Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_08_a-seq375> ?p ?o. }

• 1994_06_08_a-seq375 type Speech.
• 1994_06_08_a-seq375 number "375".
• 1994_06_08_a-seq375 date "1994-06-08".
• 1994_06_08_a-seq375 isPartOf 1994_06_08_a.
• 1994_06_08_a-seq375 spokenAs 126.
• 1994_06_08_a-seq375 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ziņotājs pareizi pasvītroja, ka ostu nozīme Latvijā ir patiešām ļoti nozīmīga, jo mēs ostām piedodam tādu svaru kā instrumentārijam, kas var realizēt gan eksportu, gan importu, gan reeksportu. Un mūsu tautsaimniecībā mēs liekam lielas cerības tieši uz ienākumiem no mūsu ostām. Tādēļ likumdošanas akts, kas nosaka gan vispārējos noteikumus par ostu izmantošanu, gan īpašumu attiecības šajās ostās, gan pašu pārvaldes struktūru un būtību, ostām ir ļoti nozīmīgs, jo tas var vai nu veicināt, vai arī traucēt ritmisku ostu darbu un līdz ar to arī ienākumus. Papētot mūsu frakcijā šo ostu likumu, mums šķita un laikam tā arī ir, ka tā autori ir izvirzījuši sev uzdevumu sasniegt divus mērķus. Pirmais - noteikt un precizēt īpašumattiecības starp dažādām īpašuma formām. Tas ir, starp valsts īpašumu, pašvaldību īpašumu, fizisko un juridisko personu īpašumu. Jo patiešām šodien mūsu ostu teritorijās ir sastopami visi šo īpašumu veidi. Mums ir mazās ostas, zvejas ostas, jahtu ostas, Aizsardzības spēku ostas un tirdzniecības ostas ar dažādiem īpašumu veidiem, kur gan pašvaldība, gan valsts, gan, kā jau es teicu, arī privātās sabiedrības pārvalda pašlaik šo ostu īpašumus. Otra daļa, ko izvirzījuši autori šajā likumprojektā, ir pārvaldīšana. Ostu pārvaldīšana. Manuprāt, ja runājam par īpašuma funkciju precizēšanu, tad ir kaut kas sasniegts, bet ir arī neprecizitātes. Ja autori liek akcentu, varētu teikt, uz diviem īpašumu veidiem, tas ir, uz pašvaldību īpašumu šajās ostās un uz valsts īpašumu, tad zināmā mērā ir pilnīgi zudusi zvejas osta un pārējās ostas, kuras varētu nosaukt par uzņēmēju ostām. Tās ir it kā pazudušas. Var saprast no teksta, ka tās ir, bet tās nekur netiek akcentētas. Un mēs uzskatām, ka to ir par maz. Tādēļ es brīnījos, kāpēc ziņotājs plenārsēdē neteica, ka ir bijis arī otrs likumprojekts, ko Tautsaimniecības komisijai ir iesniegusi Zvejnieku savienība un kur vairāk ir akcentēts tieši šo mazo ostu aspekts. Varbūt par daudz, bet šeit tas ir izzudis gandrīz pavisam. Runājot par pantiem, es pieskaršos atsevišķiem aspektiem. Pavisam ir pazudis vārds "zvejas osta". Un mūsu daudzās zvejas ostas, kas faktiski ir bijušo statūtu sabiedrības zvejas ostas, kā juridisko personu ostas, šeit savu nosaukumu pilnīgi zaudējušas, un mēs uzskatām, ka tās šajā likumprojektā būtu jāietver ar nosaukumu un arī ar savu saturu. Pie tā es vēlāk vēl pakavēšos. Par ostu pārvaldi. Ostu pārvaldes daļā, manuprāt, grūtības autoriem ir bijušas ar to, ka mums nav vispārīga likuma, kā pārvaldīt šādu sarežģītu īpašuma struktūru, kur pastāv gandrīz visas īpašumu formas. Tāpēc būtu bijis daudz vieglāk autoriem un arī turpmāk šādus likumprojektus pieņemt, ja mēs būtu izstrādājuši vispārēju likumu par dažādu īpašumu formu kopdarbību, par šādu kooperāciju un par to pārvaldīšanu. Pašlaik šajā otrajā daļā, kur runāts par ostu pārvaldi, vairāk ir tikai mistrojums un voluntārs pieņēmums par īpašumu pārvaldi, kas var dot precedentus arī citiem likumprojektiem, kas nebūtu tīri labi. Bet akcentēšu galveno. Autori ir uzsvēruši, kā saka, divus pārvaldes institūtus, tādus kā mistrojumus, - valsts un pašvaldību. Tātad tādas pārvaldīšanas institūcijas, turpretī mums šķiet, par cik ostas valstiski ir ļoti nozīmīgi objekti, ka vairāk derētu akcentēt trīs lielo ostu tieši valsts pārvaldes funkciju nozīmīgumu. Mēs savos priekšlikumos arī iesniegsim šādas izmaiņas par pantiem. Tagad nedaudz par atsevišķiem pantiem. Runājot par 2. pantu, par ostas jēdzienu, mēs liekam priekšā pēdējā