Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_08_a-seq373> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1994_06_08_a-seq373 type Speech.
- 1994_06_08_a-seq373 number "373".
- 1994_06_08_a-seq373 date "1994-06-08".
- 1994_06_08_a-seq373 isPartOf 1994_06_08_a.
- 1994_06_08_a-seq373 spokenAs 90.
- 1994_06_08_a-seq373 spokenText "Ostu saimniecībā, vienā no mūsu tautsaimniecības svarīgākajām nozarēm, likumdošana ir tikai daļēji sakārtota. Un, lūk, mūsu priekšā likumprojekts " Likums par ostām", kas izstrādāts Satiksmes ministrijā un ar neskaitāmām ieinteresētām personām saskaņots. Mēs Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā uzmanīgi iepazināmies ar šo likumprojektu un tas guva komisijas atbalstu. Tātad likumprojekts reglamentē ostu izveidošanas kārtību, darbības principus, ostu pārvaldīšanas organizāciju. Īpaša uzmanība ir veltīta, turklāt pamatoti, kuģošanas drošības kontrolei ostās. Ostu attīstība un ostu teritorijas piederība ir cieši saistīti jēdzieni. Un, lai likvidētu neskaidrības, likumprojektā ir noteikts, kas pārvalda nekustamo īpašumu ostās. Par ostām kā stratēģiski svarīgām transporta infrastruktūras teritorijām mēs jau diskutējām, apspriežot grozījumus likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Protams, īpašumtiesības ostās ir vissarežģītākais jautājums, Jo šeit saskaras valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko personu intereses un īpašumi. Un, lūk, mēs arī redzam, ka likumprojekta 4. pantā ir noteikts, ka ostu zeme var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskas personas īpašums. Es varētu teikt, ka tas ir ļoti drosmīgs risinājums it īpaši laikā, kad tautsaimniecība, arī, protams, ostas atrodas pārstrukturēšanās fāzē, un es personīgi domāju, ka mūsu ostu modelim nav jābūt to valstu pilnīgai kopijai, kur ostas ir pilnīgi attīstītas un kur infrastruktūra ir savā vietā. Tas attiecībā uz ostu zemju piederību, kur acīmredzot būs dažādi viedokļi, bet diskusijas turpināsim gan šajā pirmajā lasījumā, gan arī otrajā lasījumā, skatot šo likumprojektu pa pantiem. Jāatzīmē, ka likumprojekta sagatavošanas darba grupas viedoklis ilgu laiku bija tāds, ka ostu zemes trīs Latvijas lielākajās pilsētās ir valsts un pašvaldību īpašums. Tagad es gribu runāt par pārvaldi ostās. Modernais privatizācijas vilnis ir ietekmējis ostu pārvaldi daudzās pasaules valstīs. Tas saistīts ar jaunajām ekonomiskajām un materiāli tehniskajām tendencēm, ar straujo tehnoloģisko un informācijas attīstību. Daudzas ostas un ne tikai mūsu zemē ar vecmodīgu un centralizētu pārvaldi ir kļuvušas par šķērsli transporta plūsmai, nevis par efektīvi strādājošiem starptautisko kravu pārkraušanas punktiem. Bet mūsu mērķis, protams, ir veidot modernas un konkurētspējīgas Eiropas līmeņa ostas. Bez modernas ostu pārvaldes struktūras tas nav iespējams. Latvijā kapitālieguldījumu deficīta apstākļos prioritātes ir jānosaka valstiskā līmenī. Tāpēc loģiska ir Latvijas ostu padomes izveidošana Ministru prezidenta vadībā. Kad ostas ir nostabilizējušās un kad pārvalde norit bez kādām grūtībām, nacionālās valdības līdzdalībai ir jābūt minimālai. Latvijas ostu padome nosaka valsts politiku ostu attīstībā un koordinē tās darbību. Izstrādā galvenos ostu attīstības virzienus, investīciju un tarifu politiku, kuru īstenot uzdod ostu pārvaldēm. Runājot jau par konkrēto, ostu pārvalžu, darba grupas un ministrijas uzdevums bija izvēlēties un noteikt no pasaulē zināmajiem ostu pārvaldes modeļiem to piemērotāko. Bet pasaulē sena vēsture ir municipālajām ostām, ir zināms arī Francijas autonomās ostas pārvaldes variants un pēdējā kā piemērotākā ir ostu administrācija, kuras struktūra ir tāda pati kā akciju sabiedrībai. Akcijas sadalās starp valsti un pašvaldībām. Ir arī pilnīgi privatizētas ostas un valsts ostas pārvalde, kas tomēr nav savienojama ar tirgus ekonomiku. Mēs esam bijuši liecinieki, ka gan valdība ar pašvaldībām, gan dažādas valdības iestādes ir ilgi strīdējušās par to, kā sadalīt likumprojektā noteiktās ostu nodevas, kuras šogad varētu sastādīt 15,5 miljonus latu. Likumprojektā ir noteikts ostu nodevu sadalījumas, naudu tērējot ostu teritorijās, to dalot starp dažādiem ostu dienestiem. 5% no visām nodevām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā, kura turētājs ir Latvijas Jūras administrācija. Un tā pārvalda papildlīdzekļus ostu plānveidīgai attīstībai un rekonstrukcijai. Ostas vienmēr atrodas sabiedrības interešu lokā, jo bieži vien atrodas ekonomiskās darbības degpunktā. Likumprojektā ir noteikti uzņēmējdarbības noteikumi ostās. Mūsu ostām ir jābūt drošām, un valsts uzraudzību un kontroli pār kuģošanas drošību ostās veic ostas kapteinis, kura funkcijas un pilnvaras ir noteiktas likumprojektā. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Likums par ostām" pirmajā lasījumā, mēs gaidām jūsu ierosinājumus un priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies.".
- 1994_06_08_a-seq373 language "lv".
- 1994_06_08_a-seq373 speaker Uldis_Laksevics.
- 1994_06_08_a-seq373 mentions Q211.
- 1994_06_08_a-seq373 mentions Q193089.
- 1994_06_08_a-seq373 mentions Q142.
- 1994_06_08_a-seq373 mentions Q6765780.