Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq474> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq474 type Speech.
• 1994_06_09-seq474 number "474".
• 1994_06_09-seq474 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq474 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq474 spokenAs 126.
• 1994_06_09-seq474 spokenText "Jā... Un tas ir apbrīnojami, ka Oša kungs brīnās, kas ir izveidojies laukos, it kā viņš nebūtu piedalījies šajā veidošanā kopā ar Godmaņa kungu. To viņš beigās atzina, ka viņi ir strādājuši šos darbus kopā. Nu un es sākumā, kad sākās tā saucamā agrārā reforma, mēs nebijām ne par kolhoziem, ne par sovhoziem, bet mēs bijām par lielražošanu, kas var konkurēt un atstāt lielražošanu tādu, kura ir spējīga konkurēt, bet tas netika ņemts vērā. Tad varēja izdarīt, atzīt, ka zeme ir privātīpašums un īpašniekiem, kuri vēlas strādāt uz zemes, viņiem radīt visus apstākļus, lai viņš strādātu, radīt kredītus tādus, kādus toreiz Breša laikā deva un dzēst viņus, ja ātri tā celtniecība noris un tad viņa norisēja. To varēja izdarīt, bet tad neviens neklausījās. Un tādā veidā ir lielražošana likvidēta un tagad nav ko raudāt, kad mēs vēlamies viņu atjaunot, to jau vajadzēja saglabāt tādā veidā. Mums Liepājas rajonā bija 5 vai 6 saimniecības, kuras tika dotētas nepārtraukti, es pret to biju visu laiku. Un tām vajadzēja ļaut sabrukt un sadalīties un tiem cilvēkiem, kas vēlējās, paņemt zemi un kam bija mājas, tad viņiem arī dot to, bet atļaut strādāt uz zemes profesionāļiem. Nevajag iedomāties, ka tā ir tāda niekošanās. Vislabākais būtu, ja no "Latvijas ceļa", es pat varētu nosaukt grupu, kura teiksim ļoti, nu man tā liekas, ka ļoti ienīst zemniecību un lauksaimniecību... Kā, lūdzu. ? Jā, es nosaukšu - tas ir: Oša kungs, Kehra kungs, Krištopana kungs, Platā kungs un vēl kāds kungs varbūt. Un principā vajadzētu varbūt pamainīties, tos zemniekus, kam ir apgriezieni un kam ir galva uz pleciem, ielaist Finansu ministrijā un šos kungus aizlaist vienu ciklu lauksaimniecībā izmēģināt roku. Protams, ka ļoti daudz aizietu bojā kaut kas tur no lauksaimniecības produkcijas, bet izmēģināt vajdzētu. Tagad drusciņ par to, kas tad tiek ievests šeit... tā augstvērtīgā prece. Tiek ievests tas, kas šīm attīstītajām valstīm nav vajadzīgs, kur viņām ir lieli uzkrājumi, gaļa saldētavās, viņiem jau ekoloģija neļauj norakt viņu n izpārdot ir ļoti grūti un šeit nāk iekšā trīs, četrgadīga sasaldēta gaļa no Dānijas. Ja viņa Dānijā tiek apzīmogota ar sarkanu zīmogu, tad viņu nevar laist pārdošanā. Bet tad viņa tiek aizlaista uz Ungāriju, tur tiek uzlikts cits zīmogs un nāk no Ungārijas iekšā visādos veidos, kā tikai vajag. Visi kombināti ir piepildīti tagad ar importa gaļu... no Lietuvas un... . nu var nosaukt ļoti daudzas valstis, no kurienes nāk iekšā. Un cena tiek pakāpeniski sista uz leju. Es varu pastāstīt praktiski... es ļoti intensīvi piedalos arī saimniecībā, mums ir 80 ha zemes, meita ar znotu tur strādā, visa slaucamo govju kūts 20 govīm ir mehanizēta pilnībā, vadā slaukšana ar visiem filtriem - 5 minūtēs atdzesē 4 grādus, augstākā labuma piens tiek nodots un par viņu samaksā 7 santīmus. Varētu jau... Nu un arī tā produkcija, ko ražo Latvijas zemnieks, viņa ir daudz