Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq480> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq480 type Speech.
• 1994_06_09-seq480 number "480".
• 1994_06_09-seq480 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq480 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq480 spokenAs 129.
• 1994_06_09-seq480 spokenText "Tātad, kas pašreiz uzmetās par zemnieku aizstāvjiem? Zemniekiem ir izveidojušās divas tādas ļoti spēcīgas grupas. Pirmā grupa, tie ir bijušie sociālistisko lielsaimniecību jeb sovhozu vadītāji, kuri ir absolūti milzīgā panikā brīvā tirgus apstākļos un absolūti neko nav spējīgi darīt bez instrukcijām no augšas. Un vēl kuriozāka daļa, tā saucamie tautsaimnieki, kuri savu ekonomiskās disertācijas aizstāvēja 70. gados Rostovā pie Donās un turpina muļķot, teiksim, gan Latvijas sabiedrību dažādos zemnieku kongresos, gan Latvijas lauksaimniecības akadēmijas sabiedrību un viņu galvenās tēzes jūs ziniet, visa nelaime ir naudas vērtībā, jo nevērtīgāka nauda, ja, jo lielāks eksports un pēc šo zinātnieku teorijas pirmajā vietā pasaulē eksporta ziņā būtu jābūt Ukrainai un Krievijai un nevis Igaunijai Austrumeiropā un kad viņiem pajautā, bet kāpēc tad pretēji jūsu teorijām lielākais eksports ir Igaunijā un mazākais bezdarbs, tad viņi ļoti apjūk. Nākamais jautājums. Te ironizēja zināmā mērā par Igauniju, jo es gribētu pateikt, ka ne tikai Āfrikas valstīs, bet arī Igaunija ir valsts, kurai nav absolūti nekāda ievedmuita, ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās jomās. Bet es gribētu pateikt vienu lietu, kas atšķirībā no pārējām valstīm, bijušām Austrumeiropas, Igaunija ir vienīgā valsts Eiropā, kur bezdarbs pašreiz nepārsniedz 1%. Un Igaunija ir vienīgā valsts, kas martā kaut kur apsteidza Ungāriju, pēc kapitālieguldījumiem, ārzemju investīcijām uz vienu iedzīvotāju. Jo tāpēc, ka ir līdzīgi apstākļi un tiek analizēta situācija, kur ieguldīt kapitālieguldījumus Latvijā vai Igaunijā, tad diemžēl izvēle iet par labu tai valstij, kur ir zemāki šie ievedmuitu tarifi, jo šeit nerunāju tikai par lauksaimniecisko politiku, bet tas attiecas arī uz dažādām detaļām un uz pārējo, kas ir vajadzīgs, teiksim, lai veidotu kaut kādus uzņēmumus. Rezultātā Igaunijai atšķirībā no Latvijas ir brīva nauda un tie 1% bezdarba un kāpēc Igaunijā ir tikai 1% bezdarba, godājamie Zemnieku savienības vadītāji, jums vajadzētu tur biežāk aizbraukt. Jūs redzēsiet, ka tur visās vietās būvē šos lauku uzņēmumus dažādus. Tā ir strukturalizācija. Par ko jums vajadzētu vienreiz izrunāt un nemuļķot šeit cilvēkus ar kartupeļu audzēšanu, bet nākt ar konkrētu ekonomisku programmu, kā novērst bezdarbu Latvijas, Ziemeļlatvijas reģionos, citos reģionos, kur nekāda nopietna lauksaimnieciskās produkcijas ražošana pašreiz nav iespējama. Bet cilvēkiem ir jādod darbs, tātad ir jābūt programmai, kas tur būs, tur būs tūrisms vai tur būs, teiksim, mazās kaut kādas ražo`tnes, kas attīstīsies un no kurienes nāks šī nauda. Es neredzu šo programmu, absolūti šeit. Protams, var jau te runāt un fantazēt par visādām brīnumu nūjiņām. Tagad nākamais. Es gribētu pamatoti dzirdēt no Lauksaimniecības ministrijas, no Kinnas kunga un arī no valdības, precīzus aprēķinus. Pirmais, ja pašreiz mēs neizmantojam esošās muitas nodevas, jūs ļoti labi ziniet, kāpēc tad, ko dos pašreizējā muitas tarifa paaugstinājumi Latvijas eksportētājiem. Es domāju tiem nedaudzajiem lielražotājiem, kam ir teiksim 100 vai vairāk hektāri un kuri tiešām kaut ko pārdod. Šie muitas tarifi viņiem nedos neko, protams. Ko dod muitas tarifu paaugstināšana tiem, kuriem kā te minēja četri vai mazāk hektāru, ja 100 tūkstoš piemājas saimniecības, kur ražo produkciju sev un saviem draugiem. Viņiem arī šie muitas tarifi nedos absolūti neko. Nākamais jautājums. Ko muitas tarifi dos muitniekiem? Un šeit nu jāpasaka skaidri un gaiši, ka muitnieki paliks ļoti bagāti. Un te mēs varam šo filozifiju attīstīt tālāk, vai tas ir labi vai slikti, godājamie kolēģi. Jo redziet, ja kļūst bagāts katrs muitnieks atsevišķi, jo kopumā kļūst bagāta arī Latvijas valsts, tā kā šeit jau kaut kāds labums ir no šis lietas. Ir protams, otrs variants, ja šie muitnieki pēkšņi kļūs ļoti apzinīgi un nelaidīs vairs neko cauri muitai, teiksim, nenomuitojot, tad būs otrs variants. Muitnieki nebūs tik bagāti, bet kļūs bagāti kontrabandisti, kas arī savā vairumā Latvijas pilsoņi un kas arī dzīvos ļoti labi un vairos, tātad, Latvijas nacionālo