Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_02-seq134> ?p ?o. }

Showing items 1 to 16 of 16 with 100 items per page.

1994_06_02-seq134 type Speech.
1994_06_02-seq134 number "134".
1994_06_02-seq134 date "1994-06-02".
1994_06_02-seq134 isPartOf 1994_06_02.
1994_06_02-seq134 spokenAs 71.
1994_06_02-seq134 spokenText "Vispirms jau, runājot par šā likumprojekta preambulu - komunistiskā un nacistiskā režīma upuri. Latvijas Republikas teritorijā komunistiskais režīms nesāka darboties 1940. gada 17. jūnijā, bet gan 1919. gada janvārī, un četrus mēnešus Latvijas Republikas teritorijā tika sodīti cilvēki, kas zaudēja gan dzīvības, gan arī tika sakropļoti. Tāpēc, ja mēs liekam šādu nosaukumu, tad hronoloģiskie likuma ietvari nav šobrīd vēsturiski pamatoti. Nākamais jautājums. Uzliekot šādus hronoloģiskos ietvarus likumam -sākot ar 1940. gada 17. jūniju , mēs automātiski izslēdzam no represēto statusa tos latviešus, kas ir represēti nevis kā Latvijas pilsoņi un nav atradušies Latvijas teritorijā, bet kuri, tiklīdz tiks pieņemts Pilsonības likums, kļūs par Latvijas Republikas pilsoņiem. Ko tad mēs darīsim? Atkal mainīsim šo likumu? Kuro reizi un kāpēc? Es saprotu, ka šobrīd mainīt hronoloģiskos ietvarus likumam, iekļaujot 20. -30. gadus, ir visai "slideni" Latvijas Republikai, jo Latvijas Republikā 30. gados arī ir politiski represētie cilvēki savas politiskās pārliecības dēļ. Tāpēc te ir tā lieta, kas ir jāizdiskutē, jāsaprot un pareizi vēsturiski un juridiski jānovērtē. Nākamais moments, runājot par šo likumprojektu. Zināt, ja viens no likumprojekta autoriem var iziet priekšā un teikt, ka te ir ļoti šaubīgi punkti, tad man ir jautājums: kāpēc šie šaubīgie punkti, kamēr mēs trīs sēdes atlikām šā likumprojekta izskatīšanu objektīvu iemeslu dēļ, nav izlaboti? Kāpēc ir atkal komisijai jāpārstrādā "jēls", šaubīgs likumprojekts? Te, man liekas, ir pilnīga Represēto apvienības un šinī gadījumā, lai Resnā kungs man piedod, arī viņa atbildība deputātu un Latvijas represēto priekšā. Otra lieta. Ieliekot iekšā punktu, ka tikai tie, kuri ir represēti Latvijas teritorijā, mēs izslēdzam no repres ēto kategorijas tos Latvijas pilsoņus, kas Padomju Savienības laikā ir represēti nevis Latvijas teritorijā, piemēram, dzejnieks Knuts Skujenieks. Viņu arestēja ne Latvijā, viņš izcieta sodu ne Latvijā, un tad pēc šā likumprojekta iznāk, ka viņš nav politiski represētais. Tāpēc šādas absurdas lietas nedrīkst parādīties likumprojektā, kas izšķir cilvēku likteņus. Un vēl viens. Pavisam nesen atkal atradām arhīvā dokumentu, kas runā par represijām un kas arī parāda vēl vienu ļoti lielu cilvēku kategoriju, ko šis likumprojekts izslēdz no represēto skaita, bet ir jautājums: vai tad tiešām tā drīkst būt? Tas ir dokuments, kura autori ir Latvijas PSR prokurora palīgs speclietās un LPSR Iekšlietu ministrijas pirmās specdaļas priekšnieks. Dokuments uzrakstīts 1955. gadā. Un tur ir tāds secinājums: "Otrā masu izsūtīšanas operācija notika 1945. gada februārī... februārī, kad no Rīgas pilsētas pēc bijušā PSRS Valsts drošības ministra Merkulova mutiska rīkojuma tika izsūtītas 675 vācu tautības personas un bezpavalstnieki". Pēc likuma viņi nav nekas, viņi nav represētie cilvēki, bet te ir tūkstotis, jo šie 675 ir ļoti noapaļots skaitlis. Nākamais jautājums, un to patiešām šeit jau vairāki ir minējuši. Runājot par vācu okupācijas režīmu, kādas morālas tiesības mums ir izslēgt ārā no represēto skaita šos mazgadīgos bērnus, kurus piespiedu kārtā atveda uz citu valsti tad, kad viņu vecāki bija gājuši bojā, fiziski iznīcināti un ļoti bieži zvērīgi iznīcināti? Kādas tiesības mums ir šiem