Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq12> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1994_06_09-seq12 type Speech.
- 1994_06_09-seq12 number "12".
- 1994_06_09-seq12 date "1994-06-09".
- 1994_06_09-seq12 isPartOf 1994_06_09.
- 1994_06_09-seq12 spokenAs 129.
- 1994_06_09-seq12 spokenText "Godājamais priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, godājamais Jurkāna kungs! Mēs pārliecinājāmies, ka Jurkāna kungs ļoti labi māk lasīt. Bet tagad pirmais, ko es gribētu pateikt, tika nosaukti dažādi eksperti - Eiropas padomes eksperti, Eiropas savienības eksperti. Bet acīmredzot tika aizmirsti galvenie eksperti - Maskavas eksperti, cik es sapratu no pēdējās uzstāšanās. Jo pirmkārt daudzi ir aizmirsuši un arī Jurkāna kungs arī atceras, ka tieši tāpēc viņš tika atbrīvots no ārlietu ministra pienākumiem, ka viņš bija aizmirsis trīs lietas. Jurkāna kungs bija aizmirsis, ka viņš pārstāv valsti, kurai ir starptautiski noteiktas robežas, tas viņam bija ļoti liels brīnums, viņš pārstāvēja savā laikā valsti, kurai bija noteikts pilsoņu kopums un likums ir pieņemts, Jurkāna kungs jau 1919. gadā un viņš ir viens no visdemokrātiskākajiem Eiropā, kā tāds. Jo viņš deva un arī tagad dod tiesības pēc pieciem gadiem, katram saņemt pilsonību, kas ir legāli iebraucis Latvijas valstī. Viņš ir daudz demokrātiskāks kā virkne citu valstu, tai skaitā Amerikas Savienotajās Valstīs un lielākajā daļā Eiropas valstu šie likumi ir nesalīdzināmi stingrāki, to jums vajadzēja zināt. Es gribēju tikai nobeigt šo savu domu ar to, ja mēs nepieņemam priekšlikumu pieturēties pie 1919. gada likuma, jo daudzi cilvēki nesaprot, arī uz ielas es esmu runājis, te nav runa par gramatiku. Te ir runa par to, ka mums grib uzspiest viedokli un kā mēs tagad dzirdējām, arī šeit - Saeimā, Latvijas sabiedrībā nav nekāds noslēpums, kas šo viedokli pārstāv, ka mēs veidojam pilnīgi jaunu valsti, viņa ir nokritusi no gaisa, sadaloties Padomju savienībai un šeit ir jānotiek jaunai optācijai tāda, kāda vienu reizi jau notika 1919. gadā, kā jūs ziniet, kad attiecīgi 23. augustā, visi, kas dzīvoja Latvijas teritorijā, tajā brīdī automātiski kļuva Latvijas pilsoņi. Ja mēs pieturamies pie šīs teorijas, tad pēc katriem pieciem gadiem, ja šeit labpatiksies ienākt kādam svēšas valsts karaspēkam, mēs ik pa pieciem, vai desmit, vai piecpadsmit gadiem varēsim katru reizi izsludināt jaunu optāciju un vienmēr mainīt šo savu pilsonības likumu. Tātad pašreizējā brīdī šeit ir faktiskiski domstar`pibas starp divām grupām, kā jau es teicu. Vieni, tie, kas uzskata, ka ir šis 1919. gada likums un atzīstot to, ka Latvijas nevienam nav parādā un nevienam nekad neko mēs nedosim un mums nekas nav jādod, tomēr aiz humāniem apsvērumiem ir gatavi papildināt šo 1919. gada likumu ar vairākiem pantiem, ievērojot to situāciju kāda ir izveidojusies piecdesmit gados, un kā jau te arī pareizi minēja - gan bērni, gan jauktās ģimenes, gan cilvēki, kas ir ar latvisku vai līvu izcelsmi ieradušies šeit no citām valstīm, un vesela rinda citu kategoriju. Tātad tas ir Latvijas valsts humāns akts un neviena valsts, Jurkāna kungs, kamēr viņa pati nav pieņēmusi līdzīgus likumus savā valstī. Tiem, kas ir ieradušies bez Latvijas valdības vai Latvijas Valsts atļaujas, piešķir pilsonību, šīm valstīm nav absolūti nekādas tiesības prasīt, lai Latvija to izdarītu. Un pēdējais, ko es vēl gribu pateikt par tiem, kas balsoja par Latvijas neatkarību šajā aptaujā. Es gribētu visiem atgādināt un es esmu to jau teicis līdz apnikumam un teikšu vēl - pieci simti tūkstoši jeb 25 procenti nobalsoja pret Latvijas Valsts neatkarību. Šie 500 tūkstoši negrib un nekad nemācīsies šeit latviešu valodu, bet viņi grib ieročus, viņi grib dienēt bruņotajos spēkos, strādāt policijā, nemācīties valodu un cerībā gaidot, ka agri vai vēlu Latvija, teiksim, atgriezīsies tur atpakaļ, kur mūs aicina arī daudzi citi līdziegie virsrakstu mainītāju autori. Tāpēc es aicinu šoreiz tomēr pieturēties pie šīs koncepcijas, ko ir izvirzījusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, bet attiecībā uz to, ko teica "Tēvzemes un brīvības" pārstāvis Grīnblata kungs, protams, ka ja likums tiek pieņemts pilnīgi jauns pēc sava satura, un pēc gara un būtības, tad, protams, ka šim nosaukumam vairs nebūs nekāda jēga. Bet pašreiz mēs ceram, ka acīmredzot tiks pieņemts tas variants, ko ir izstrādājuši šie nacionālo spēku apvienību kopa un nacionālais bloks. Paldies.".
- 1994_06_09-seq12 language "lv".
- 1994_06_09-seq12 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 1994_06_09-seq12 mentions Q822919.
- 1994_06_09-seq12 mentions Q211.
- 1994_06_09-seq12 mentions Q649.
- 1994_06_09-seq12 mentions Q193089.
- 1994_06_09-seq12 mentions Q8436.
- 1994_06_09-seq12 mentions Q30.