bagātību, jo viņi jau savu naudu arī kaut kur ieliks attiecīgi, jā. Tagad tālāk. Kāda ir tā saucamā Lauksaimniecības ministrijas, "Latvijas ceļa" un valdības politikas deklarētā, tad, kad mēs apspriedām šeit kabinetu un par viņu balsotjām, tā saucamā eksporta veicināšanas mērķprogramma. Es kaut kā viņu neesmu redzējis. Es brīnos, ka par to nerunā Zemnieku savienība, jā, es piekrītu, ja būtu šāda mērķprogramma, kas veicinātu tieši eksportu Latvijas ražotājiem, tas būtu kaut kas ļoti reāls. Pat, ja būtu tikai 5%, kas tiešām spētu, ja, šo eksportu attīstīt, ražošanu palielināt un tālāk. Tagad, te, diemžēl tika, jā, es piekrītu tiem citātiem, jo daudzi jau neko negrib mācīties, viņi nav skolā mācījušies un, protams, ka būtu muļķīgi prasīt, lai arī Saeimā viņi kaut ko lasītu, bet es gribētu tomēr atzīt, ka vienā no veiksmīgākajām valstīm ekonomiski pašreiz ir Polija, kurai konstanti ekonomiskā attīstība gadā ir 4-5% un vai tas patīk vai nepatīk Balcerovičš, tātad bijušais finansu ministrs un premjera vietnieks, bija viens no šiem ekonomikas reformas tēviem un viņš skaidri un precīzi pateica, ka muitas tarifi mazām valstīm ir slazdi un nekas vairāk. Un trīs lielās kļūdas ko pielieto, tātad lauksaimniecības subsidēšana, brīvās tirdzniecības ierobežošana un pārāk sociālizētā šī stipendiju fondu - pensiju jeb pārdalīšanas politika ar ko aizraujās bijušās sociālistiskās valstis un nobremzē šo tautsaimniecisko reformu attīstību. Es tomēr pēc šīm tabulām, ko mums iedeva, tas ir ļoti skaisti, es redzēju, ka Kinnas kungs pierakstījās es gribētu vienu jautājumu uzdot. Šeit man ir "Diena" "Lietišķam Cilvēkam" vai tie ir meli vai nav meli? Te ir teikts, ka Latvija ir eksportējusi lauksaimniecisko produkciju pirmajā kvartālā par 17 miljoniem un ievedusi importējusi par 15 miljoniem. Tā kā imports un eksports tas ir abpusējs ceļš. Mēs nevaram prasīt no citiem to pašu, ko mēs gribam se, tātad, ja mēs pazeminām šos tarifus attiecīgi arī citām valstīm jāiet uz šo pazeminājumu, bet man ir cits jautājums. Par ko tad mēs cīnāmies? Un te ir teikts, kad ir ievests caur muitu 3 668 tonnas gaļas. Tātad šīs 3 tūkstoši tonnas gaļas, man tūliņ teiks, ka pārējais ir ievests par krūmiem varbūt 30 tūkstoši, bet tas jau nemainīsies varbūt vēl vairāk vedīs pa krūmiem. Tātad paņemam šos 3 tūkstošus tonnas gaļas un pasakam, ja mums ir nopietnas kaut kādas agrofirmas, kas nodarbojas ar gaļas ražošanu un ar viņu eksportu, tad tas ir labākā gadījumā lielu šādu Eiropas tipa - 5 vai 10 firmu gada ražošanas produkcija. Jautājums ir tāds, ko es gribētu uzdot Kinnas kungam: ja mēs teiksim, tiešām šie muitas tarifi nostrādās uz piecām, desmit, simts es pat pieļauju uz tūkstoš gaļas ražotāju uzņēmumiem, tad ko darīs atlikušie 50 vai 60 tūkstoši, kas vēl paliek jeb 70 tūkstoši bija reģistrēti, man nav šie pēdējie dati. Kādā veidā tas ietekmēs Latvijas lauksaimniecības ražošanu, es gribētu dzirdēt. Tas, ka, protams, es saku, kopumā jau mums nav jāieved šie, nu, te ir otrs skaitlis, liellopi, te ir dzīvnieki 4000 tonnas, tad kopā, es atvainojos, kopā 7000. Nu, ko tas principā izmaina, vienu procentu vai divus procentus. Jo kādreiz Latvija pārdeva tikai Padomju Savienībai 50 tūkstošu tonnas. Varbūt, ja es maldos par šiem skaitļiem, lai Kinnas kungs mani palabo, bet saprotiet, ja Latvijas ražoja 50 tūkstoš tonnas tikai un sūtīja savā laikā uz bijušo PSRS, nu, ko mums dod, teiksim, šis te jeb kā tas kaitē man nav skaidrs šie 3 vai 4 vai 7 tūkstoši ievestās gaļas tonnas. Protams, ja tas tiek ievests par krūmiem, vēl pāris desmit tūsktošu, es piekrītu, ka tas kaitē, bet kāds tam sakaras ar muitas tarifiem, tam ir sakars ar muitas, teiksim, vadību, tam ir sakars ar robežu apsardzību un ar visu pārējo. Bet nekads... Nr.30".
• 1994_06_09-seq480 language "lv".
• 1994_06_09-seq480 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q822919.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q191.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q193089.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q159.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q1807079.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q212.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q36.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q15180.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q28.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q193342.
• 1994_06_09-seq480 mentions Q957035.