Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_02-seq157> ?p ?o. }

• 1994_06_02-seq157 type Speech.
• 1994_06_02-seq157 number "157".
• 1994_06_02-seq157 date "1994-06-02".
• 1994_06_02-seq157 isPartOf 1994_06_02.
• 1994_06_02-seq157 spokenAs 77.
• 1994_06_02-seq157 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Pašreiz darba kārtībā mums ir trīs likumprojektu pakete, kas runā par vienu ekonomiski diezgan svarīgu jautājumu, tas ir, par to, ka zemes pirkšanas un pārdošanas subjekts varētu būt Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas. Un, konkrēti runājot par šo 550. dokumentu, es lūgtu izmantot šo, jo šis ir pārskatāmāks. Tabulā ir redzama spēkā esošā redakcija likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kā arī iesniegtie priekšlikumi un papildinājumi, kas runā par to, ka arī juridiskās personas varētu būt zemes privatizācijas subjekts arī lauku apvidos. Tas būtu diezgan svarīgi arī tāpēc, lai arī zemnieku kooperācijas uzņēmumi vai sabiedrības, kas jau ir juridiskās personas, varētu iegādāties zemi, uz kuras būvēt pārstrādes uzņēmumus. Līdz ar to nedaudz palielinātos konkurence arī šajā lauksaimniecības sfērā, nebūtu vairs valsts pārstrādes uzņēmumu monopola, un, kaut gan tie tiek privatizēti, bet tik un tā tie ir tikai lielie kombināti. Bet šajā gadījumā zemniekiem, šīm zemnieku sabiedrībām, būtu iespēja pirkt zemi, uz kuras būvējot šos pārstrādes objektus, un tomēr konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem. Svarīgs šis jautājums ir tāpēc, ka pašreizējā brīdī ir diezgan lielas problēmas, lai saņemtu kredītus no bankām. Bankas nevēlas aizdot naudu privātpersonām un arī juridiskajām personām tāpēc, ka nav šā seguma. Nav nekādu iespēju bankai pēc tam šo naudu dabūt atpakaļ, ja viens vienīgs zemnieks vai šī sabiedrība, vienalga, vai tā būtu akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, nav kādas reālas vērtības īpašnieks. Šīm juridiskajām personām ir arī daudz vieglāk iegūt lielākas naudas summas, nekā tas ir privātpersonai. Faktiski par to nedaudz runātu arī nākamie likumi, bet konkrētie priekšlikumi tātad ir par zemes privatizācijas uzdevumiem, kuri līdz šim bija trīs, - radīt pamatu un garantijas lauksaimniecības attīstībai, atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem un nodot zemi pret atlīdzību īpašumā Latvijas Republikas pilsoņiem. Ir priekšlikums papildināt šo pantu ar 4. apakšpunktu - nodot zemi pret atlīdzību Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām. Tā nekādā gadījumā nevarētu būt ne ārvalsts kā tāda, ne arī tādas juridiskās personas, kas veic neatļautu darbību Latvijā. Tātad tām obligāti būtu jābūt reģistrētām, kā arī nodokļu maksātājām ar likumiski atļautiem ieguldījumiem. Priekšlikums ir arī par 2., 4. pantu - papildināt ar jaunu pantu, tikai tas runā par šo pašu. Šis jaunais - 15. prim - pants konkrēti jau runā par tām juridiskajām personām, kurām var piešķirt zemi īpašumā. Šeit ir arī paredzēts, ka tam ir jābūt atsevišķam likumam, bet, kamēr tiek pieņemts šis speciālais likums, ir tāds priekšlikums, ka Ministru kabinetam varētu atļaut izdot noteikumus un atļaut pārdot šo zemi divos gadījumos - tātad zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas īpašumā privatizācijas rezultātā, kā arī zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju apkalpošanai un objektu saimnieciskajai darbībai. Šis pirmais gadījums tieši runā par šo lielo (arī lauksaimniecības) pārstrādes uzņēmumu reālas darbības uzlabošanu, jo pašreiz viņi ir tikai iekārtu un ēkas īpašnieki, bet nav zemes īpašnieki. Un tas ir pretrunā ar Civillikumu, tāpēc būtu jāļauj šiem reālajiem uzņēmējiem iegādāties īpašumā arī šo zemi zem objekta, jo to citādāk izmantot nav iespējams, par cik tur jau būves un ēkas ir virsū. To nav iespējams pārdot atsevišķi arī tālāk, kā tikai kopumā ar visu objektu, un praktiski tas nemainītu arī zemes ierīcības darbus, jo tas jau ir paveikts. Un otrais gadījums būtu iegādāties zemi, kas ir fizisko personu īpašumā. Un tas runātu tikai par to, ka, ja Latvijas pilsonis ir atguvis savu zemi, iereģistrējis to zemesgrāmatā, tad viņam būtu tiesības šo zemi arī pārdot, un nevis tikai starp kādām dažām šīm starpniecības firmām, bieži vien nesaņemot par zemi pat trešo daļu no tās reālās vērtības, bet gan izsludinot to brīvi un brīvi noskaidrojot tirgus cenu. Dabīgi, tas neattiektos uz to zemi, kuru ir pieprasījuši bijušie īpašnieki un mantinieki, bet uz to, kas pašreiz nav reģistrēta. Šis gadījums, dabīgi, nav iespējams, jo pārdot var tikai tas, kura īpašumā tas ir piereģistrēts vai nu zemesgrāmatā, vai Nekustamo īpašumu reģistrā. Tas īsumā būtu par šo pirmo likumprojektu - "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".".
• 1994_06_02-seq157 language "lv".
• 1994_06_02-seq157 speaker Raimonds_Jonitis-1965.
• 1994_06_02-seq157 mentions Q822919.
• 1994_06_02-seq157 mentions Q211.