Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_02-seq171> ?p ?o. }

• 1994_06_02-seq171 type Speech.
• 1994_06_02-seq171 number "171".
• 1994_06_02-seq171 date "1994-06-02".
• 1994_06_02-seq171 isPartOf 1994_06_02.
• 1994_06_02-seq171 spokenAs 77.
• 1994_06_02-seq171 spokenText "Cienītie kolēģi! Es domāju, ka Latvijas saimniecība un Latvijas saimniecības attīstība ir tik svarīga mūsu valdībai un visai sabiedrībai, ka mums ir jādara viss, it sevišķi īpašumtiesību sakārtošanas jomā, lai mēs to varētu paātrināt, nevis paildzināt. Mēs jau zinām, ka situācija, kas ir radusies sakarā ar to, ka zeme tiek atdota bijušajiem īpašniekiem un viņu pēcnācējiem, tas ir taisnīgs noregulējums, tas ir mūsu zemes reformas pamats, tas ir ne tikai pamats, tas ir zemes reformas pamatu pamats. Tātad prioritāte ir bijušie īpašnieki. Bet vienlaicīgi mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka īpašuma attiecību jautājumu kārtošana... Dārgie kolēģi, lūdzu klusumu, jo es gribu jums šeit pateikt manas domas... Ka bijušo īpašumu jautājumu kārtošana, it sevišķi pēc piecdesmit gadiem, var aizņemt ilgu laikaposmu. Un objektīvi rodas situācija, ka ilgstošā laikaposmā liela daļa no zemes atrodas neskaidrā īpašuma situācijā. Un tas nozīmē, ka, ja mēs šo neskaidro zemes īpašuma situāciju akceptējam kā tādu, kura nedrīkst piedalīties saimnieciskajā apritē, tad līdz ar to mēs izņemam vienu daļu no Latvijas saimniecības potenciāla. Mēs faktiski amputējam to uz zināmu laiku un atstājam to varbūt uz pāris gadiem, bet varbūt tikai kā nākamajā gadu tūkstotī risināmu jautājumu. Man jāsaka, es jums varu pateikt, ka arī citās valstīs risina šos jautājumus, piemēram, Austrumvācijā. Tur, kā zināms, tiesiskā valsts ir ļoti nostiprināta un īpašuma jautājumu sakārtošana sakarā ar bijušo zemes īpašumu atdošanu, pēc tādiem vidējiem aprēķiniem, ilgs vēl 10 līdz 15 gadus. Bet tas nenozīmē, ka viņi šo zemi ir izņēmuši no saimnieciskās aprites. Saimnieciskā aprite notiek, un tā tiek ievērota arī pēc tam, kad šis zemes jautājums individuālajā gadījumā nokārtojas. Un mēs nevaram gaidīt šo jautājumu tik ilgi atrisināmies, ka tas varētu būt tikai 21. gadsimtā. Un tādēļ ir nepieciešams jau ātrs risinājums, kas balstīts uz to, ka bijušie zemes īpašnieki iegūst atpakaļ savu zemi un ka viņi to var arī lietot. Cienītie kolēģi, viņi var lietot, un mums ir jārada zemes tirgus, it sevišķi bijušo īpašnieku interesēs, jo zeme pati par sevi, kuru nav iespējams pārdot, kurai nav pircēju, kurai nav pietiekami daudz pircēju, tā nav īpaša vērtība. Un mēs arī zinām, ka tirgus rada vērtību, ka tirgus rada īsto vērtību. Mums pašlaik ir tāda situācija: tā kā zemes tirgus ir ļoti ierobežots, tad tas nozīmē, ka ir nedaudzi cilvēki, kuri vai nu legāli, vai nelegāli ir spējīgi par ļoti augstu cenu nopirkt to, ko viņi vēlas, bet lielākā daļa nespēj nopirkt. Mēs tiešām varam redzēt, ka šodien mūsu situācija ir tāda, ka cenas ir spekulatīvas, un tās ir īslaicīgi spekulatīvas, no kā iedzīvojas tikai neliels spekulantu slānis. Un tikai tad, ja šis zemes tirgus būs pietiekams - un ar to es saprotu, ka apritē atrodas noteikts procents no zemes kopsummas, teiksim, 3 vai 5 procenti... Šodien apritē, tas ir pirkšanas