Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq462> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq462 type Speech.
• 1994_06_09-seq462 number "462".
• 1994_06_09-seq462 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq462 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq462 spokenAs 49.
• 1994_06_09-seq462 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tātad, kā jau mēs noskaidrojām, mums tagad būs jābalso par konkrētiem ievedmuitu tarifiem vai likmēm katrā ievedamās jeb importējamās produkcijas grupā un pozīcijā atsevišķi. Kā jau Piebalga kungs mūs informēja, mums faktiski tiek piedāvāti četri dažādi muitu tarifu varianti. Pirmais ir tātad ir valdības variants, kas tika konceptuāli akceptēts šā likumprojekta pirmajā lasījumā un šie faktiski ir tarifi, kuri reāli darbojas pašlaik ar atsevišķām korekcijām. Otrs variants, ko iesniegusi Zemnieku frakcija un es gribētu atzīmēt, ka pamatā šo variantu ir izstrādājis Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūts. Ļoti svarīgi ir pateikt, ka šis variants principiāli atsķiras no valdības varianta tarifu likmju līmeņa ziņā. It sevišķi par ievedmuitas tarifu likmēm trīs galvenajās pārtikas preču grupās, tas ir, gaļa un gaļas produkti, piens un piena produkti, kā arī olas. Šajās produktu grupās tarifi vidēji ir četras līdz piecas reizes lielāki par tiem vidēji, ko bija iesniegusi valdība un kas tika akceptēts pirmajā lasījumā. Šim variantam tuvu ir arī lielākā daļa frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumi. Ceturtais variants ir variants, ko iesniedzis ir deputāts Jonītis un es gribētu tikai atzīmēt, ka pamatā šajā variantā ir ņemtas muitas tarifu likmes, ko ir izstrādājis cits zinātniskās pētniecības institūts un tas ir Latvijas valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts profesora, habilitētā doktora Jemeļjanova vadībā. Šis variants arī paredz palielinātas ievedmuitas salīdzinājumā ar valdības iesniegto variantu, bet pēc konsultācijām valdībai principā šāds variants arī būtu pieņemams. Pavisam cita lieta ir Zemnieku frakcijas iesniegtais variants. Lieta tāda, ka šie priekšlikumi pamatos izmaina ne tikai pašreizējo muitas tarifu politiku, bet es gribētu pasvītrot , īpaši lielā mērā, ekonomisko politiku valstī kā tādu. Tādēļ esmu spiests runāt vairs nevis par atsevišķām tarifu likmēm, bet gan pēc būtības par jaunu muitas tarifu politiku valstī un iekšējā tirgus regulēšanas politiku. Attiecībā tieši uz koncepciju vai uz variantu, ko ir iesniegusi Zemnieku frakcija. Vispirms par iespējamām tuvākām un tālākām sekām, ja tiks ieviesti šajā variantā paredzētie ievedmuitas tarifi. Vispirms par dažām īstermiņa sekām. Pirmkārt, pēc mūsu aprēķiniem, tas ir, pēc aprēķiniem, kas ir veikti Finansu ministrijā, augstu ievedmuitas tarifu uz pārtikas produktiem ieviešanas rezultātā sagaidāma ievērojama inflācijas palielināšanās. Vispirms pat ēriņa cenu indeksa pieaugums sakarā ar palielināto muitas tarifu ieviešanu, pēc mūsu aplēsēm sagaidāms apmēram 4 procentu līmenī. Tas ir kopējais patēriņa cenu indeksa temps. Tālāk, vidējais cenu pieaugums pārtikas minimuma preču grozā var sasniegt 9 procentus. Tātad jau krietni augstāk. Tajā pat laikā cenu pieaugums pārtikas minimuma preču groza tajā daļā, kas ietver manis pieminētās trīs galvenās produktu grupas, tas ir, gaļa, gaļas produkti, piens un piena produkti un olas, var sasniegt līdz 18 procentiem. Nākošais. Ņemot vērā vēl nepilnīgo robežsardzi un muitas kontroli, ievērojami palielināsies kontrbanda. Aprēķini rāda, ka tā rezultātā galvenokārt samazināsies oficiālais vai tā sauktais deklarētais imports. Pašražotās pārtikas produkcijas īpatnējais svars pēc mūsu aprēķiniem iekšējā tirgū īpaši nemainīsies, vai, ja mainīsies, tad