Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq353> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq353 type Speech.
• 1994_06_09-seq353 number "353".
• 1994_06_09-seq353 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq353 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq353 spokenAs 71.
• 1994_06_09-seq353 spokenText "Es gribētu aizstāvēt un vienlaicīgi arī padomāt par paplašinājumu trešajā lasījumā, tas ir, par tām personām, kam Latvijas pilsonība ir zudusi laika periodā no 1939. gada 1. septembra, bet hronoloģiski gan tā būtu jāturpina līdz 1941. gada martam. Kas tā ir par cilvēku grupu, un kas šeit būtu jāņem vērā? Te iet runa par tiem sauktajiem, agrāk teica baltvāciešiem, tagad - Vācu-baltu repatriantiem. Mums ir jāsaprot tas, ka ja nebūtu Molotova-Ribentropa pakta, Karnupa kungs, tad neviens vācbaltietis neaizbrauktu tādā veidā, kā viņš aizbrauca 1939. gada septembrī. Un šos cilvēkus, lai jums kā tas nepatīk, mēs no Latvijas tautas vēstures un no Latvijas pilsoņu kopas tik vienkārši izsvītrot nevaram. Ja Molotova-Ribentropa pakts ir noziedzīgs un nelikumīgs no tā parakstīšanas brīža, tad kāpēc tie cilvēki, kas Latvijas pilsonību zaudēja kā tiešie un pirmie Latvijas Republikas pilsoņi šī pakta rezultātā, mēs tik vienkārši viņus gribam izmest ārā. Es gribu atgādināt vēl vienu lietu, ka aizbrauc ne jau tikai vācbalti, un vai tas patīk jums vai nē, aizbrauca daudz latvieši. Un aizbrauca viņi nevis 1939. gada septembrī, bet aizbrauca viņi 1940. gada beigās, kad meklēja visādā veidā pierādījumus, ka viņiem ir saiknes ar vāciešiem, lai paglābtos no tā režīma un no tā likteņa, kas viņiem draudēja Padomju okupācijas rezultātā. Aizbrauca 1941. gada sākumā un ne tikai latvieši, bet arī krievi un cittautībnieki, ja tikai varēja kādā veidā pierādīt savu saistību ar vāciešiem. Un tas viņiem izglāba dzīvību. Šodien, ja mēs šos cilvēkus svītrojam, un neļaujam viņiem atjaunot pilsonību, tad mēs daļēji arī esam nekonsekventi pret to, kā mēs vērtējam 1939. gada 23. augusta līgumu. Un tad ir jautājums par Latvijas okupāciju kļūst visai specifisks. Un tāpēc, lai mēs būtu konsekventi līdz galam, es neredzu pamata, kāpēc tas būtu jāsvītro. Tikai mans lūgums ir paplašināt ar visiem šajā grupā ietilpstošiem cilvēkiem, tātad arī tiem, kas aizbrauca 1940. gada beigās un 1941. gada sākumā, pareizāk sakot, nevis aizbrauca, bet repatriējās uz Vāciju. Mēs varam teikt - viņi paši gribēja. Bet starp šiem cilvēkiem ir jāņem vērā, ka bija... nevis starp šiem, bet tādiem, kas zaudēja pilsonību 1939. gadā, bija arī latviešu manifaktūrists Hiršs, kurš neatgriezās Latvijās un kuru Ulmanis paziņoja par latviešu tautas nodevēju. Tāpēc, ka viņš nepildīja viņa rīkojumu par to, ka nedrīkst atstāt Latvijas Republiku. To mēs zinām, ka Latvijas Republikas ārzemju pases 1940. gada sākumā tika noņemtas. Tās bija jāatdod. Tāpēc padomāsim arī par to, ka Latvijā pēc 1934. gada apvērsuma bija vesela rinda sociāldemokrāti, kurus arestēja un kuriem tiesas spriedums bija sešu mēnešu laikā atstāt Latvijas Repulbiku. Un viens no tādiem bija Klāvs Rorencs. Beigās gan viņu apžēloja un nelika viņam atstāt Latvijas Republiku. Pēc šāda rīkojuma atstājot Latvijas Republiku viņi zaudēja arī Latvijas pilsonību. Tāpēc padomāsim vēlreiz, cik ir likumīgi izslēgt šādu kategoriju cilvēku ārā, kas ir vistiešākie šī divu lielvalstu, divu agresoru savstarpējās vienošanās upuri un bija Latvijas tautas un Latvijas pilsoņi kopuma likumīga sastāvdaļa.".
• 1994_06_09-seq353 language "lv".
• 1994_06_09-seq353 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1994_06_09-seq353 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq353 mentions Q183.