Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_02-seq123> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1994_06_02-seq123 type Speech.
- 1994_06_02-seq123 number "123".
- 1994_06_02-seq123 date "1994-06-02".
- 1994_06_02-seq123 isPartOf 1994_06_02.
- 1994_06_02-seq123 spokenAs 90.
- 1994_06_02-seq123 spokenText "Man liekas, ka šeit ir noticis kaut kāds milzīgs pārpratums, šis pārpratums, kuram varbūt ir 50 gadu vai varbūt arī vēl vairāk gadu. Un, ja mēs tā turpmāk iesim, tad būs tā, ka aklais aklo ved un abi iekrīt bedrē. Es mēģināšu... Es uzrakstīju runu. Es domāju, ka varēšu to norunāt, es mēģināšu, lai varbūt rastos kaut kāda skaidrība šajā jautājumā un terminos, ar kuriem mēs operējam. Pats termins - politiski represētie. Jā, ir jāatzīst, ka Latvijas Republikā tik tiešām bija politiski represētie un tos represēja, - es nezinu, vai Latvijas vai latviešu Zemnieku savienības līderis Kārlis Ulmanis 1934. gada 15. maijā un vēlāk. To lai viņi izšķir, kuram tās mantojuma tiesības pieder vairāk, bet tādi tiešām bija. Politiski represētie. Ja mēs tagad sāksim runāt par šo kategoriju, tad es domāju, ka var runāt, bet vai ir vajadzīgs? Vai ir vajadzīgs tagad atgriezties pie šiem cilvēkiem? Varbūt. Bet es domāju, ka tas ir jādara citā vietā un citā laikā. Politiski represētie ir tad, kad vienas sistēmas ietvaros divas personas, kurām ir vienādas tiesības, viena persona, vai nu uz juridiskā, vai kāda cita, tas ir vienalga, ignorējot otras tiesības, ar spēku izdara vardarbīgu aktu, aizskarot šīs personas vispārcilvēciskās tiesības. Tas ir politiski represētā statuss. Ja mēs tagad pieņemam šo likumu par politiski represētajiem, tad mēs represējam visus Latvijas Republikas pavalstniekus - nodokļu maksātājus. Atvainojiet, bet, sākot ar Otro pasaules karu, par Latvijas Republikas nodokļu maksātāju naudu, kuru intereses arī es šeit aizstāvu Saeimā, tāpat, es ceru, arī jūs, nav veikta neviena politiska represija. Tāpēc būsim korekti pret saviem nodokļu maksātājiem un būsim korekti arī pret jēgu. Pret dzīves jēgu kā tādu. Šeit ir runa pavisam par kaut ko citu. Runa ir par okupācijas perioda genocīdu. Genocīdu pret Latvijas Republikas pavalstniekiem. Kāpēc tikai pret Latvijas Republikas pavalstniekiem? Tāpēc, ka par citiem runā citās valstīs un citās vietās. Mēs esam atbildīgi tikai par tiem, uz ko tieši attiecas šis genocīds. Un vēl. Šeit jau sākās pavisam cita jēga un pavisam citi morāliski kritēriji. Šeit mēs redzam, ka upuri jau iznāk visa sabiedrība, visi nodokļu maksātāji. Un pats galvenais ir tas, ka mēs zaudējam iespēju šo jautājumu internacionalizēt, mēs tik tiešām zaudējam iespēju pieprasīt no vainīgajiem tās summas par tiem pārinodarījumiem, ko viņi ir izdarījuši šiem cilvēkiem. Es saprotu arī, ka šiem cilvēkiem, kas ir cietuši, jā, viņiem ir jāpalīdz, bet viņiem ir jāpalīdz pavisam pēc citu likumu kritērijiem. Viņiem ir jāpalīdz pēc paaudžu solidaritātes likuma. Es vērsīšos pie konkrēta piemēra. Mana māte un tēvs ir represēti, un tagad man kā nodokļu maksātājam ir jāmaksā par šīm represijām. Es domāju, ka tas nav pieņemams. Šī diskusija ir sākusies, un es domāju, ka manis izdalītajā dokumentā ir mēģinājums, kā varētu šo okupācijas perioda genocīda upuru statusa noteikšanu konkretizēt, kā to varētu veikt, un šis likums būtu mēģinājums izveidot šādu likumu, kas reizi par visām reizēm pieliktu punktu spekulācijām mūsu valstī. Mēs skaidri un gaiši pateiktu visai pasaulei: kungi, tas, kurš ir darījis tos noziegumus, tiem arī par šiem noziegumiem ir jāsamaksā. Šis jautājums ir jāaktualizē un, protams, mums ir jādod gandarījums par morālo kaitējumu, jādod gandarījums par fizisko kaitējumu, jādod gandarījums par mantisko kaitējumu šiem upuriem, šiem cietējiem no genocīda, mūsu valsts kases ietvaros, respektējot arī citus sociāli mazaizsargātos cilvēkus, respektējot viņus, jo arī viņi nodokļus maksā priekš visiem. Mēs nevaram politizēt, mēs nevaram politizēt svešas okupācijas varas genocīda rezultātā izdalītu vienu grupu un izrādīt viņiem prioritāti no mūsu nodokļu maksātāju naudas. To nevar darīt. Mēs varam to darīt līdzvērtīgi viņu sociālajām indikācijām, viņu konkrētajam stāvoklim, viņu vispārcilvēciskajām vērtībām, ņemot vērā to, vai viņš ir Latvijas pavalstnieks vai nav Latvijas pavalstnieks. Mēs varam diferencēt šo nodokļu maksātāju naudu, bet mēs nevaram viņiem dot kaut kādu priekšroku no Latvijas Republikas budžeta. Priekšroku, jo viņi ir vienādi tāpat kā visi. Mēs varam, un tas mums ir noteikti jādara, turklāt viskategoriskākajā formā. Tas ir jādara, šis jautājums ir jāaktualizē un jāpieprasa. Mēs varam izveidot fondu, mēs varam varbūt izdarīt iekšēju aizņēmumu, cerot, ka mēs ātrā laikā dabūsim to naudu no Vācijas un Krievijas un spēsim atmaksāt. Mēs varam tādu kredītu ņemt, bet tā jau ir mūsu griba. Taču mēs nedrīkstam, mums nav nekādu tiesību uzņemties atbildību par to, ko mēs neesam darījuši. Paldies.".
- 1994_06_02-seq123 language "lv".
- 1994_06_02-seq123 speaker Andris_Saulitis-1962.
- 1994_06_02-seq123 mentions Q822919.
- 1994_06_02-seq123 mentions Q211.
- 1994_06_02-seq123 mentions Q159.
- 1994_06_02-seq123 mentions Q1807079.
- 1994_06_02-seq123 mentions Q183.
- 1994_06_02-seq123 mentions Q1191011.
- 1994_06_02-seq123 mentions Q298041.
- 1994_06_02-seq123 mentions Q4119766.