Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_02-seq119> ?p ?o. }

• 1994_06_02-seq119 type Speech.
• 1994_06_02-seq119 number "119".
• 1994_06_02-seq119 date "1994-06-02".
• 1994_06_02-seq119 isPartOf 1994_06_02.
• 1994_06_02-seq119 spokenAs 77.
• 1994_06_02-seq119 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ respektēju to milzīgo darbu, ko ir veikusi komisija Daiņa Vanaga vadībā un arī Cilvēktiesību komisija. Bet diemžēl es kā deputāte nevarēšu balsot par šo piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā. Šeit es runāju savā vārdā, nevis frakcijas vārdā, bez šaubām, bet es vēršos arī pie saviem kolēģiem šeit, neatkarīgi no frakcijas piederības, humāni domājošajiem deputātiem, lūdzu uzklausīt mani un varbūt piekrist maniem argumentiem. Jautājums par politiskajām represijām un to sekām bija diskusiju priekšmets kopš pirmajām Latvijas neatkarības atjaunošanas dienām. Par to tika runāts karsti un ilgi, un daudz. 1992. gada 13. maijā tika pieņemts likums "Par politiski represētā statusu", kurš darbojas arī šodien. Es pilnīgi piekrītu tam, ka, piemērojot šo likumu praksē, radās ļoti daudzas problēmas. Bet es uzskatu, ka likuma piemērošanas grūtības un neprecizitātes likumā, kuras ir atklātas tā piemērošanas gaitā, nebūtu par iemeslu pieņemt jaunu likumu. Tas varētu būt par iemeslu izdarīt likumā attiecīgus grozījumus un papildinājumus, bet nekādā gadījumā tas nav par iemeslu mainīt pašu politiski represētās personas statusa koncepciju. Un es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jaunais likums galvenokārt maina politiski represētās personas statusa koncepciju. Es atceros, ka viens no, teiksim, visvājākajiem punktiem pašlaik spēkā esošajā likumā laikam bija šā likuma 1. panta 3. punkts par netieši represētajiem, kur, padodoties politiskam spiedienam, tika pieņemta amorfa norma, kuras realizācija praktiski kļuva neiespējama. Tika deklarēts kaut kas nerealizējams. Pašlaik mums piedāvā atkal, padodoties politiskam spiedienam, revidēt pašu politiski represētās personas statusu. Un tam es piekrist nekādā ziņā nevaru. Mēs zinām, ka pēdējā gada laikā vairākās pašvaldībās vienkārši politisku apsvērumu dēļ nepildīja šo spēkā esošo likumu, neizdeva politiski represēto apliecības tiem politiski represētajiem, kuru statuss bija noteikts ar šo likumu, bet kuriem nebija Latvijas pilsonības. Tagad mums piedāvā legalizēt šo politisko tendenci. Ar iepriekšējo likumu tika konceptuāli noteikts, kas ir politiski represētais. Tā jēdziens. Tas bija katrs Latvijā dzīvojošais, pastāvīgi dzīvojošais cilvēks, kurš bija pakļauts politiskajām represijām - nacisma, komunisma, neatkarīgi no represiju vietas. Šā politiski represēto statusa koncepcijas jēdziens sakrīt ar civilizētā pasaulē pieņemto ētiski politisko un juridisko jēdzienu. Un visā pasaulē tas vairs nav diskusiju objekts. Bet Latvijā tagad mums piedāvā diskutēt par to, kas ir politiski represētais. Tātad mums, kā to ļoti labi pateica Resnā kungs, tiek piedāvāts izdarīt selekciju tajā pašā represēto cilts vidū, lai - es domāju tā, es nešaubos, - lai noņemtu sociālo spriedzi daļai politiski represēto uz citu politiski represēto rēķina. Es tādai koncepcijai piekrist nevaru. Tiek piedāvāts likumprojekta otrajā pantā atzīt par politiski represētajiem tikai tos, kas ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no tā, kur viņi tika represēti. Pastāvīgie iedzīvotāji arīdzan, bet tikai tad, ja viņi ir represēti Latvijas teritorijā. Tātad tā ir mākslīgā sadale, kuras rezultātā šodien vairs nav politiski represētie 10 000 Krievijas latviešu, kas bija nogalināti vai miruši Staļina veikto represiju laikā 30. gados PSRS teritorijā. Un politiski represētie nav arī viņu bērni, kas bija atgriezušies šeit, Latvijā, savā tēvu zemē, cerot uz patvērumu pēc Otrā pasaules kara. Jūs zināt, ka toreiz vēl turpinājās represijas pret represēto radiniekiem un ģimenes locekļiem. Saskaņā ar tagadējo koncepciju politiski represētie nav arī tie, ne vairāk kā 30, bijušie geto ieslodzītie, kas brīnumainā kārtā izglābās no nāves Ukrainā un Baltkrievijā. Visā pasaulē šie cilvēki tiek atzīti par politiski represētajiem, bet mums piedāvā koncepciju, saskaņā ar kuru Latvijā viņi vairs par šādiem netiek atzīti. Es šeit saskatu nepiedodamu politisku egoismu. Un arī politisku tuvredzību, kas noved līdz absurdam. Kādi argumenti tiek izvirzīti par labu šai koncepcijai? Vispirms tāds arguments, ka Latvija nevar nest materiālu un politisku atbildību par visiem totalitārā režīma upuriem, kas Latvijā dzīvo pašlaik. Mēs tos esam spiesti šķirot tādēļ, ka mēs neesam vainīgi un mēs esam nabagi. Protams, es simtprocentīgi piekrītu tam, ka Latvija kā valsts nav vainīga ne pie kādām politiskajām represijām, kas ir izdarītas tajā laikā, kad Latvija nebija neatkarīga de facto. Vienalga, kurš tika represēts, vai