teikumā, kur rakstīts: "Ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām nosaka īpaši Ministru kabineta noteikumi un attiecīgās ostas noteikumi", šādu tekstu: "Ostu izmantošana aizsardzības un zvejniecības vajadzībām... " utt; lai, kā jau es teicu, šajā likumā būtu ievērotas zvejniecības ostas un lai tās varētu balstīties uz šo likumu. Tālāk. Runājot par 4. panta pirmo daļu, es gribētu autoriem uzsvērt, ka te ir neskaidrība ar ostas zemes terminu, kas ir likts šeit pēdiņās. Vai te ir saprotams, ka tikai zeme, vai pēc 1937. gada Civillikuma zeme kopā ar īpašumu? Tur vajadzētu lielāku skaidrību. Par 4. punktu 4. pantā. Tur, kā Lakševica kungs atzīmēja, ir teikts, ka ostas kopējās hidrotehniskās būves - moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, kuģu ceļi, navigācijas iekārtas - ir valsts vai pašvaldības īpašums. Mūsuprāt, tā ir liela neskaidrība, ja nav teikts - "valsts un pašvaldības", bet "valsts vai pašvaldības". Mēs pilnīgi piekristu, ka mazajās ostās tas varētu būt pašvaldības vai valsts īpašums, bet, kas attiecas uz trim lielajām ostām - Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām, mūsuprāt, šo ostu hidrotehniskajām būvēm viennozīmīgi būtu jāpieder valstij, jo valsts investīcijas ir vajadzīgas un šīs investīcijas ir lielas. Tāpēc mēs to pasvītrotu tieši kā valsts īpašumu. Tagad - par 4. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktu. Kas attiecas uz 5. apakšpunktu, tajā ir teikts, ka, ieviešot servitūtus, tas ir, ierobežojumus attiecībā uz atsevišķu juridisko un fizisko personu īpašumiem, ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas kā zemes īpašnieks. Mūsu skatījumā, bez pilnvarojuma, īpašnieka pilnvarojuma, ostas pārvalde pilnīgi kā īpašnieks nevar rīkoties, būtu jābūt pilnvarojumam. Tālāk - 7. apakšpunktā - ir teikts, ka, izveidojot servitūtus fizisko un juridisko personu īpašumam, kad slēdz līgumus, līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzības jautājumus nosaka Ministru kabinets. Mums ir pilnīga neskaidrība par atlīdzības jautājumu, jo, ja īpašnieks vai juridiskā persona atteiksies slēgt līgumu, tad, kā šeit ir tālāk paredzēts, saskaņā ar likumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedrības vajadzībām, īpašumu var atsavināt. Neskaidrība ir šāda: kāda tad būs tā atlīdzība, kāda tā cena un vai to atlīdzinās sertifikātos vai atlīdzinās naudā? Arī tad, kad mēs izskatījām likumprojektu par pilsētu zemēm, radās jautājums: kā mēs īpašniekiem kompensēsim - naudā vai sertifikātos? Arī šeit autoriem vajadzētu padomāt, lai būtu skaidrība. Un vēl viena lieta, kura mums šķiet nepieņemama. 7. apakšpunktā ir teikts, ka uz ostas zemes par labu ostas pārvaldei ierīkotajiem servitūtiem neattiecas Civillikuma 1202. pants. (Šis pants attiecas uz lietu pārvaldīšanas tālāku nodošanu tālākiem nomniekiem.) Mums vispār ir nepieņemama tāda pieeja, ka pakārtots likums, varētu teikt, ierindas likums, kaut gan tas ir svarīgs likums, atceļ Civillikuma pantus. Ja mēs pieļausim šādus precedentus, tad katrā nākamajā likumā mēs pakāpeniski varam atcelt pa kādam Civillikuma pantam, kas mums nav izdevīgs, un tā mūsu Civillikums, nu, var palikt ne par Civillikumu. Mēs uzskatām, ka šī daļa par Civillikuma panta anulēšanu būtu likvidējama. Par ostas pārvaldes daļu - vēl sīkāk, pa pantiem. Mēs uzskatām, ka ostas pārvalde ir ieceļama ne no pašvaldības, bet ieceļama no Satiksmes ministrijas. