras, protams, katra pati neies pārbaudīt mūsu valsts šīs makroekonomiskās sabalansētības lietas. Tādēļ, protams, ka daudz un daudz grūtāk pašreizējā brīdī ir nodarboties ar sarežģītiem pārstrādes tirdzniecības lauksaimniecības ražošanas attīstības jautājumiem, daudz vieglāk ir pasludināt, ka visu atrisinās, kā jau es uzsvēru, kā kādreiz kukurūza pašlaik atrisinās tarifi, un tādā veidā es zināmā mērā, es kaut kur novēlētu, ka deputāts tieši, es novēlētu, lai šī prasība īstenotos. Un lai tad strādā pie šiem tarifiem un pierāda, ka tā nu būs tā Latvijas lauksaimniecības glābšana. Bet bez pamatota darba šajā grūtajā ķēdītē, kas ir daudz grūtāka, proti, ķēdītē starp privāto zemnieku līdz privātveikalam un tirgum, šis ir daudzkārt grūtākais darbs un bez šī darba sakārtošanas tarifu paaugstināšana patreizējā momentā nesakārtojot īpašumu un finansu attiecības lauksaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un realizācijas sfērā, būs izdevīga tikai atsevišķiem lauksaimniecības pārstrādes monopoluzņēmumiem, kuru iemaksas budžetos, šeit, manuprāt spekulatīvi arī tika minētas, un, protams, ka viņas būs izdevīgas kontrabandistiem, kuru skaits un peļņa pieaugs. Bet nu, protams, jau es piekrītu tai tēzei, ka bagāti muitnieki arī ir bagātas var būt valsts sastāvdaļa. Un pats pēdējais par šīm manuprāt, pilnīgi nevajadzīgi, bet ne no mūsu puses iesāktām kaislībām ap šiem tarifiem pēdējā laikā ir virmojušas. Jo mūsu priekšlikums jau bija nopietni sēsties pie galda un atklāt ciparus, runāt un atrast, manuprāt, būtu nepieciešams bijis. Un vēl tagad manuprāt ir iespējams kompromisa rezultāts, kas neļauj sagraut mūsu uzticību mūsu šai maksātspējai un lielā mērā tas ir saistīts arī ar starptautiskajām organizācijām, sabalansēt tos priekšlikumus, kas ir izteikti gan no Finansu, gan no Zemkopības ministrijām. Bet mēs lielā mērā saskārāmies ar to, par ko es drusku teicu sākumā, ka negodīgi, un es to solīju mūsu pēdējā koalīcijas tikšanās, kura notika viesnīcā "Rīdzene" 7. datumā 9.30 no rīta un es tur to solīju un es to teikšu tagad un atkārtošu līdz nākamajām vēlēšanām vienmēr, kur vien to varēšu. Ka ļoti negodīgi ir sasaistīt pilsonības jautājumu ar tarifu jautājumu. Un otrkārt, ko es šeit gribu teikt, manuprāt, ka augstprātīgā attieksme pret Starptautisko valūtas fondu, jo, lūk, ko mēs piedāvājām šajās koalīcijas sarunās, ka šis pietiekoši svarīgais valstij jautājums, ka būtu jārod iespēja arī Valūtas fonda viedokli darīt zināmu mūsu valsts Prezidentam. Es runāju par Valsts prezidentu. Tad godātā zemkopības ministra pozīcija bija - es to nerekomendēšu prezidentam. Manuprāt tā ir augstprātīga un arī ļoti familiāra attieksme, jo šajā pietiekoši nopietnajā jautājumā, gan tas būtu bijis jāizskata Ārlietu komisijā, tik tiešām šie nav tikai lauksaimnieciskās politikas jautājumi, tas būtu nopietni jāizsver šīs iespējas arī Valsts prezidentam. Un pats pēdējais, ko es gribu teikt, jo pie manis ir griezušies gan manas frakcijas deputāti, gan deputāti no citām frakcijām un jāsak, kas man to ierosināja, bija godātais "Lauku Avīzes" redaktors, arī Krustiņa kungs, proti, ka viņa avīzē 7. jūnijā šogad, protams, tika nopublicēta intervija ar Kinnas kungu, kurā viņš paziņo, ka Osis un Kehris grib viņa doto naudu, proti, starptautisko organizāciju, dalīt. Grib braukt uz pasaules banku, galveno mītni Vašingtonā, tur ir liela komandējuma nauda, kuru gan vismaz manā pieredzes laikā es neesmu zinājis, ka tur maksātu komandējuma naudu, varbūt Kinnas kungs tur ir bieži braucis, ka tur ļoti laba sabiedrība. Sabiedrība, protams, ir laba, bet pats pēdējais, proti, ka viņam ir drošas ziņas, ka viens no šiem kungiem Starptautiskajā valūtas fondā par 250 000 Amerikas Savienoto Valstu dolāru gadā ir pieteicies darbā. Un kontekstā, kā tas tiek izmantots, ka to mēs, lūk saņemam par to darbu, ko mēs darām it kā šeit, kaut kā cita interesēs. Es gribu tiešām to paziņot šeit, ka es gaidu, vai nu lai Kinnas kungs atvainotos, vai lai viņš iesniedz šo savus drošos datus, uz kuriem viņš balstās, vai arī izkonsultējoties ar juristiem, man nāksies iesniegt šos dokumentus Prokuratūrā. Bet tomēr es domāju, ka es gribētu vēlēt to, lai šī varbūt diskusija, kas šodien šeit tika ierosināta un ne tikai par muitas tarifiem, ka arī līdz trešajam lasījumam, ka mēs pie jebkura šodienas balsojuma, bet, protams, ka es aizstāvu valdības iesniegto, lai gan arī šis deputātu, kurš ir iesniegts kā vidus tādsvariants, viņš arī nav slikts, bet manuprāt pati procedūra nav Nr. 33".
• 1994_06_09-seq495 language "lv".
• 1994_06_09-seq495 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q822919.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q2660080.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q191.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q193089.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q33.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q8436.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q4459436.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q1807079.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q36.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q184.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q30.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q61.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q4394405.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q6221.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q47282.
• 1994_06_09-seq495 mentions Q16358864.