Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_09-seq10> ?p ?o. }

• 1994_06_09-seq10 type Speech.
• 1994_06_09-seq10 number "10".
• 1994_06_09-seq10 date "1994-06-09".
• 1994_06_09-seq10 isPartOf 1994_06_09.
• 1994_06_09-seq10 spokenAs 151.
• 1994_06_09-seq10 spokenText "Godātā Saeima! Es gribētu runāt par šo otro lasijumu kā taādu. Tautas saskaņas partija uzskata, ka nekāds otrais lasījums šodien nenotiek, jo mums poiedāvā konceptuāli pavisam jaunu projektu. Un es gribētu runāt, kāda tad ir šī jaunā projekta koncepcija. Likumprojekts padara ierēdni par cilvēku likteņu neierobežotu lēmēju. Mums piedāvātais likumprojekts paredz ierēdni plašas iespējas aizliegt un neļaut... Un kam tas ir vajadzīgs? Atbilde ir pavisam vienkārša: lai ierēdnis varētu vairāk paņemt. Pat tie, kurus likumprojekts pieskaita priviliģēto kategorijām - Latvijas Republikas pilsoņu laulātie un Krievijas latvieši drīkst tikai lūgt. Nav noteikti nekādi laika ierobežojumi, nekādi atteikumu kritēriji, viss ir ierēdņu rokās. Otra milzīga iedzīvotāju grupa ir tie, kas dzimuši Latvijā, saņems vēl mazāk tiesību. Viņiem pavīd pavisam vārgs cerību stariņš. Trešajai nepilsoņu grupai, tiem, kas iebrauca Latvijā jau pēc dzimšanas, vienkārši pateiks - nestāviet rindā, pusotru, divi tūkstoši cilvēku gadā, sākot ar 2000. gadu. Taču tā ir tikai pirmā jaunās koncepcijas daļa. Otra likumprojekta ideju daļa ir atklāts izaicinājums Eiropai. Tā ir mūsu agresīvā atbilde Eiropas kopienai, kas noticēja, ka šī gada pirmā puse mums bija vajadzīga kā pauze, lai īstenotu viņu civilizētās rekomendācijas. Acīmredzams, ka tā pašreizējā veidā likumprojekts ne tikai neievēro Eiropas padomes ekspertu UNED augstākā komitora rekomendācijas, vairākas tā normas ir tieši pretējas rekomendācijām. Pirmajā lasījumā pieņemtajam likumprojektam eksperti pārmeta pārlieku tieksmi ierobežot nepilsoņu tiesības. Otrajam lasījumam iesniegtajā likumprojektā šīs tendences vēl vairāk pastiprinās. Lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Latvija pretnostādīs sevi pasaules valstu kopienai. a mēs negribam dzīvot pēc Eiropas noteikumiem un tad šodien skaidri un gaiši to pateiksim. Rekomendāciju galvenā jēga ir panākt, lai katrs zinātu savas iespējas un perspektīves. Galvenā prasība - jānosaka skaidra laika robežas visai naturalizācijas procedūrai. Vai likumprojekts apmierina šo prasību? Nē un vēlreiz nē. Labākajā gadījumā atsevišķas nepilsoņu kategorijas uzzinās, kad viņiem tiks atļauts iesniegt lūgumu par naturalizāciju. Reizē projekts nenosaka iesniegumu izskatīšanas termiņus. Līdz ar to atbildes gaidīšana varēs ieilgt uz gadu desmitiem. Turklāt, saskaņā ar likumprojektu, pretendentam varēs atteikt pat tādā gadījumā, ja viņš atbildīs visām naturalizācijas prasībām. Faktiski likumprojekta autori lielāko daļu rekomendāciju vienkārši ignorē, bet vairākos gadījumos vienkārši notēloja rekomedāciju ievērošanu, piešķirot projektam tīri formālu līdzību ar atsevišķiem rekomendāciju punktiem. Rodas iespaids, ka likumprojekta autori uzskata starptautiskās organizācijas par naiviķiem, kurus viegli aptīt ap pirkstu. It kā pietiek paziņot, ka mēs vēlamies būt Eiropā un mums noticēs bez pārbaudes. Eiropa vajadzīga Latvijai daudz vairāk nekā Latvija Eiropai. Ar šādu attieksmi ne tikai pret rekomendācijām un pilsonības sakarā, pret Eiropā