vērtīgāka nekā tā, ko ieved. Tā ir mākslīgi izdzīta, tur ir pielietoti daudzi herbicīdi, daudz ķīmijas pielietots, Latvijā tas nenotiek. Ziemeļreinas Vestfālenes pavalstī ir viena stārķu ģimene, kad viņi atbrauc te uz Latviju, tad viņi dziļā izbrīnā skatās, ka te ir pilns ar stārķiem, tātad šeit ir tīra vide, mums ir tīra produkcija, mums tikai vajadzētu normālu fasējumu. Ieiešana Eiropā. Es saprotu, ka Oļģerts Pavlovskis ir dzīvojis attīstītā valstī, tur ir pavisam cits kaut kas, es arī tur biju, apskatījos, bet tas ir cits, mēs esam 50 gadus mocīti šeit un protams, ka mēs nevaram dabūt bez subsīdijām tādu produkciju, ar kuru mēs varētu konkurēt. Un ja mēs patreiz nepieņemsim tādus tarifus, kādus piedāvā Zemkopības ministrija un Zemnieku savienība, tad mēs viņus arī nedabūsim, jo es saprotu, ka savienība ir savienība, kur visi daudzmaz ir vienādi. Nu Pavlovska kungs gan sacīja, ka došot mums kaut kādas tur atlaides, bet tās nebūs ilgas, jo šīs valstis ir ļoti ieinteresētas arī šo produkciju šeit tirgot. Ļoti ieinteresētas. Un es varētu pievest piemēru par Somiju. Nu mēs runājām, ka mazās saimniecības... . Mazās saimniecības tad būtu arī valstij daudzmaz jāaizstāv, ja mēs tādu ceļu vēlējāmies iet. Es gan neredzu, ka visur sludina, ka agrārā reforma, bet mums nekāda agrārā reforma nav, mums ir tikai zemes reforma. Bet agrārās reformas nekādas nenotiek. Somijā ir simttūkstošu zemnieku ar 11,8 ha zemes. Nu ir lielākas un mazākas un ir arī simttūkstošu saimniecības amatnieku saimniecības, bet Somijas valdība viņus visus aizstāv, tāpēc, ka viņi uzskata, ka lauku dzīvesveids, tas ir tas, kas Somijai ir vajadzīgs. Somijai bija iespējas acīmredzot daudz ātrāk iestāties šajā Eiropas savienībā. Tāpat kā Norvēģijai, Islandei un tā tālāk Skandināvijas valstīm, bet viņas to nedarīja. Dānija nobalsoja tikai ar ļoti mazu balsu vairākumu, bet tur gāja referendumi, tur gāja aptaujas, bet mums pa kluso viss. Un neviens nejautā tautai, vai tā vajag darīt, vai nevajag darīt. Mēs tikai drāžam kaut kur. Vajadzētu jau pajautāt, vajadzētu paskaidrot, izskaidrot tautai, kas tas ir tāds. Visi domā, ka tur kaut ko dos. Diez ko tur nedos, es tā domāju. Somi tagad grib dabūt, teiksim, statusu, ka viņi ir tuvu pie Polārā loka, ka viņiem būtu tur kaut kādas polārās atlaides, bet nu nez vai dos, tur jau arī negrib sevišķi dot. Un man ļoti patika, kā somi aizstāv savu tirgu, tur arī Polija mēģināja ar sīpoliem tikt iekšā un tā, viņi ar tarifiem aizstāvēja savus zemniekus, viņi ir radījuši arī tādu sistēmu, ka katram zemniekam ir meža gabals, kur ziemā var strādāt un gatavo sagataves vai pussagataves un viņš izlīdzina viņam iegūt līdzekļus, lai varētu strādāt. Tā ir pavisam cita lieta. Bet mums nekas tāds netiek domāts. Un šeit ir jāņem vērā tas, ka... labi, progresīvus paņemienus, kā Osis sacīja, subsīdijas... neviena pasaules valsts vēl nav gatava uz to, bet mēs esam pilnīgi gatavi nedot tās subsīdijas un mēs iesim progresīvo ceļu. Mēs jau varam iet, bet nekas jau tur neiznāk, ir jau sava likumība. Tā jau nav tāda humora lieta, lielākā daļa zemes, kur dzīvo latvieši, neko viņiem nelīdzētu... radītu viņiem vēl trakāku situāciju. Jūs ziniet, ka mūsu kaimiņi, kas tur dzīvo saimniecībā blakus mājā, ir bijuši