nedaudz. Tādēļ vislielākos zaudējumus cietīs tirdzniecībass uzņēmumi, kas preces importē legāli, godīgi maksājot nodokļus, jo samazināsies importa un realizācijas apjomi iekšējā tirgū, šī legālā importa. Pārtikas produktu ražotājiem, tātad vispirms zemnieku saimniecībām ievedmuitas palielināšana būtiskus uzlabojumus neradīs. Kāpēc? Tāpēc, ka cenas gan palielināsies, kā es minēju iepriekš, toties fiziskais realizācijas apjoms visticamāk, ka samazināsies. Tādēļ arī pašražotās produkcijas tirgus daļa vērtības izteiksmē pēc mūsu aprēķiniem saglabāsies nemainīgā līmenī, vislielākais ieguvējs šajā situācijā būs kontrbanda vai nelegālās struktūras, jo tās iegūs papildus ienākumus gan no cenu pieauguma, gan savu realizācijas apjomu palielināšanas. Tiktāl par inflāciju. Tālāk. Sagaidāma arī iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanās. Lielas iedzīvotāju daļas zemās pirktspējas dēļ to pirkumos palielināsies lētāku, bet mazvērtīgāku produktu īpatnējais svars. Ievedmuitas palielināšanas rezultātā būs vērojama vidējo visu ģimeņu dienas uzturdevas kaloritātes samazināšanās aptuveni par 6 procentiem, tā būs mazāka pat par 1992. gada līmeni. It sevišķi neizdevīgā situācijā nonāks maznodrosinātās ģimenes. Jāpiezīmē, ka maznodrošināto ģimeņu stāvokļa pasliktināšanās jau kļuvusi par stabilu tendenci kopš 1992. gada. Tālāk. Sakarā ar to, ka visjūtamāk cenu pieaugums pārtikas produktiem izjutīs tātad šīs maznodrošinātās ģimenes vai iedzīvotāji, būs nepieciešami papildus izdevumi budžetam, lai šai iedzīvotāju grupai ar papildus pabalstu palīdzību vismaz daļēji kompensētu to dzīves līmeņa pasliktināšanos. Budžeta izdevumu palielināšanās var izsaukt ievērojami jau tā lielā budžeta deficīta pieaugumu. Tādēļ papildus finansēšana izraisīs arī papildus inflāciju automātiski un inflācijas pieaugums kopumā šī iemesla dēļ var izrādīties pat lielāks nekā sākotnēji aprēķināts. Tālāk par dažām ilgtermiņa konsekvencēm. Palielinot ievedmuitas uz pārtikas precēm, jāņem vērā, ka tas iespējams uz patērētāja rēķina, jo importa tarifs pēc savas būtības ir subsīdija ar tarifu apliekamo produktu ražotājiem, ko apmaksā patērētāji. Šiem patērētājiem šis tarifs nav nekas cits, kā papildus nodoklis. Turklāt, kā jau minēju, šis nodoklis visvairāk skars maznodrošinātos iedzīvotājus, bet liela subsīdiju daļa kalpos tālākai nelegālo struktūru attīstībai. Tādēļ ievedmuitas tarifu palielināšana uz pārtikas produktie, ievērojama palielināšana vismaz, no sociālā viedokāla uzskatāma par visnetaisnīgāko nodokli. Kādas izmaiņas, ilgtermiņa izmaiņas, var paredzēt lauksaimniecības attīstībā kā tādā? Latvijas likumdošanā par zemes refor, kā vienā no saviem referātiem pamatoti atzīmē Zinātņu akadēmijas ekonomikas institūta zinātnieki profesora Guļāna vadībā, pilnīgi izpaliek ekonomiskie mērķi. Sekmēt konkurētspējīgu zemnieku saimneicību veidošanu. Katras reformas uzdevums ir ne tikai likvidēt veco sistēmu, raksta Guļāns, bet arī un galvenokārt tās vietā radīt jaun, efektīgāku par iepriekšējo. Latvijā ir iznācis otrādi. Mazefektīvās lielsaimniecības sistēmas vietā ir radīta vēl neefektīvāka sīksaimniecību sistēma. Tā sastāv, pirmkārt, no 57 000 privātu zemnieku saimniecību ar vidējo zemes platību mazāku par 17 hektāriem, otrkārt, ap 100 000 tā saukto piemājas zemes gabalu ar vidējo platību 4, 4 hektāri. Šie dati ir no Pasaules bankas apsekojojuma par stāvokli lauksaimniecībā. Tādēļ pašlaik vērojama darba ražīguma ievērojama samazināšanās lauksaimniecībā, kas jau tā bija 5 līdz 8 reizes zemāks nekā lielākajā daļā Rietumeiropas valstu. Visai nepievilcīgu ainu atklāja "Laukkredīta", tātad es atgādināšu, īpašas finansu sabiedrības izveidošana zemnieku saimniecību kreditēšanai, pēdējo mēnešu pieredze kredītu