Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq252> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq252 type Speech.
• 1994_06_09-seq252 number "252".
• 1994_06_09-seq252 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq252 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq252 spokenAs 129.
• 1994_06_09-seq252 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es gribētu šeit pateikt trīs lietas, kuras frakcija atzīmēja. Tātad, pie pirmā apakšpunkta. "Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos Latvijas Republikas pilsonībā individuālā kārtā var uzņemt personas, kurām vismaz viens no vecākiem ir latvietis vai lībietis". Tātad frakcijas priekšlikums ir tā, kā lībieši dzīvo tuksnešos, Ziemeļāfrikā, tad rakstīt šei "līvi" varbūt. Bet nopietni par otro. "Personas, kuras ir bijušas PSRS pilsoņi, kā arī viņu tieši pēcnācēji, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī dzīvo Latvijā un kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta likuma "Par pavalstniecību" pirmo pantu varētu pretendēt uz Latvijas pilsonību, bet netika šīs tiesības izmantojuši". Savā laikā debates par šo pantu jau bija Augstākajā padomē. Un saskaņā ar šo 1919. gada 23. augusta likumu "Par pavalstniecību" šajā pantā bija personas, kuras dzīvoja arī Latvijā līdz 1940. gadam. Bet, mēs zinām kāda politika bija cariskai administrācijai attiecībā pret tajā laikā pret Latgali, attiecībā pret Latvijas kolonizēšanu. Mēs zinām tos notikumus, kas bija. Mēs zinām to milzīgo birokrātisko cara administrācijas sistēmu, kas šeit atradās un faktiski šis pants ir ļoti kuriozs, tas savā laikā tika noraidīts Augstākajā padomē un tas dod pilsonības tiesības katram, teiksim, cara žandarmērijas pēctecim, kurš pašreiz dzīvo Latvijā, kļūt par Latvijas pilsoni. Bez kādām problēmām. Tāpēc mēs uzturam savu priekšlikumu un šeit tomēr darba kārtībai būtu jābūt tādai, ka mēs izejam pa visiem šiem apakšpunktiem pēc kārtas. Un otru apakšpunktu mēs ierosinām svītrot šajā gadījumā. Pie 4. apakšpunkta, kuru principā, kas ir ļoti humāns un kuru arī atbalsta LNNK, ir pazudis viens mazs vārdiņš. Šis mazais vārdiņš sagroza visu šā priekšlikuma jēgu. Un priekšlikums bija tāds:"Personas, kuras vācu okupācijas režīma no 1941. - 1945. gadam piespiedu kārtā, okupācijas režīms piespiedu kārtā atveda uz Latviju un kuras Latvijā palikušas pēc šī okupācijas režīma izbeigšanās un šo personu pēcnācēji". Šis mazais vārdiņš, kas ir pazudis, ir "nepilngadīgās personas". Jo, ja teiksim, 21 gada vecumā, tātad cilvēks, kas ir kādas valsts pilsonis, kas ir izveidojis savu pasaules uzskatu un kā pieaudzis atvests kara laikā, tad pēc kara beigām šis cilvēks varēja atgriezties savā dzimtajā zemē, tāpat kā to izdarīja pārvietotās personas, tāpat kā to izdarīja Latvijas pilsoņi, kas bija aizvesti, ne tikai uz Vāciju vai uz Krieviju, viņi pēc tam atgriezās atpakaļ. Un šeit taču ir ļoti principiāla lieta. Ka mēs iestājamies par nepilngadīgajām personām, kuras nav atbildīgas par to, ka kaut kādu apstākļu dēļ, viņas šeit tika atvestas, vai viņas pēc tam bija laukos kaut kur, mēs zinām, vai viņu vecāki bija represētim, vai viņi bija ieslodzīti cietumos, vai viņi bija ieslodzīti nometnēs, jā, mēs atzīstam šo pantu, ka bērni, kas bija mazi tajā laikā, nevar atbildēt par tiem apstākļiem. Mēs zinām, ka pēc kara viņu liela daļa arī beidza latviešu skolas, teiksim, laukos un viņi ir integrējušies latviešu vidē šeit un viņiem ir tiesības iegūt šo pilsonību. Bez kādiem ierobežojumiem. Bet tad, lūdzu, atstājiet šo vārdu "nepilngadīgie". "Nepilngadīgās personas". Nevis vispār - personas. Paldies.".
• 1994_06_09-seq252 language "lv".
• 1994_06_09-seq252 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_06_09-seq252 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq252 mentions Q159.
• 1994_06_09-seq252 mentions Q183.
• 1994_06_09-seq252 mentions Q15180.