Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq478> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq478 type Speech.
• 1994_06_09-seq478 number "478".
• 1994_06_09-seq478 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq478 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq478 spokenAs 129.
• 1994_06_09-seq478 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es te noklausījos jau šovakar ļoti daudz patiesības, puspatiesības un demagoģijas un, diemžēl, jāsaka, kad, lai arī ir patiesības daļā teiktajā, ka valdībai nav principiāla lauksaimnieciskā politika, es tomēr nevaru piekrist ļoti daudz teiktajam šeit un es varbūt gribētu sīkāk paanalizēt šo, jo patiesība ir augstāka par visu. Tātad, pirmais, kas bremzē Latvijas lauksaimniecības, jeb Latvijas tautsaimniecības attīstību, kas neļauj veidot šos investīciju fonddus laukos, kas neļauj atvērt šos mazos uzņēmumus laukos, pārstrādes uzņēmumus līdzīgi Igaunijai, dažādus mazus mēbeļu cehus, plastmasu cehus, dažādus detaļu cehus, divas lietas. Pirmā. Absolūti neefektīvā lauksaimniecība un otrā lieta, valsts kontrolē esošais rūpniecības sektors, kurš kontrolē kaut kur starp 60 un 70 procentiem, jo šie dati ir atšķirīgi. Neražo neviens sektors neko, ne otrs sektors neko neražo, es runāju šeit par ražojošo sektoru. Nākamais. Ir vesela rinda jautājumu šodien, principiālais debatēs, kas mums ir jāizanalizē un godīgi jāatbild. Ja man saka, ka Latvijas prioritāte ir 50 tūkstoši jeb 70 tūkstoši reģistrēto zemnieku un zemnieku saimniecību, tad man ir nākošais jautājums, vai mums būtu jāraud par to, ka Holandes vai Somijas vai Dānijas valdība subsidē 650 tūkstošu Latvijas pensionāru. Un šeit es šo atbildi nedzirdēju. Ar ko šie 650 tūkstoši pensionāru, Latvijas skolotāji, teiksim, bēnudārzu audzinātāji un inteliģence, kuru ienākumi ir kaut kur starp 30 un 50 latiem, kāpēc viņiem būtu jāpērk dārgāka produkcija lauksaimnieciskā pat ja viņa pieaugs cenā par 3 vai 5 procenti. Es nevaru saprast drusciņ šo pieeju, ka ir kaut kāda mūžīgā prioritāte un tai paša laikā mums ir puse tautas grupas, kura tātad varētu, kurai mēs varētu nepārtraukti paaugstināt cenas un uz neefektīvas ražošanas rēķina, ja tātad, gremdētu kaut kādu 650 tūkstošu, jo diemžēl tik daudz mums šo pensionāru ir, bet es šeit nezinu pašreiz, es vienkārši uzdodu šo pirmo jautājumu valdībai, un es šeit nedzirdēju atbildi. Otrais. Es gribētu šeit pateikt, ka notiek klasiska tāda demagoģija un es gribētu vienu tipisku piemēru minēt, Janeka kungu. Sajaucot patiesību, teiksim 20%, un es pievienojos, ka valdībai tiešām nav šī izstrādātā lauksaimnieciskā politika, viņš iepin 80% absolūtu demagoģiju. Un pirmā demagoģija ir tāda. Janeka kungs teica, ka Latvijā par vienu cūku var darbūt 60 latus. Tā ir fantastiska astronomiska, es tikai nesapratu, vai Janeka kungs domāja vai tā ir peļņa vai tas ir kopā, tātad, ja atskaita ražošanas izdevumus, es domāju, tad šī summa ir mazāka. Es gribētu Janeka kungam pateikt, ka ļoti attīstītā saimniecībās, piemēram Amerika Savienotās Valstīs, jūs par vienu cūku dabūjiet vienu dolāru un 60 