piešķiršanā šīm zemnieku saimniecībām. Tikai dažus no daudzu desmitu zemnieku saimniecību kredītu pieprasījumiem var apmierināt. Ne tādēļ, ka trūktu naudas, naudas ir pietiekami, lielāko daļu zemnieku saimniecību vienkārši nav jēgas kreditēt, tā ir zemē nomesta nauda, kas kādreiz kādam būs jāatdod. Protams, ne šīm zemnieku saimniecībām, tās vienkārši to nespēs ne tagad, ne kādreiz vēlāk. Nespēs tādēļ, ka pašreizējais zemes sadalījums ir pilnīgi neatbilstošs mūsdienu tehnoloģijas prasībām, adekvātu efektīgu saimniecību veidošanai, bet menedžmenta pieredze ir vispārējs totāls trūkums. Kā pozitīva īpašība būtu jāatzīmē ļoti augsta darba motivācija Latvijas laukos nr. 26 laukos. Es domāju, ka tā galvenā mūsu zemes priekšrocība salīdzinājumā ar Rietumu fermeri, kas pieradis dzīvot no valsts subsīdijām, paliek ar katru gadu arvien slinkāks un tas nav mans secinājums. Izveidojot augstas ievedmuitas laiksaimniecības produktiem tiks iekonservēti pašlaik neracionālā lauksaimniecības ražošanas un nodarbinātības struktūra. Zemnieku saimniecības, kas tirgus konkurences apstākļos būtu lemtas pakāpeniskai dabīgai atlasei, lai dotu vietu lielākām un spēcīgākām saimniecībām, ar intensīvu ražošanu, turpinās pastāvēt. Tas ievērojami bremzēs lauksaimniecības kā nozares atīstību vienlaicīgi saglabājot augstu produkcijas pašizmaksu un tirgus cenas uz pārtikas produktiem. Starp citu presē vairākkārt izskanējis, ka Osis un Kehris ir tie briesmoņi, kas par to vien tik domā kā pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no lauksaimniecības kā nozares un tādēļ cīnās par to, lai t1ā tiktu iznīcināta ar lētajiem Rietumu pārtikas produktiem. Par ko mēs īsti cīnāmies, var spriest pēc zīmējuma, kas ir parādīts dokumentā nr. 681. Es lūgtu cienījamos kolēģus atšķirt šo dokumentu un pievērsties šim zīmējumam, kas saucas "Vidējie muitas tarifi lauksaimniecībā". Šajā zīmējumā var redzēt Latvijā spēkā esošo un zemnieku frakcijas piedāvāto tarifu salīdzinājumu ar citu valstu tarifiem. Kā redzam, šie tarifi jau tagad ir vieni no visaugstākajiem salīdzinājumā ar Austrumeiropas valstīm, nemaz nerunājot par mūsu kaimiņiem Baltijā. Palielinot vēl muitas tarifus, tie būs visaugstākie Austrumeiropas un Baltijas valstu grupā, kā jūs varat vērot no šā zīmējuma. Šeit svarīgi atzīmēt, ka visas minētās Austrumeiropas valstis jau ir noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumus ar Eiropas savienību. Domāju, ka no augsto muitas tarifu autoriem vajadzētu prasīt ļoti nopietnus un izsvērtus pamatojumus, kādēļ Latvijai būtu jābūt šādā ekstrā izņēmuma stāvoklī. Starp citu, turpinot komentēt šo zīmējumu, es neesmu tik radikāls kā igauņi, kas gandrīz pilnīgi atteikušies no iekšējā tirgus aizsardzības. Nedomāju, ka tas ir saprātīgi. Bet nevaru piekrist arī vienas nozares priviliģētākam stāvoklim uz citu tautsaimniecības nozaru rēķina tā, ka tiks aizkavēta visas tautsaimniecības attīstība. Lauksaimniecība jau tagad atrodas zināmā priviliģētā stāvoklī. Tā lauksaimniecība ... (Zālē smiekli un saucieni.) Es jūs lūgtu paklausīties tālāk. Es neko neapgalvoju uz līdzenas vietas. Lauksaimniecībai ir vislabvēlīgākais nodokļu režīms. Zemnieku saimniecības praktiski makšā tikai simbolisku zemes nodokli. Uz nodokļu atvieglojumu rēķina lauksaimniecībā papildus paliek vairāk kā 18 miljonu latu gadā. Tas ir apmēram pēc aprēķiniem 1994. gadā. Bez tam tiek maksātas subsīdijas šajā gadā - 6,6 miljoni latu apmērā. Bet 1995. gadā uz subsīdiju un nodokļu atvieglojumu rēķina lauksaimniecības papildus ienākumi sastādīs ap 40 miljoniem latu. Ja jūs uzskatiet, ka tas ir cirks, lūdzu, atspēkojiet ar konkrētiem aprēķiniem un faktiem. Šie 40 miljonu latu līdzinās ka mēs zinām, 1994. gada budžeta deficīta apjomam. Un kas savukārt