cilvēkiem noņemt politiski represētā statusu? Arī bērnam, vienalga, vai viņš ir pavadījis trīs dienas vai divus mēnešus Salaspils nometnē un pēc tam atdots svešā ģimenē svešā valstī, tas ir tāds trieciens, ka viņam noņemt šo statusu nav ne morāli, ne ētiski. Runājot vēl par vienu kategoriju, kas ir galīgi aizmirsta. Jautājums ir tāds: kā šodien klasificēt tos Latvijas PSR - es saku - Latvijas PSR iedzīvotājus -, civiliedzīvotājus, kas nekalpoja ne Valsts drošības sistēmā, ne Valsts iekšlietu ministrijā, bet kuri gāja bojā nacionālo partizānu darbības rezultātā? Kura režīma upuri viņi ir? Kas ir šie cilvēki? Es runāju par bibliotekāriem, es runāju par pārdevējām, es runāju par veikalu sargiem, es runāju arī par kolhozu priekšsēdētāju sievām un bērniem. Kas ir šie cilvēki? Kura režīma upuri? Un viņi šeit nav nekas, bet mums ir jāatzīst arī šis fakts mūsu vēsturē, un šādu cilvēku nav viens vai divi. Arī tad, ja viņi būtu viens vai divi, mums nedrīkstētu būt vienaldzīgs viņu liktenis. Un man liekas, ka šinī likumprojektā ir sajauktas vēl divas lietas. Man ir ļoti nepatīkami, ka Resnā kungs uzsvēra, ka politiski represētā statuss ir pēc iespējas ātrāk jāatrisina tāpēc, ka ir jādod viņam materiālie labumi. Nevis labumi, bet kaut kādas materiālas garantijas. Nedrīkst jaukt divas lietas - nedrīkst jaukt politiski represētā statusa atzīšanu un materiālo pabalstu, ko saņem šis cilvēks. To, ka viņi ir politiski represēti, ja viņi to var dokumentāri pierādīt... Tāds ir jebkurš cilvēks, kas patiešām ir bijis pakļauts tam, un to Latvijā var atzīt, bet tas nenozīmē, ka jebkuram cilvēkam, jebkuras citas valsts pilsonim šeit ir jāmaksā - tas ir pavisam cits jautājums. Un es patiešām domāju, ka tas nebūs nemaz tik grūti un sarežģīti, ja sarunās ar Krieviju tiktu izvirzīts jautājums, ka, tāpat kā militāriem pensionāriem, arī tiem Krievijas pilsoņiem, kas represēti Krievijā, bet dzīvo Latvijā, Krievija var maksāt šādus pabalstus. Tā nav nekāda problēma, un es nedomāju, ka Krievijas valstij šobrīd tas radītu kaut kādas lielas pretenzijas vai noliegumu. Pēdējais, ko es gribēju teikt par šo likumprojektu. Es redzu pirmo likumprojektu, kurā ir ietverti pārejas noteikumi. Visu laiku tos izstrādāja valdība. Valdība te realizē savu... tātad realizē valsts politiku. Valdība zina, ko var darīt, kā var darīt, bet Saeima nevar... Es teicu, ka es brīnos par to, kā var Saeima pieņemt pārejas noteikumus. Un vislielākais absurds ir tas, ka pārejas noteikumos ir ierakstīts, ka par represēto neatzīst to, kas ir piedalījies represijās. Kāds tam sakars ar pārejas noteikumiem? Tam ir jābūt preambulā - kas ir politiski represētais un kas tāds nevar būt. Tam ir jābūt preambulā skaidri un gaiši noformulētam, lai nebūtu nekādu pretenziju un nekādu iekšējo pretrunu, nevis pārejas noteikumos. Mani tas vedina uz pārdomām, ka darbs pie šā likumprojekta ir bijis ļoti paviršs, un es vēl nezinu, kā rīkoties, - aicināt balsot pret vai atturēties, jo šoreiz es domāju, ka visa atbildība ir jāuzņemas likumprojekta autoriem par to, ka mums ir iesniegts šāds likumprojekts. Un vai mums ir tiesības likt Cilvēktiesību komisijai šo likumprojektu uzrakstīt no jauna, jo šobrīd tāds, kāds tas ir, tas nav Latvijas Republikai piemērojams.".
1994_06_02-seq134 language "lv".
1994_06_02-seq134 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
1994_06_02-seq134 mentions Q822919.
1994_06_02-seq134 mentions Q211.
1994_06_02-seq134 mentions Q4294315.
1994_06_02-seq134 mentions Q2660080.
1994_06_02-seq134 mentions Q159.
1994_06_02-seq134 mentions Q8436.
1994_06_02-seq134 mentions Q15180.
1994_06_02-seq134 mentions Q1365219.