un pārdošanas stadijā, atrodas varbūt 0,1 procents, un tāpēc ir šīs spekulatīvās cenas. Tādēļ es domāju, ka arī šis ir tautsaimnieciski svarīgs iemesls, lai noregulētu cenas Latvijas pilsoņu interesēs, jo tie nevar maksāt šīs spekulatīvās cenas, kādas tās pašlaik pastāv. Vēl par juridiskajām personām. Skaidrs, ka juridiskajām personām saskaņā ar mūsu pašu nacionālo Civillikumu, 1937. gada Civillikumu, ir tādas pašas tiesības kā fiziskajām personām. Es ieteiktu visiem iepazīties ar mūsu nacionālo tiesību pamatlikumu - Latvijas Civillikumu, kurš darbojas arī šodien. Un šis dalījums - juridiskās personas un fiziskās personas - ir vēl padomju tiesību mantojums, no kā mums pēc iespējas ātri ir jāatbrīvojas. Un skaidrs, ka mēs to varam. Mēs varam ierobežot gan fizisko, gan juridisko personu tiesības iegūt zemi, un es domāju, ka to mēs atsevišķos gadījumos darīsim, piemēram, piekrastes zonās un tā tālāk ar Ministru kabineta noteikumiem vai arī ar īpašu Saeimas pieņemtu likumu. Taču principiem ir jābūt skaidriem. Un man liekas, ka šie principi varbūt vienai sabiedrības daļai nav skaidri. Šie principi ir sekojoši, proti, pirmais - zemei ir jābūt brīvā pirkšanā un pārdošanā, lai visi, kuri vēlas iegūt zemi, un visi, kuri vēlas pārdot zemi, varētu to izdarīt. Otrkārt, ka šo pirkšanu un pārdošanu, šīs īpašuma tiesības nosaka tikai un vienīgi Latvijas Civillikums. Pašlaik tas tā nav, un arī pēc šiem noteikumiem tā tas nebūs vēl turpmāk. Bet principā Civillikums, kas ir, es teiktu, ir civilizēts likums, kas nosaka īpašnieka attiecības, ko viņš var pārdot, ko viņš nevar pārdot, kāds ir zemes īpašuma saturs. Un man jāsaka, ka šeit ir arī pamatā noteikts, ko nozīmē zemes īpašums un tā saimnieciskais saturs, kas šodien mums diemžēl vēl nefunkcionē. Un proti, tas ir zemes apgrūtinājums ar hipotēku, ar ķīlu, ar citiem apgrūtinājumiem, bet primāri, protams, ar hipotēku. Mēs, tie, kuri nodarbojas ar saimniecību, zina, ka hipotēka ir labākais kredīta nodrošinājums, un bez tam uz Civillikuma pamata ar brīvu pārdošanu, jo hipotēka ir tikai tad vērtīga, ja to ir iespējams arī realizēt. Taču to ir iespējams realizēt tikai tad, ja ir iespējams šo zemes gabalu arī pārdot. Tikai tad hipotēkai ir jēga, tikai tad hipotēka ir arī pamats kredītam. Un tādēļ mums ir jānonāk pie šīs situācijas. Mums nav daudz kapitāla, bet viens kapitāls mums ir, proti, tas ir kapitāls, kas ir Latvijas zeme, un uz Latvijas zemi ir iespējams hipotēkas uzņemt un nebaidīties, jo neviens šo zemi projām neaiznesīs. Tas novedīs tikai pie tā, ka šī zeme būs saimnieciskās aprites objekts, nebūt ne krieviem, bet latviešiem. Latvieši nav spējīgi šodien uzņemt hipotēku, Berklava kungs! Latvieši un Latvijas pilsoņi. Un tādēļ mums ir jānonāk pie tās situācijas, kas ir civilizēta, kas ir nacionāla, kāda tā bija laikaposmā starp 1920. un 1940. gadu. Tieši tā, starp 1920. un 1940. gadu, cienītie kungi! Un kas atbilst mūsu pašreizējām interesēm Latvijas saimniecības uzplaukuma labā. Un tādēļ ir arī šie daļējie noregulējumi, kas ved šajā virzienā. Paldies.".
• 1994_06_02-seq171 language "lv".
• 1994_06_02-seq171 speaker Egils_Levits-1955.
• 1994_06_02-seq171 mentions Q822919.
• 1994_06_02-seq171 mentions Q211.