sastāda šā gada izteiksmē ap 2 % no iekšzemes kopprodukta. Kā redzam, tas jau tagad ir nopietns loks budžetam, bet galarezultātā citām nozarēm un iedzīvotājiem lai kompensētu to, ko nemaksā lauksaimniecība. Un es šeit nepārmetu lauksaimniec1ibai, ka viņa nemaksā. Saprotiet mani pareizi. Bet pensionārus mēs nedalām pa nozarēm, bet maksājam visiem vienādi. Arī tiem, kas strādājuši lauksaimniecībā. Arī skolotājiem un ārstiem ir jāmaksā, kas māca lauku bērnus un ārstē lauku cilvēkus. Nodokļu ieņēmumi, ko maksā lauksaimniecības nozare tikai nelielu daļu no šiem izdevumiem. Tagad par ārējam ekonomiskajām attiecībām. Tas ir tai skaitā attiecībā uz starptautisko valūtas fondu, pasaules banku, Eiropas rekonstrukcijas attīstības banku un citām. Presē parādījusies vēl viena versija diezgan populāra pēdējās dienās, kas it kā izsdkaidro vienas puses pozīciju, diskusijā par muitas tarifiem un tas ir, ka finansu un ekonomikas ministriem vai vienam no mums, tiek piedāvāti augsti atalgoti amati pasaules bankā, vai kur citur, nosaucot pat konkrētas summas. Atzīstos, ka attiecībā uz manīm, šajos apgalvojumos vēsturiski ir daļa patiesības. Man šādi piedāvājumi ir bijuši vairākkārt. Tiesa gan, neobligāti no pasaules bankas vai Starptautiskā valūtas fonda šādi piedāvājumi noteikti nav, bet svarīgi ir tas, ka vēl pirms stāšanās ministra amatā. Tādēļ nebūtu bijis nekādas jēgas saņemt 25 000 dolāru gadā ministra algu Latvijā, vairākus gadus, ja varētu pelnīt 100, 200, vai tās summas, kas tika minētas presē ārzemēs tūlīt, vismaz kā to min savā intervijā cienījamais kolēģis Kinnas kungs. Un tur, kā zināms, maksā ne jau par agrāk ieņemtajiem posteņiem. Bet lai tas paliek uz šo apgalvojumu autoru sirdsapziņas. Ne par to ir runa pašlaik. Ar to es tikai gribēju teikt, ka man nav nekādas intereses nepieciešamības aizstāvēt ne Starptautisko valūtas fonda, ne Pasaules bankas viedokli, tarifu vai kādā citā jautājumā. Mani pilnīgi apmierina mans un manu kolēģu profesionālais viedoklis. Un šo viedokli es izteicu arī Starpatutiskā valūtas fondam tā misijas laikā šā gada aprīļa beigās, kad atbalstot lauksaimniecības intereses, nepiekritu misijas rekomendācijai uzsākt tūlītēju ievedmuitas tarifu samazināšu uz pārtikas produktiem. Tādēļ, ka nepiekrītu, ka lauksaimniecība kā nozare būtu jāļauj pilnīgi brīvai pasaules konkurencei. Kā tas, piemēram, šobrīd ir Igaunijā. Tomēr lietas būtība attiecībā uz Valūtas fondu un Pasaules banku ir pavisam citāda. Un tā ir sekojoša: pasaulē vērojama stiprs finansu resursu trūkums. Sevišķi ar investīcijām. Palielināt risku zonām, kāda pagaidām vēl ir Latvija, kredīti bez starptautisku finansu institūciju aktīvas līdzdarbības vai garantijām vispār nevar tikt piešķirti. Tādēļ Latvijai nav iespējams iegūt kredītus tautsaimniecības finansēšanai, ja Latvija kā valsts ar tās stabilu un saprātīgu ekonomisko politiku negarantē, ka tautsaimniecības attīstība tiks nodrošināta pietiekami efektīgā veidā. Ekonomiski attīstītās valstis, tai skaitā arī Eiropas savienība atzinušas, ka protekcionisma politika ieskaitot augstus muitas tarifus, netarifu barjeras, subsīdijas un dotācijas ir neefektīga ekonomiska politika, kas ved pie neracionālas resursu izmantošanas. Tādēļ arī paredzamas subsīdijas muitas tarifiem pakāpeniska samazināšana Eiropas savienībā un citās valstīs, tuvāko gadu laikā. Ņemot vērā šos apsvērumus no ārvalstu un starptautisko finansu institūciju viedokļa, kas ir vai var potenciāli būt par Latvijas finansu donoru, ir pilnīgi neizprotama Latvijas nostāja - krasi paaugstināt ievedmuitas tarifus. Viņi saka, jā, mums ir augsti juitas tarifi, subsīdijas un protekcionisms, bet tas mums neko nav devis. Tā ir mūsu problēma un mēs konsekcenti atsakāmies no šīs neveiksmīgās