Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq468> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq468 type Speech.
• 1994_06_09-seq468 number "468".
• 1994_06_09-seq468 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq468 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq468 spokenAs 46.
• 1994_06_09-seq468 spokenText "Jā, es mēģināšu tikt galā, jo ne jau ar garām runām kaut kas iet uz priekšu. Es netaisos lasīt garos traktātus. Tie, kas vēlas iepazīties ar mūsu diviem argumentiem, šodien "Neatkarīgajā Cīņā" iekšas atvērumā ir ļoti skaidri viss uzrakstīts. Tāpēc es negribu te pārlasīt dokumentus, kurus cilvēkiem ir iespējams arī izlasīt. Ar lasīšanu es te negribētu nodarboties. Pirmais, ko es gribētu runāt par nodokļu atvieglojumiem, ko teica Oša kungs. Šeit nu ir situācija manuprāt nedaudz cilvēki tiek mānīti. Sevišķi, kas saistās ar apgrozījuma nodokli. Ja citos nodokļos šī deklarētā it kā atlaide principā nekā nedod, tad apgrozījuma nodoklī, kur ir itkā nodeklarēta šī te zemnieku atbrīvojums no nodokļa, tas viņiem nodara ļunumu desmitiem miljonu apmērā. Tad, kad uz apgrozījuma nodokli es biju iesniedzis ļoti vienkāršas divas strīpiņas, šo te, tā saucamo atvieglojumu atcelt un maksāt gan priekšnodokli, gan nostādīt lauku sīko ražotāju vienādos apstākļos, tad Platā kungs sarēķināja 136 miljoni latu. 136 miljoni nebūs, bet ap 40 miljoni lati būs, kurus laucinieki samaksā it kā uz šī nodokļu atvieglojuma rēķina. Tas, ka ir sociālā nodokļa atvieglojums un citos, protams, ir, bet principā, manuprāt summas nelīdzsvarojas. Mīnuss ir. Šobrīd laucinieki tiek vairāk paņemti un šobrīd tie, kas samaksā ir pārstrādes uzņēmumi. Vidū, kas stāda šo bilanci un samaksā milzīgas summas, tāpēc pirmajā simtniekā ir 28 lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi, kuri maksā lauciniekiem principā pienākošos naudu. Otrs. Par ekonomiskās politikas maiņu. Deklarācijā ir rakstīts - Latvijas pašapgāde ar galvenajiem lauksaimniecības produktiem, lauksaimniecības prudukcijas ražotāju ienākumu aizsardzība, iekšējā tirgus aizsardzība no ārvalstu produkcijas, kuras eksports tiek subsidēts un realizēts par cenām, kas ir zemākas par pasaules tirgus cenām, lai nepieļautu nelīdzvērtīgā konkurencē sagraut Latvijas lauksaimniecību. Tātad paskatīsimies, šobrīd ir gads pagājis un tā saucamā liberālā ekonomika, kas ir izdarīts. Kur ir pirmais lielais privatizētais valsts uzņēmums? Būs pirmā gadadiena valdībai, vai būs šobrīd ko parādīt? Lauksaimniecībā ir beigusies piena privatizācija, zemes privatizācija, ir diezgan nežēlīgi, smagi, šī reforma laukos ir vienīgā, kas principā šobrīd v alstī notiek. Citās nozarēs nopietni reforma nav sākusies, ir runāšana, vēlēšanās, bet tās ir tikai runas. Nav šobrīd šīs virzības. Lauki un pasaules banka, kredītu vienai no Austrumeiropas valstīm iedeva pirmai ne tāpēc, ka mums ir labs finansu ministrs vai kaut kas cits, bet tāpēc, ka viņu uztverē reforma mums iet viena no straujākajām visās Austrumeiropas