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit ir pasvītrots, ka ostas pārvalde, kas ir galvenā lēmējinstitūcija (it īpaši attiecībā uz lielajām ostām - Rīgas ostu, Ventspils ostu un Liepājas ostu), ir vietējās pašvaldības iecelta lēmējinstitūcija. Vai šī institūcija var risināt nacionālus jautājumus? Ir gan teikts, ka pašvaldība tajā ieceļ jeb iekļauj arī Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas attīstības aģentūras pārstāvjus un ja šie valdības pārstāvji, trīs no valdības pārstāvjiem, izsaka veto, tad šis ostas pārvaldes lēmums nav spēkā. Mūsuprāt, trīs nacionālo ostu pārvaldēm ir jābūt no Satiksmes ministrijas ieceltām, jo jāatbild par nacionālo nostāju ir valstij, saskaņojot to visu ar pašvaldībām. Atbildētājam ir jābūt valstij. Pretējā gadījumā, ja ir iesaistīta valsts un pašvaldība un ir izteikts veto, mēs nezinām, kurš atbildēs, un, mūsuprāt, tādas konfliktsituācijas būs biežas. Tālāk. Par Ostu padomi. Ostas pārvalde, pēc autoru domām, ir, nu, kā tāda dubultinstitūcija, kas sastādīta no pašvaldībām un no valsts, turpretim Ostu padome, kurai jāpieņem lēmumi tad, ja ostas pārvalde nevar pieņemt lēmumu, ir faktiski valdības institūcija, ko vada Ministru prezidents. Mūsuprāt, labāk būtu, ja to vadītu nozares vadītājs, tas ir, satiksmes ministrs, bet tas ir diskutējams jautājums, jo sastāvā ir ietverti arī citu nozaru ministri. Un tomēr Ostu padomē, kas ir galvenā politikas noteicēja ostu jautājumos, nav ietverts Aizsardzības ministrijas pārstāvis (kaut gan ir Aizsardzības ministrijas ostu daļas), nav ietverti fizisko un juridisko īpašnieku pārstāvji. Nav ietverts arī Zvejniecības departamenta pārstāvis. Domāju, ka autoriem mēs sniegsim priekšlikumus un autoriem derētu padomāt, lai arī šie īpašumu pārstāvji būtu Ostu padomē, kura nosaka valsts ostu politiku. Kas attiecas uz 4. nodaļu, kurā ir runa par nodevu veidiem ostās, mūsu priekšlikums ir mainīt terminu "mazo kuģu nodeva" un nosaukt to par "zvejas kuģu nodevu", jo, kā saka terminoloģijas speciālisti, ar terminu "mazie kuģi" saprot motorlaivas un airu laivas, bet zvejas kuģu ir, cik zināms, apmēram 25% no mazajiem kuģiem. Tālāk. Par 12. panta otro punktu. Šis punkts nosaka, ka ostu nodevu tarifus nosaka ostas pārvalde, saskaņojot tos ar pašvaldībām, bet kuģošanas nodevu tarifus nosaka Satiksmes ministrija. Mēs uzskatām (un iesniegsim šo priekšlikumu), ka tarifi, visu nodevu tarifi, būtu iesniedzami nozares vadītājam, kas par to atbild Satiksmes ministrijai, nevis pašvaldībai, jo citādi katrā ostā var būt savi tarifi un tas var radīt, pēc mūsu domām, sarežģījumus. Un vēl - par pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumu 2. punktā ir atzīmēts, ka ēkas un būves, kas likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības, vai juridisko personu valdījumā, paliek to lietošanā uz laiku līdz 30 gadiem. Mēs uzskatām, ka īpašniekiem jāpaliek arī īpašumtiesībām, ka nevar būt tikai valdījums. Ka tad, ja tas ir Mangaļu ostas vai kādas citas juridiskās personas īpašums, kas ir privatizēts, īpašniekam ir jāpaliek par īpašnieku. Ar visiem servitūtiem. Un tāpēc ierosinām, ka ēkas un būves, kuru īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, - šis īpašums paliek šīs personas īpašumā. Un vēl viens jautājums. Pārejas noteikumu 5. punktā ir noteikts, ka pašvaldībām līdz 1. jūlijam jāizveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu. Pamatojoties uz manis iepriekš teikto, gribam sniegt un iesniegsim labojumus, ka Satiksmes ministrijai jānosaka nacionālo ostu pārvaldes un pašvaldībām - mazo ostu pārvaldes. Un pēdējais - 6. punkts. Tajā teikts, ka Satiksmes ministrijai un pašvaldībām līdz 1. oktobrim jānodod ostu pārvaldēm ostu zeme, akvatorija, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves. Ierosinām papildināt par nekustamo īpašumu atdošanu valdījumā. Mēs iesniegsim priekšlikumus otrajam lasījumam un aicinām autoru grupu tos izskatīt. Paldies.".
• 1994_06_08_a-seq375 language "lv".
• 1994_06_08_a-seq375 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1994_06_08_a-seq375 mentions Q211.
• 1994_06_08_a-seq375 mentions Q2660080.
• 1994_06_08_a-seq375 mentions Q21625222.
• 1994_06_08_a-seq375 mentions Q30268570.
• 1994_06_08_a-seq375 mentions Q4294480.
• 1994_06_08_a-seq375 mentions Q3018073.