pilsonis vai nepilsonis. Ja tagad šeit, neatkarīgajā Latvijā, Dievs nedod, sāktos politiskas represijas, tad gan Latvijas valsts būtu vainīga par to, bet mums, paldies Dievam, pašlaik tas it kā nedraud. Protams, mums ir jāprasa atlīdzināt no Krievijas un no Vācijas valstīm tas pametums, tas posts, kas ir izdarīts politisko represiju rezultātā. Bet tas nav iemesls mainīt politiski represēto statusa koncepciju un atņemt daļai politiski represēto šo statusu šeit, Latvijā. Es pat piekristu, ja tiktu izdarīti zināmi labojumi. Mums Augstākajā padomē radās jautājums par sertifikātu likuma labojumiem, bet tā tas arī netika novests līdz galam. Runājot par tiem, kuri ir Latvijas pilsoņi un kuri nav Latvijas pilsoņi. Bet nevajag aizskart pašu politiski represēto statusa koncepciju. Iedomāsimies divus vecus, slimus cilvēkus blakus sēžam kaut kur autobusā, varbūt teorētiski viņi pat kopā ir bijuši lēģerī Sibīrijā. Vienam ir iespēja, teiksim, izmantot šo statusu par brīvu. Viens ir politiski represētais pēc Latvijas likumiem, bet otrs nav. Tā ir pavisam reāla situācija. Manuprāt, tas nav nekas cits kā garīgais skopums, kas ir pretrunā ar elementāriem ētikas principiem, jo te mēģināja aprēķināt, cik daudz tad varēs ietaupīt naudas ziņā atiecībā uz tiem, kuriem tiks atņemts tas politiski represēto statuss, tas ir būtībā nekas, par kādiem 5 procentiem varbūt palielināsies iespēja, teiksim, materiāli atbalstīt tos pārējos. Otrs arguments, kas tiek izvirzīts par labu šai koncepcijai, ir tāds, ka, lūk, bērni, kurus nacisti pārvietoja no okupētajiem PSRS rajoniem uz Rīgu, līdz ar to glābjot tos no frontes līnijas briesmām, - lūk, viņi ir izglābtie, nevis politiski represētie. Bet vai tad kādam ir šaubas, ka šie bērni bija nacisma upuri? Jo nacisti taču iebruka viņu dzimtenē, izpostīja viņu mājas, noslepkavoja vai sagūstīja viņu vecākus un bezpalīdzīgos mazuļus aizveda uz svešu zemi, jo vācieši zināja, ka Latvija nav PSRS. Viņus izveda no viņu dzimtenes uz citu valsti. Un ievietoja Salaspils koncentrācijas nometnē. Kaut vai pat uz nedēļu. Vai tas ir pamats neatzīt viņus par politiski represētajiem? Jā, pēc tam atradās labi cilvēki, kuri viņiem palīdzēja, kuri viņus izaudzināja, paglāba. Bet tādi bija arī citiem politiski represētajiem. Trešais arguments. Par to te arī runāja Resnā kungs, ka, lūk, starp tiem, kas bija cietuši no nacistiem, bija arī daļa tādu, kas aktīvi atbalstīja padomju okupācijas režīmu. Spēkā esošais likums vispirms skaidri nosaka, ka personas, kuras pašas piedalījās represijās, nevar tikt atzītas par politiski represētajiem. Bet ko nozīmē - atbalstīt režīmu? Jūs man piedodiet, bet mēs tagad uzskatām, ka tie, kuri ir... Kas tad ir atbalstīšana? Padomju režīma atbalstīšana ir viens. Nacisma režīma atbalstīšana ir kaut kas cits. Bet, piedodiet, latvieši taču bija SS leģionos arī brīvprātīgi. Un mēs taču par to viņiem šo statusu neatņemam, un neviens šo jautājumu neizvirza - atņemt viņiem politiski represētā statusu. Bet pati tā brīvprātīgā iestāšanās SS leģionā taču ir sadarbošanās un nacima režīma atbalstīšana. Tātad es domāju, ka te ir jābūt pilnīgai simetrijai. Cits jautājums, - ja ir izdarīts noziegums, ja cilvēks ir piedalījies represijās, tad viņam tas ir jāatņem, viņš nedrīkst baudīt politiski represētā statusu. Ja mēs sāksim šķirot, kā piedāvā likumprojekts, būs jāatņem politiski represēto statuss tiem, kam tas bija likumīgi jau ar Latvijas likumiem - un pamatoti - piešķirts. To ir apmēram trīs vai četri tūkstoši - slimu, vecu un nelaimīgu cilvēku. Un mēs viņiem tagad pateiksim: piedodiet, mēs kļūdījāmies. Jūs neesat politiski represētie, jūs Latvijā vairs neskaitāties par politiski represētajiem. Latvija jūs par tādiem neatzīst. Un Latvijai gar jums nav daļas. Es domāju, mēs nogrēkosim pret savu sirdsapziņu, un ļoti viegli ir iedomāties, kāda varētu būt šāda likuma rezonanse pasaulē. Un ne ar kādiem pārejas noteikumiem, kas te tiek piedāvāti, nevarēs aizlāpīt to ļaunumu, ko var izdarīt šis jaunais likums. Es personīgi aicinu balsot pret šo likumu pirmajā lasījumā.".
• 1994_06_02-seq119 language "lv".
• 1994_06_02-seq119 speaker Ruta_Marjasa-1927.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q211.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q2660080.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q159.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q8436.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q4459436.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q2167704.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q212.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q183.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q15180.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q43070.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q184.
• 1994_06_02-seq119 mentions Q44687.