pieņemtajām uzvedības normām kopumā mums Eiropā nav ko meklēt. Mēs esam pārāk ilgi kavējušies attiecību normalizēšanā ar Krieviju un līgumu paketes parakstīšanu par armijas izvešanu... tas notika daudz vēlāk nekā to varēja un vajadzēja izdarīt. Šo līgumu nr. 2 līguma parakstīšanu viennozīmīgi atbalstīja visas demokrātiskās valstis. Taču attiecību normalizēšanas procesa pozitīvā ietekme var pilnīgi izplēnēt, ja likums par pilsonību tiks pieņemts šādā krasi ierobežojošā variantā. Ar šādu lēmumu mēs atkal dosim trumpjus rokās mūsu pretiniekiem. Atkal nostādīsim sevi grūtā situācijā starptautiskajā arēnā. Likumam par pilsonību beidzot jāatbild uz jautājumu: par ko mēs uzskatām Latvijas nepilsoņus - par ienaidniekiem, vai potenciāliem sabiedrotajiem, vismaz to viņu daļu, kuri bija kopā ar mums Tautas frontē. Ar šo likumprojektu tiek skaidri pateikts, ja esi dzimis ne tur un ne tiem vecākiem, Latvijai tu neesi vajadzīgs. Neatkarīgi no tavām spējām, lojalitātes Latvijas valstī reālā ieguldījuma dzīvē. Vai mūs vada tieksme pēc atriebības un peramo zēnu meklēšanu, kuriem varētu uzvelt vainu par visiem Padomju režīma noziegumiem? Es uzskatu, ka solījums ir jāpilda, bet mēs konsekventi un regulāri krāpjam gan pasaules sabiedrību, gan tos cilvēkus, kuri mums uzticējās un nobalsoja par mums vēl 1990. gadā. Netikumiska politika nevar baudīt uzticību, bet mēs visu laiku mainam noteikumus spēles gaitā. Katrs nākamais pilsonības likumprojekts ir radikālāks par iepriekšējo. Ko runāt par morāli? Katrs saprot to savādāk. Taču var nopietni apgalvot, ka no likuma par pilsonību ir atkarīga Latviešu tautas izdzīvošana, kaut gan no šāda likuma varianta tā ir atkarīga vistiešākajā veidā, nav jābūt pravietim, lai paredzētu - valstī pieaug saspīlējums. Jo vairāk sabiezēs savstarpējās neuzticības, neiecietības un izmisuma gaisotne. Nevis liberālais pilsonības problēmas risinājuma variants, bet jebkādas cerības liegšana tiem, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību apdraud latviešu tautas izdzīvošanu. Es minēšu tikai vienu, tīri pragmātisku argumentu. Ko darīs simtiem tūkstoši cilvēki, kad sapratīs, ka viņiem vairs nav cerību uz Latvijas pilsonības iegūšanu? Vai viņi aizbrauks uz Krieviju kā to cer radikāļi? Klusu ciešot samierināsies ar dzīvi bez daudzām ne tikai politiskām, bet arī ekonomiskajām un arī sociālajām īpašumtiesībām? Nē, viņi pieņems Krievijas pilsonību. Uzprasiet Raņņiha kungam, pēdējā laikā krasi pieaug to cilvēku skaits, kuri pāriet Krievijas pilsonībā. Ja mēs pieņemsim šādu pilsonības likumu, visai drīz Latvijas teritorijā dzīvos simtiem tūkstoši Krievijas pilsoņu, kuri ar pilnām tiesībām prasīs no Krievijas savu interešu aizstāvēšanu. Un Krievija var sākt darīt to visiem līdzekļiem. Mēs zinām, cik nestabila ir situācija Krievijā. Grūti paredzēt, kā rokās tur nokļūs vara drīzā nākotnē. Vajag tālredzīgi piegādāt Krievijas šovinistiem brīnišķīgu ieganstu, lai iejauktos Latvijas iekšējās lietas, ko mēs arī nerunātu, šī juridiskā problēma kļūst par nacionālo, jo lielum lielais nepilsoņu vairākums ir krievi. Spēlējas ar uguni tie, kas ar šī likuma palīdzību tiecas izspēlēt latvisko kārti un tādā veidā realizēt latviskas Latvijas ideju. Kamēr mēs vakar sēdējām Saeimā, Ostankino televīzijas programmā tika parādīta viena no visdramatiskākajām pēdējā laikā pārraidēm - "Kārškrusts par Krieviju". Es to noskatījos pagājušo nakt ierakstā. Un runa nav tikai par to, ka Krievijas liberāldemokrātiskās partijas ideologi runā par Krieviju Krieviem un sabalsojas ar Grīnblata un Berklava kunga spriedelējumiem, runa ir par to, ka Krievijas labējie pirmo reizi ar tādu noteiktību sākuši runāt par krievu tautu, par Krievijas ekspansiju. Man šķiet, ka Latvijā ne līdz galam tiek apzināta nacionālā radikālisma izvirdumi Krievijā, mērogi un dinamika. Kā arī Krievijas demokrātijas cīņa pret šo sērgu. Kur tas notiek, deputātu kungi! Vai aiz trejdeviņām jūrām? Nē, tas ir 300 kilometru attālumā no Rīgas. Un kam mēs vēlamies palīdzēt? Saeimai piedāvātais likumprojekts ir pilnīgi nepieņemams Tautas saskaņas partijas frakcijai un mēs balsojam pret to. Frakcijas principiālā pozīcija ir šāda: katra cilvēka iespējas iegūt Latvijas pilsonību jāsaista nevis ar ierēdņu patvaļu, bet gan ar pretadenta spējām un īpašībām, valsts valodas zināšanām, lojalitāti pret Latvijas likumiem. Mums piedāvātais likumprojekts balstīts uz pavisam citiem principiem. Mēs uzskatām par nepieciešamu pieņemt šādas konceptuālas nostādnes. Krievijas latvieši jau tika iekļauti, turklāt ne pēc etniskā principa. Pilsoņu kopumā Augstākajā padomē 1992. gada oktobra lēmumu. Nepieciešams panākt šī lēmuma izpildi nevis piedāvāt šiem cilvēkiem naturalizācijas procedūru bez kādām pilsonības piešķiršanas garantijām. Otrs. Par Latvijas Republikas pilsoņiem automātiski jāatzīst bērnus, kas dzimuši Latvijā pēc Neatkarības atjaunošanas, citādi pilsonības likums nonāks klajā pretrunā ar Latvijas parakstīto konvenciju par bezpilsoņu skaita samazināšanu. Trešais. Nav pieņemams kvotu princips. Katram, kas vēlas ir jādod tiesības iesniegt lūgumu un iegūt pilsonību, ja viņš atbilst likuma prasībām. Ceturtkārt. Obligāti jānosaka naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas terminš. Tas ir vienīgais ceļš kā izvairīties no ierēdņu patvaļas, ar ko Latvija jau ir bēdīgi slavena pasaulē. Piektais. Likumā jānosaka, ka personai, kura atbilst visiem pilsonības iegūšanas kritērijiem, pilsonība nevar tikt atteikta, pretējā gadījumā Latviju pāršļāks līdz šim neparedzētas patvaļas un korupcijas vilnis. Sestais. Par pamatu pilsonības piešķiršanai ir jāņem laiks, ko pretendents faktiski nodzīvojis Latvijā. Dzīves laika cenzam nevar būt atpakaļejoša spēka. Visas šīs prasības pilnībā atbilst Starptautisko organizāciju ekspertu rekomendācijām. Mūsu parlamenta darba prakse parāda, ka mēs ļoti bieži pieņemam maigi sakot kļūdainus lēmumus. Vēlāk mēs pārliecināmies, ka šādi lēmumi nes tikai ļaunu un mēs esam spiesti tos mainīt. Tā tas ir bijis sakarā ar līgumiem ar Krieviju, sakarā ar Rubika mandātu. Tā tas notiks ar likumiem par čekistiem, par policiju, par valsts ierēdņiem. Ja mēs atbalstīsim šo likuma projektu, laiks un dzīve vienalga atcels to. Varbūt vismaz šoreiz mēs parādīsim spēju mācīties no savām kļūdām. Paldies.".
• 1994_06_09-seq10 language "lv".
• 1994_06_09-seq10 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 1994_06_09-seq10 mentions Q822919.
• 1994_06_09-seq10 mentions Q211.
• 1994_06_09-seq10 mentions Q2660080.
• 1994_06_09-seq10 mentions Q193089.
• 1994_06_09-seq10 mentions Q159.
• 1994_06_09-seq10 mentions Q43048.
• 1994_06_09-seq10 mentions Q2337323.
• 1994_06_09-seq10 mentions Q52847.