politikas. Bet kādēļ jums ir jāatkārto mūsu kļūdas? Kopumā situācija Latvijā tiek vērtēta kā Latvijas priekšrocība, jo mūsu erkonomika nav apgrūtināta ar pārāk smagu un neracionālu subsīdiju slogu. Kā arī juitas tarifiem, kas visai vāji palīdz tiem, kuru protekcijai tie it kā ir domāti. Toties izkropļo cenu struktūru, normālu konkurenci un sabalansētu ekonomikas attīstību. Šeit es atsaukšos uz pasaules plaši pazīstamā bijušā Polijas finansu ministra Balceroviča referātu, kuru viņš nolasīja dažas dienas atpakaļ 4. jūnijā, Rīgā. Citēju: "Nākamais padoms. Nepieļaut tās kļūdas, ko paspējušas pieļaut Rietumu valstis, daudzi politiķi cenšas tās atkārtot, jo tas nodrošina politisku labu, bet kaitīgi iedarbojas uz ekonomikas attīstību. Minēšu dažas kļūdas, kuras nevajadzētu atkārtot", saka Balcerovičs. "Pirmkārt, protekcionisma politika lauksaimniecībā, Rietumos ir grūti atrast kaut vienu nopietnu ekonomistu, kas ir pārliecināts, ka šāds protekcionisms ir pamatots un vajadzīgs. Cenu palielināšana virs tirgus līdzsvara, cenas līdzinās, virs tirgus līdzsvara cenas līdzinās slimībai, kas nes līdzi sociālo netaisnību un nelietderīgu ražošanas līdzekļu izlietošanu. Rietumu vakstīs izdod daudz naudas, lai finansētu lauksaimniecības produktu pārprodukciju un pēc tam pārdotu to par pazeminātām cenām. No šadas politikas iegūst bagātākie fermeri, bet cieš nabadzīgākā iedzīvotāju daļa". To saka Balcerovičs. Tādēļ ieviešot augstas muitas tarifu barjeras, neizbēgami tiks pārskatīta atieksme pret Latvijas ekonomisko politiku, kuras prestižs pasaulē oašreiz ir ļoti augsts. Pirmā reakcija sagaidāma un Straptautiskā valūtas fonda, kas jau iepriekš brīdinājis, ka augstu muitas tarifu ieviešana šī institūcija neatbalsta. Tas nenozīmē, ka dažreiz tiek apgalvots, ka fonds mums kaut ko diktē, tā ir brīva mūsu izvēle. Tas nozīmē tikai to, ka Valūtas fonda Latvijas kopējā programma tiks apturēta. Gluži tāpat rīkojas katra normāla komercbanka, ja konstatē, ka viens, ko tā kreditē, sāk neapdomīgi vest savu saimniecību. Šajā gadījumā Latvijai nebūs iespējams saņemt ne tikai attīstībai nepieciešamos Valītas fondfa klredītus, apdraudētas tiks arī starptautiski atbalstītās Latvijas nozaru attīstības programmas, tai skaitā, valsts investīciju programma, kas paredz plaša mēroga ieguldījumus infrastruktūras attīstībā. Kā arī, es to vēlētos īpaši pasvītrot, pasaules bankas kredīti lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Tiesa, šajā pasaules bankas gadījumā, līgums visticamāk netiks formāli lauzts. Bet konsultācijas ar tās pārstāvjiem liecina, ka problēmas būs un grūti pateikt, vai reālā dzīvē līgumu formāla pastāvēšana daudz atšķirsies no tā laušanas. Tādējādi paaugstinot ievadmuitas tarifus, pēc Zemnieku frakcijas varianta, pārtikas produktu ražotāji ieguvums ir vismaz apšaubāms. Toties iespējami ārvalstu kredītu zaudējumi ir visai reāli un aprēķināmi. Tā 1994. /95. gados Latvija var zaudēt ap 165 miljoniem ASV dolāru kredītu, bet vismaz ap 60 miljoniem dolāru kredītu finansēšana var tikt ievērojami aizkavēta. Attiecības ar valstīm Austrumos. Paaugstinātās ievedmuitas likmes pilnā apmērā darbosies attiecībā pret Latvijas austrumu kaimiņiem. Loģiski sagaidīt, ka šīs valstis piemēros tādu pat tirdzniecības režīmu attiecībā pret Latviju, kādu pēdējā piemēro pret tiem. Tas nozīmē, ka Latvijas eksportētāju iespējas Austrumu virzienā stipri sašaurināsies. Eiropas savienība ir gatava palielināt no Latvijas ievedamo preču importa kvotas, bet augstu ievedmuitu tarifu autori šķiet ir aizmirsuši, ka Eiuropas savienībā preces ir ne tik vien jāieved, bet tās ir arī jāpārdod. Tādēļ maz ticams, ka Eiropas savienības tirgus Latvijas pārtikas produktiem tuvākajos gados varētu strauji palielināties. Rezultātā