valstīs un ir sākta no pašiem pamatiem, no zemes, no ražošanas attiecībām un pēc tam sakārtoja tālāko struktūru. Šobrīd es iepazinos ar 1928. gada Ulmaņa runām 2. Saeimas piektajā sesijā. Tās problēmas, tās preču grupas, tie argumenti no vienas puses un otras puses bija absolūti tādi paši. Es nolasīšu citātus. Toreiz uzvarēja veselais saprāts, ceru, ka šobrīd arī viņš uzvarēs. Prognozes ticamība. Finansu ministrijas prognozes. Budžeta komisijāstrādāja šie cilvēki, ir lieliski, zina ticamību Finansu ministrijas prognozēm. Pagājušā gada budžeta deficīta prognoze ir 40 tūkstoši, kļūda tikai desmitkārtīga. Diezgan niecīgi. Valūtas fondam memorandā 6 procenti, inflācija, kas tiek ielikta arī budžetā šobrīd - parsniegums trīskārtīgs. Tātad tad, kad vajadzēja... Un otrs. Kad vajadzēja pamatot apgrozījumu, nodoklis, kurš ir tiešais nodoklis, kurš vairāk ieiet cenā, tad tas neizsauks šo te. Paskatieties makroekonomisko analīzi un Oša Finansu ministrijas pamatojumu. Ka pat tiešais nodoklis ietekmēs ļoti, ļoti maz, ļoti mierīgi. Trūcīgiem iedzīvotājiem nebūs nekādas problēmas. Uz šobrīdi netiešais nodoklis iedos 9 procenti inflāciju un trūcīgajam 12 procentu šo te cenu kāpumu minimālā pārtikas groziņā. Nu nebūs tā! Līdz šim šīs prognozes nav piepildījušās. Es ceru, ka šobrīd viņas ir absolūti kļūdainas. Patērētājs. Ko šobrīd iegūst patērētājs? Te iet runa par ražotāju. Par ražotāju šobrīd domas nedalās. Patērētājs pilsētā ir šie ražošanas uzņēmumi. 28 uzņēmumi pirmajā simtniekā, kas nodokli maksātāji. Tikai destabilizācija. Cukura tirgū liedza darbu diviem tūkstošiem cilvēku. Ko lieks, ja cita nozare turpinās arī citās jomās? Cenu stabilitāti, darba vietas pilsētās, budžeta ieņēmumus. Un vēl es gribu teikt, ka piedāvājums, ko piedāvā Finansu ministrija pēc patreizējās pasaules tirdzniecības prakses ir absurds, no šīs te metodes pasaule ar 1995. gadu atsakās. Šī te metode netiek vairs lietota. Tā tiek uzskatīta, Eirosavienība principā no viņas atsakās, ieliek visus šinīs muitas tarifos. Un mūsuprāt mēs ejam pareizo ceļu, ieliekot muitas tarifos. Vēl es gribu teikt, ka ātrumā, ko mēs nobalsojām Muitas likumu, viņš ir ārkārtīgi labs, liberāls likums, jo tur ir paredzēta, to, ko Oša kungs saka, ka kabinetam būs jānak katru reizi prasīt. Nebūs jānāk. Kabinetam ir tiesības noteikt muitas tarifu kvotas. Jebkurā brīdī, kas ātru gaļas, graudu, jebkuras produkcijas kabinets pieņem lēmumu, pie tam tas ir ļoti progesīvi, ka ir likumā šī tiesība, par jebkura apjoma ievešanu kaut vai par 0,5 procentiem. Tātad šī ir tikai augstākā latiņa un šis mehānisms var strādāt. Šis likums ir ļoti labs un es ceru, tā kā tas notika arī 1928. gadā, ka arī šobrīd uzvarēs veselīgais saprāts.".
• 1994_06_09-seq468 language "lv".
• 1994_06_09-seq468 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_06_09-seq468 mentions Q822919.
• 1994_06_09-seq468 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq468 mentions Q4382060.
• 1994_06_09-seq468 mentions Q47282.