brīži, ka nav maizes, bērniem nav zāles, mēs viņiem vedām , es no savas algas lieku iekšā šajā saimniecībā, kaut gan tā ir Breša saimniecība un es saku, ka mums ir saceltas ēkas un var strādāt, bet tāpat ir grūti iztikt. Es jums nosaucu, ka 7 santīmi... . par vienu cūku var dabūt 60 latus, par vienu bulli var saņemt 170 latus, kurš ir jāaudzē divus gadus vismaz. Par govi 3-4 gadīgu avr saņemt 150 latus. Vai tas ir normāli? Tas nav normāli. Tas tikai naturāli, grūti zemnieks var izdzīvot, paplašināt atražošanu nav absolūti iespējams. Pabrauciet un paskatieties, parunājaties. Kāpēc , teiksim, Dimants demonstrē tikai tos, kuri nodarbojas ar kādu tirdzniecību un mazāk ar lauksaimniecību. Un tie saka, okey, viss ir kārtībā! Nekādu ierobežojumu nav, mēs varam vest, tirgot, pārdot šur un tur. . Un no tā izejot tiek spriests, ka zemniekiem iet labi. Tā tas nav. Nav kredītu. Bez ilgtermiņa kredītiem nav ko darīt lauksaimniecībā. Mēs varam nesapņot un nekas neizveidosies, mēs domājam, ka četros gados kaut kas notiks, tā ir utopija. Šādā veidā... palasiet, teiksim, šo fermeru atzinumus, kas ir iebraukuši no Dānijas. Viņš saka, ka šādā veidā jūs apmēram tiksiet pie kaut kādas jēgas 15-20 gados, ja ne kaut ko nelīdzēs zemniecībai. Es jūs aicinu, un tas ir ļoti nopietni, un šeit ļoti pārbaudīsies katrs Saeimas deputāts, kāda ir viņa attieksme. Un ir jāpieņem Zemkopības, Zemnieku savienības iecerētie tarifi tiem produkcijas veidiem, nav citas iespējas. Tā ir pēdējā iespēja. Un Oša kungam nav ko baidīt šeit, jo mēs jau esam tik daudz baidīti, ka vispār bailes jau vairs nav nekādas. Vēl es gribētu teikt, ka vajadzētu dot arī Zemnieku savienībai tad visu ciklu - gan muitu, gan finanses, visu. Un es domāju, ka viņi tiks galā, jo ir pietiekoši daudz prāta. Paldies par uzmanību. Un es vēl gribētu piebilst šajās grafikās, šeit es ticu Zemkopības un Zemnieku savienības parādītajam grafikam un Oša kungs kaut kā interesanti ir atlasījis visas tās apakšējas Austrumeiropas valstis. Kāpēc viņš nav paņēmis Skandināvijas valstis? Tas ir ļoti interesanti. Paldies. Prieksšēdētājs. Nākošais runātājs - Vilnis Bresis - Tausaimniecības politiskā apvienība.".
• 1994_06_09-seq474 language "lv".
• 1994_06_09-seq474 speaker Juris_Janeks.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q822919.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q661684.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q37.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q193089.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q33.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q35.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q8436.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q1807079.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q189.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q36.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q28.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q20.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q4382060.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q6221.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q16348626.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q47282.
• 1994_06_09-seq474 mentions Q2232297.