ir iespējams, ka ieviešot paaugstinātus muitas tarifus, Latvijā ražoto pārtikas produktu eksports kopumā var ne tikai nepalielināties, bet pat samazināties. Par citām struktūras izmaiņām tautsaimniecībā. Palielināt ievedmuitas tarifus jūtami ietekmēs tautsaimniecības attīstību kopumā. Ko šo tarifu autori faktiski ignorē. Tirgus ekonomikas apstākļos valsts rīcībā esošie resursi, tas ir, izejvielas - nauda, darbaspēks, utt, sadalāms starp dažādām nozarēm atkarībā no šo resursu izmantošanas efektivitātes. Resursi koncentrējas tajā saimniecības sfērā, kur to izmantošana dod vislielāko efektu. Ienākumu, peļņu un tā tālāk. To uzskatāmi mēs varam vērot Latvijā. Ievedmuitas ievērojamu palielināšanos uz pārtikas produktiem, neskatoties uz to zemo efektivitāti, īstermiņa periodā, vēlākā laika posmā, radīs lauksaimniecībai ekonomiski nepamatotas privilēģijas, salīdzinājumā ar citām Latvijas tautsaimniecības sfērām. Tas stimulēs resursu koncentrāciju lauksaimniecībā, samazinot to pieejamību citām nozarēm, kurās šie resursi varētu tikt izmantoti ar lielāku efektu. Rezultātā Latvija kā valsts konkurētspēju pasaules tirgū pazemināsies pat nepietuvojoties pasaules līmenim. Tādēļ, uzskatu, ka ņemot vērā augstāk minētās ievedmuitas tarifu likmju paaugstināšanas, īstermiņu un ilgtermiņu sekas, Latvijas tautsaimniecībā notiks vai var ļoti reāli notikt ievērojamas negatīvas strukturālās izmaiņas, tas pēc būtības nozīmē ekonomiskās politikas virzienu maiņu lielā mērā atsakoties no tirgus konkurences principu īstenošanas un efektīgas modernas tautsaimniecības attīstības stimulēšanas. Kādas ir alternatīvas? Aletrenatīvas protekcionismam. Alternatīvas augstajiem ievedmuitas tarifiem. Cienījamie deputāti, mums ir konkrēts piedāvājums, kas mūsuprāt ir reāls kompromisa variants šajā diskusijā un kas tiesa gad, iziet ārpus muitas tarifu likmju variantiem par kuriem mēs runājam vispirms. Tas ir regulējoš ārpustarifu mehānisms, ko jūs atradīsit jau manis pieminētajā, izdalītajā 681. dokumentā. Bez šī zīmējuma. Šeit ir Ministru kabineta noteikumu projekts, kas pašlaik ir iesniegts Ministru kabinetā un kas saucas "Par tirdzniecības regulēšanu, ārpustarifa pasākumu piemērošanu subsidēta importa un importa par dempinga cenām gadījumos. Arī šis materiāls ir izdalīts jums informācijai. To arī izstrādājusi Finansu ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju. Un kaut arī likumprojekts, ko mēs šodien izskatām otraj1a lasījumā, vēl nav pieņemts, tas ir vēl jāizskata trešajā lasījumā. Noteikumu projekts jau ir izstrādāts un tas paredz, ka Ministru kabinets var uz laiku piemērot antidempinga un kompensācijas nodevas attiecībā uz importējamām precēm. Ja tās tiek subsidētas. Nodevas var būt par visas subsīdijas apmērā, kas jebkurā valstī tiek piešķirtas tai vai citai precei, ko eksportē uz Latviju. Šis mehānisms ir sarežģītāks, tas ir godīgi jātzīst, nekā ievedmuitas tarifu palielināšana. Šī iemesla dēļ zemnieku pārstāvji iebilst pret to. Es saprotu, vieglāk ir palielināt tarifu, aizbarikādēties no visas ārējās apasaules, nekā ķēpāties ar katru atsevišķu subsīdijas gadījumu. Un tomēr tas vienlaicīgi ir daudz efektīvāks līdzeklis nekā augsti muitas tarifi. Vismaz divu iemeslu dēļ . Pirmkārt, tam ir selektīva daba, un tas neizkropļo konkurenci un cenas, jo šī mehānisma pielietošanas ekonomiskais rezultāts nebūt nav mazāks kā augstiem muitas tarifiem. Bet tas izlīdzina konkrētu ražotāju, konkrētas preces konkurētspēju. Otrkārt. Tas pielietojams daudz operatīvāk, nekā muitas tarifi, kur katra izmaiņa ir jāpatiprina Saeimai. nr. 27 tarifi, kur katra izmaiņa ir jāapstiprina Saeimā. Saka - šī mehānisma ieviešanai ir vajadzīgs laiks, bet mēs, tas ir zemnieki nevaram gaidīt. Bet arī augstās ievedmuitas