Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_02-seq191> ?p ?o. }

• 1994_06_02-seq191 type Speech.
• 1994_06_02-seq191 number "191".
• 1994_06_02-seq191 date "1994-06-02".
• 1994_06_02-seq191 isPartOf 1994_06_02.
• 1994_06_02-seq191 spokenAs 24.
• 1994_06_02-seq191 spokenText "Godājamais Prezidij, cienījamie Saeimas deputāti! Es domāju, ka neviens no šeit, zālē, sēdošajiem nav par nabadzīgu un trūcīgu Latviju un diez vai kāds iestājas pret investīcijām Latvijā. Un tāpat visi domā par to, kā risināt konkrētās sociālās programmas, kā rast līdzekļus skolotāju algām, pensionāru pensijām un visām pārējām sociālajām vajadzībām. Taču, lai tās lietas izdarītu, nepietiek tikai ar šādu lozungu pasludināšanu, bet vajadzīgi pavisam reāli, konkrēti, praktiski soļi, pie kuriem jāstrādā katru dienu, un jāvirzās lēnām šajā Latvijas saimnieciskās attīstības ceļā uz priekšu. Tādi soļi ir jāveic gan nodokļu sistēmas sakārtošanā, gan īpašuma attiecību noregulēšanā, gan cīņā pret korupciju un attiecībā uz daudzām citām lietām. Un tas, kas te tiek piedāvāts un šodien tiek apspriests nevis detaļās (kaut gan atsevišķi deputāti pievēršas arī tām), bet konceptuāli, - tas ir viens no šādiem nepieciešamiem soļiem ceļā, kas veicinātu Latvijas augšupeju. Un tikai pavisam nedaudz es gribētu akcentēt dažas no tām lietām, kas šo problēmu, par kuru šodien diskutēja, padarīs pietiekami aktuālu. Daudzas no tām jau savā runā labi izklāstīja Levita kungs, un es negribētu pārāk atkārtoties. Šobrīd, kad plaši izvēršas privatizācijas process, kur lielākoties rūpnīcas, dažādus uzņēmumus tomēr pērk, gan ar izpirkumu, gan uzreiz, juridiskās personas, kuras ir dibinājušas, un protams, attiecīgi fiziskās personas (un daudzos gadījumos tie ir Latvijas pilsoņi), ir jāpanāk iespēja šīm juridiskajām personām līdztiesīgi piedalīties saimnieciskajos procesos un saimnieciskajos darījumos, kā to arī nosaka Latvijas Civillikums, kurš saimnieciskajos jautājumos juridiskās personas nostāda stāvoklī, kurš ir līdztiesīgs fizisko personu stāvoklim. Līdz ar to tiem cilvēkiem, kuri dibinājuši, - attiecīgajām juridiskajām personām - jābūt drošībai un pārliecībai par saviem ieguldījumiem attiecīgajos uzņēmumos, jābūt ilglaicīgām garantijām un jābūt skaidram aprēķinam, kādi līdzekļi ir jāiegulda, kādas investīcijas ir jāpiesaista, un tas diemžēl nav iespējams, ja reizē ar šo uzņēmumu privatizāciju netiek risināts jautājums arī par zemes īpašuma tiesībām. Un diemžēl es šajā ziņā nevaru piekrist Seiles kundzei, kura saka: vispirms atrisināsim vienu lietu, proti, agrāko īpašnieku īpašumtiesību atjaunošanu, un tad, kaut kad 1996. gada beigās, ķersimies klāt pie juridiskajām personām. Dzīve diemžēl nestāv uz vietas, un, lai cik tas process nebūtu saspringts, ir jārisina saprātīgi abas šīs lietas vienlaicīgi. Tajā pašā laikā es gribētu iebilst arī pret to, ka zeme tagad, lūk, tikšot izpārdota par lētu cenu un nākotnē tās cena pieaugs, līdz ar to nopelnīs spekulanti. Ja mēs neveiksim saimnieciskās reformas, ja Latvijas saimniecība neuzplauks un nenotiks tās augšupeja, tad zemes saimnieciskā vērtība nekad nepieaugs, tā vienmēr paliks smieklīga, ļoti zemā līmenī, vai arī tās piedāvājums būs ļoti niecīgs un tirgus ierobežots. Tad iespējams, ka tās cenas būs tiešām visu laiku spekulatīvas. Taču, lai šīs cenas attīstītos normāli, ir jānodrošina zemes pārdošanas normālas iespējas. Es nemaz nerunāju par to, ka Civillikums prasa nekustamā īpašuma vienotību ar zemi, un šis būtu viens solis tajā virzienā, lai mēs atkal kārtīgi varētu pielietot Civillikumu saimnieciskajā dzīvē. Bez tam atsevišķos gadījumos, kā, piemēram, attiecībā uz ostām, jau iesniegtie likumprojekti paredz, ka zemes šajās teritorijās nav pārdodamas, tātad tikai izdodamas nomā. Par pārējo zemi var teikt, ka Latvijā zemes ir ļoti daudz, un tās bažas, ka tā tiks izpirkta, manuprāt, ir ļoti nepamatotas. Un beidzot - vēl par Kiršteina kunga iebildumiem pret to, ka, lūk, šeit paredzēti noteikumi un vajadzētu iesniegt uzreiz šo speciālo likumu. Varu izklāstīt valdības viedokli šādi: pašlaik privatizācijas procesā mēs vēl nepaveram visu šo pilnīgi liberālo zemes tirgu. Mēs šeit dodam iespēju iegādāties zemi privatizācijas kārtībā, un šis speciālais likums, par kuru, protams, būs arī lielas diskusijas, tiks gatavots vispār par zemes brīva tirgus ieviešanu jeb nosacīti brīva - ar tiem ierobežojumiem, kas būs šai speciālajā likumā. Taču mēs pašlaik nevaram veltīt pārāk daudz laika debatēm par šo relatīvi brīvo zemes tirgu, mums ir jāsper pirmais solis, un šis pirmais solis ir jāsper neatliekami, jo jau šā gada laikā ir jāizvērš plaša rūpniecisko uzņēmumu privatizācija, tāpēc pašlaik tā lieta ir jāreglamentē ar šiem īsajiem grozījumiem likumos, pieņemot Ministru kabineta noteikumus par tiem ierobežojumiem, un tālāk uz šo noteikumu bāzes jau vistuvākajā nākotnē varētu tikt sagatavots šis speciālais likums un iesniegts Saeimā akceptēšanai. Bez tam, protams, šie noteikumi nekādā ziņā nebūs slepeni, un deputāti - vismaz no valdošās koalīcijas - noteikti piedalīsies to sagatavošanā un izteiks savus priekšlikumus. Arī no visiem pārējiem, kas atbalsta šos procesus pēc būtības, tādi priekšlikumi tiek ar prieku gaidīti. Un tāpēc pašlaik ir jāizšķiras konceptuāli par šo likumu atbalstīšanu, un visi tie priekšlikumi, kas te izskanēja, - un tie bija vērā ņemami iebildumi, - tie jau tiks izskatīti komisijā un attiecīgi sagatavoti uz otro lasījumu. Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt šo trīs likumu pieņemšanu pirmajā lasījumā konceptuāli, kā neatliekamu, nepieciešamu Latvijas tautas saimniecības tālākās attīstības posmu. Paldies.".
• 1994_06_02-seq191 language "lv".
• 1994_06_02-seq191 speaker Edmunds_Krastins.
• 1994_06_02-seq191 mentions Q822919.
• 1994_06_02-seq191 mentions Q211.