santīmus. Tātad, ja jūs gribiet nopelnīt 20, es pagaidām tikai jums pasaku skaitļus, tātad fermas kurās ir 250 tūkstoši, tagad es neuzskatu, ka Latvijā būs šādas lielsaimniecības, viņas nekad nebūs, bet, ja būs 100 cūkas, Janeka kungs, un par 100 cūkām jūs variet dabūt 6 tūkstoš latus, tad tā diemžēl Latvijas apstākļos nav slikta peļņa, atskaitot arī ražošanas izdevumus. Otrs. Šeit absolūti tiek maldināti klausītāji un arī deputāti attiecībā par situāciju Somijā. Kāpēc Somija pievienojās Eiropas savienībai? Kāpēc Zviedrija pievienojās Eiropas savienībai, ja jau vienkāršāk, taču ja būtu tik vienkārši nevajadzēja pievienoties vispār. Tātad Somija, Zviedrija pārējās valstis pievienojās galvenokārt nacionālās drošības jautājuma dēļ, jo Somija ļoti labi saprot, ka turpinot neitralitātes politiku pēc 10 gadiem viņai ir tikai viena izeja būt Krievijas ietekmes sfērā un šeit tiek analizēta situācija un Somijas valdība to ļoti rūpīgi ir izanalizējusi. Vai upurēt kaut kādu daļu nacionālo interešu un dabūt patstāvīgus drošības garantijas vai palikt neintrālai valstij ar valsts subsidētu lauksaimniecību, kur katrs valsts iedzīvotājs piemaksā, lai uzturētu 5% zemniekus, piemaksā apmēram 1000 dolārus. Mēs neesam tik bagāti, mēs pašreiz to nevaram atļauties, bet šeit runas par to, ka mums nevajadzētu pievienoties, jo es saklausīju šādas runas Eiropas savienībā, jo saprotiet mums nav vajdzīgas šīs drošības garantijas, tā ir diezgan oriģināla doma, kaut kādā veidā, bet es vēlreiz saku, tātad runājot par Somijas lauksaimniecību viņa ir piekritusi un Ārlietu komisijā šie materiāli ir, un es tikai brīnos par to, kad es trīs reizes jau šo to esmu teicis šeit un es neesmu izrādījis absolūti nekādu interesi no Zemniekus savienības iepazīties ar šiem dokumentiem par Somiju, jo mums viņus atsūtīja Latvijas vēstniecība no Helsinkiem. Es uzaicinu Latvijas Zemnieku savienības vadību atnākt nākošnedēļ uz Ārlietu komisiju un jums iedošu visus tos materiālus, kādā veidā turpmāk attīstīsies Somijas lauksaimnieciskā politika. Un ir ļoti nepatīkamas lietas, ko mēs nekad neatbalstītu, tātad, pirmais, Somija ir spiesta piekrist neapstrādāt pusmiljons lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas pašreiz, jo tāda ir diemžēl šī nepatīkamie noteikumi. Tātad kāpēc viņi ir piekrituši tik nepatīkamiem noteikumiem? Acīmredzot tāpēc, ka Somijas politiķi kaut kā ir sabalnsējuši šīs nacionālās drošības intereses, kaut kādā veidā ar lauksaimniecības interesēm. Latvijā mēs to netaisāmies darīt, un es vēlreiz gribu pateikt, ka neuztveriet manu uzstāšanos, jo es atbalstīšu šos muitas tarifus, kaut kādā mērā, bet es gribētu turpināt.".
• 1994_06_09-seq478 language "lv".
• 1994_06_09-seq478 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_06_09-seq478 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq478 mentions Q191.
• 1994_06_09-seq478 mentions Q193089.
• 1994_06_09-seq478 mentions Q33.
• 1994_06_09-seq478 mentions Q35.
• 1994_06_09-seq478 mentions Q159.
• 1994_06_09-seq478 mentions Q1807079.
• 1994_06_09-seq478 mentions Q34.
• 1994_06_09-seq478 mentions Q1757.