efektu, ja pieņem, ka tāds vispār reāli pastāv, efektu nedos tūlīt. Es lūdzu kolēģus nopieni izanalizēt šo mehānismu un izvērtēt tā nozīmi Latvijas ārējās tirdzniecības regulēšanā, pirms mēs pieņemam galīgu lēmumu par principiālām izmaiņām mūsu valsts tarifu politikā. Mūsuprāt tā ir reāla alternatīva augstiem ievedmuitas tarifiem. Ja darbojas šī sistēma, pēc manas visdziļākās pārliecības augstas ievedmuitas nav vajadzīgas, vēl jo vairāk tādēļ, ka viņas nepalīdzēs, kā es jau iepriekš minēju tiem, ko aizsardzībai tās ir domātas. Es aicinu saprast, ka mūsu izvēle, balsojot ir nevis augstāki vai zemāki ievedmuitu tarifi, bet pēc būtības alternatīvi ekonomiskās politikas varianti. Viens variants paredz sīvu bet līdzvērtīgu konkurencs cīņu, kurā, jāsaka atklāti, būs daudz zaudētāju. Izdzīvos tikai stiprākie. Izdzīvos tikai tie, kas nemitīgi uzlabos darba paņēmienus un metodes, kuru ražošanas attīstība balstījusies uz inolācijām, racionalizāciju, tehniku un tehnoloģiju. Kā arī pareizu menedžmentu un marketingu. Cik daudz ārzemju vārdu! Es atvainojos valodniekiem. Šie saimniecības un pārstrādes uzņēmumi varēs saņemt arī kredītus, jo spēs tos atdot reāli. Otrs variants ir atkārtot Rietumvalstu kļūdas, neapdomīgi ejot pa protekcionisma un vēlāk pa subsīdiju ceļu, radot izdevīgākus apstākļus vienās nozarēs uz citu nozaru rēķina, kas nozīmēs arī konkurences ierobežošanu, vāju iniciatīvu un darba motivāciju aizsargājamās nozarēs. Sekas - izkropļota tautsaimniecības struktūra, lēni ekonomikas attīstības tempi, tieši tas, ko mēs jau daudzus gadus uzskatāmi arī vērojam Rietumu valstīm un no kā tās mūs brīdina. Es šeit aizskāru tikai atsevišķus iespējamus īstermiņa un ilgtermiņa sekas, ko Finansu ministrija ir spējusi izanalizēt pāris nedēļu laikā, kopš Zemnieku frakcija iesniegusi savu tarifu variantu. Mēs nebūt nepretendējam uz absolūtu patiesību pēdējā instancē, ja runājam par to vai citu inflācijas procentu, to vai citu kontrabandas vērtējumu un tā tālāk. Šī analīze ir tālu no visaptveroši ekonomiskās situācijas novērtējuma tautsaimniecībā kopumā, kas var sekot, ja tiek akceptēts viens vai otrs tarifa variants. Kā redzat, jūsu materiālos nav un arī Budžeta komisijā netika iesniegta un apspriesta daudz variantu analīze un prognozes par sekām tautsaimniecību kopumā, kaut gan daudzvariantu tarifu likmes mums it kā ir noliktas priekšā uz galda. Bet mums pagaidām arī nav ko apspriest bez šiem kailajiem skaitļiem vienā tabulā, kas ievietojas vienā lappusē, bet pie šiem pamatojumiem vēl ir jāstrādā. Es gribētu uzdot jautājumu. Mēs nepārtraukti sūdzamies par kredītu trūkumu tautsaimniecībā un visvairāk lauksaimniecībā. Un pamatoti sūdzamies. Tajā pat laikā, kad es nosaucu kredītu summas, kuras mēs noteikti pazaudēsim, vai kuru iegūšana kļūs vismaz problemātiska neapdomīgas tarifu politikas rezultātā, tie paši kungi vai dāmas, no kuriem šīs sūdzības visvairāk nemitīgi nāk, ar vienaldzīgu sejas izteiksmi pēkšņi saka - mums jau tie kredīti nemaz tik briesmīgi nav vajadzīgi. Man kā finansu šefam patiesi atkristu milzīgs klapatu vezums šos kredītus gādājot, bet kur šeit ir loģika? Un kas notiks ar pārējo tautsaimniecību? Ar ko mēs maksāsim par to pašu gāzi, ja jau reiz zemniekiem tiešām šos kredītus nevajag. Vai tiešām tā ir valsts ekonomiskā politika? Tajā pat laikā daudzajās diskusijās ar Zemkopības ministriju un Zemnieku savienību, mēs esam dzirdējuši tikai divus pamatargumentus. Pirmais - tarifi jāpaaugstina, jo tie ir augsti Eiropas savienībā. Otrais - ja to neizdarīs, Latvijas lauksaimniecība tiks iznīcināta. Un tas tiek uzskatīts par it kā acīmredzamu un neapstrīdamu faktu. Cienījamie deputāti! Es atnācu strādāt valdībā gandrīz vienlaicīgi ar Ivara Godmaņa stāšanos amatā. Man labā atmiņā ir palicis, kā toreizējā Lauksaimniecības ministrijas vadība baidīja Latviju ar masveidīgu iedzīvotāju miršanu bada nāvē, ja Rietumi nesniegs mums steidzamus pārtikas sūtījumus. Arī tas tika pasniegts kā acīmredzams un neizbēgams fakts. Ar tādām pašām vienkāršām tabulām, kādas pašlaik ir mūsu priekšā attiecībā uz tarifiem. Situācija bija tāda, ka ja kāds būtu mēģinājis to vismazākā mērā apšaubīt, tiktu pasludināts vismaz par tautas ienaidnieku. Mēs ar Māri Gaili un citiem kolēģiem zemojāmies toreiz Briselē, lai izlūgtos šo palīdzību. Tā, protams, arī nāca. Tikai rezultātā mēs uz vairākiem gadiem sagrāvām Latvijas iekšējo graudu tirgu un vēl šodien pūdējam elevatoros daļu no šiem graudiem. Līdzīga situācija bija arī ar degvielu, minerālmēsliem, un ar ko tikai vēl ne. Kopš tiem laikiem es vairs nekad neticu nekādām izmisuma vaimanām un aicinu arī jūs tā darīt, iekams jautājums nav iepriekš pienācīgi izpētīts un izanalizēts, balstoties uz konkrētiem skaitļiem, faktiem un prognozēm. Mēs varam ticēt it kā acīmredzamam faktam, ka saule lec Austrumos un noriet Rietumos, tā vietā, lai izzinātu lietas patieso būtību, kas bieži vienizrādas tieši pretēja šim it kā acīmredzamajam. Diemžēl arī šodien mums tiek pasviesta ideja fiks, kuras vairāk nekā trūcīgo analīzi tiek mēģināts aizstāt ar prātu paralizējošām ainām presē un televīzijā, vismaz dažu prātu, par briesmu postījumiem un atkal lauksaimniecībā, ja netiks palielināti ievedmuitas tarifi. Vēlreiz atzīmēšu, ka par augstu ievedmuitas tarifu nepieciešamību nav vienisprātis pat paši vadošie lauksaimniecības speciālisti. Ar to es šeit domāju manis sākumā pieminētos institūta "Sigra" priekšlikumus, kas ir apkopoti deputāta Jonīša iesniegtajā variantā. Un es neredzu nekāda pamata, kādēļ būtu viennozīmīgi jātic vienam institūtam un jānoraida otra priekšlikumi. Tas tikai vēlreiz liecina par to, ka jautājums tik tiešām ir ļoti neskaidrs un pretrunīgs un nepieciešama tā dziļāka izpēte. Tādēļ es aicinu nepakļauties kārtējai saceltajai panikai presē un ažiotāžai, kas situāciju padara tikai vēl aizdomīgāku. Tādēļ piedāvāju balsot par pirmo variantu, tātad par ievedmuitas tarifu likmēm, ko iesniegusi valdība, bet Saeima akceptējusi pirmajā lasījumā. Un tā vietā, lai tērētu spēkus savstarpējiem ķīviņiem un ambīcijām, turpināt konstruktīvu sadarbību muitas nostiprināšanā, kārtības ieviešanā tirdzniecībā un nodokļu iekasēšanā, likumības nostiprināšanā, kā arī nopietni apsvērt mūsu alternatīvo priekšlikumu par kompensācijas mehānismu. Šīs arī ir mūsu patiešām milzīgās, galvenās rezerves tautsaimniecības atveseļošanā, tai skaitā - lauksaimniecībā. Pateicos par uzmanību. (Aplausi).".
• 1994_06_09-seq462 language "lv".
• 1994_06_09-seq462 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q822919.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q2660080.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q191.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q193089.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q21625222.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q39731.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q8436.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q15628977.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q1807079.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q36.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q9005.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q12360039.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q16351812.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q710198.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q182488.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q47282.
• 1994_06_09-seq462 mentions Q957035.