Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_06_02-seq111> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1994_06_02-seq111 type Speech.
- 1994_06_02-seq111 number "111".
- 1994_06_02-seq111 date "1994-06-02".
- 1994_06_02-seq111 isPartOf 1994_06_02.
- 1994_06_02-seq111 spokenAs 77.
- 1994_06_02-seq111 spokenText "Jums vajag sameklēt dokumentu nr. 542 un aizmest iepriekšējo dokumentu - nr. 485. Tas ir likumprojekts "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Cilvēktiesību komisija jau kopš darbības sākuma ir saņēmusi daudzus priekšlikumus un sūdzības par politiski represētās personas statusa piemērošanu praksē. Tas ir sakarā ar iepriekš eksistējošo likumu, kas bija pieņemts Augstākās padomes laikā. Tādēļ Cilvēktiesību komisija nolēma 1993. gada 12. oktobrī izveidot darba grupu, kura apkopotu šos dažādos priekšlikumus un pieņemtu lēmumu - grozīt esošo likumu vai izstrādāt jaunu likumprojektu. 1993. gada 12. oktobrī Cilvēktiesību komisija izveidoja darba grupu Daiņa Vanaga vadībā, kas izstrādāja pirmo likumprojektu ar domu, ka vajag izstrādāt jaunu likumprojektu. Šis likumprojekts tika nosūtīts izskatīšanai un apspriešanai Ministru kabinetam, Tieslietu, Finansu un citām ministrijām, kā arī visām politiski represēto organizācijām. Komisija saņēma ļoti daudz priekšlikumu, kuros bija daudz pretrunu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu. Gribētu jums pastāstīt, kādi bija šie dažādie varianti par politiski represētās personas statusa piešķiršanu. Vienu uzskati bija tādi, ka vajag to piešķirt tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, cits variants bija, ka vajag statusu piešķirt visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kas kvalificēti zem šīs definīcijas. Trešā kategorija teica - tikai komunistiskā režīma upuriem. Ceturtais variants bija - arī fašistiskā režīma upuriem. Piektais bija - izslēgt netieši represētos. Un sestā pamatdoma, kas bija mums iesūtīta, bija - attiecināt politiski represētā statusu arī uz netieši represētajiem. Mēs jau rudenī saņēmām priekšlikumu no Latvijas Zemnieku savienības frakcijas Politiski represēto apvienības vārdā un no frakcijas "Tēvzemei un brīvībai". Izskatot visus šos priekšlikumus, Cilvēktiesību komisija daudz ko pieņēma un mēģināja izstrādāt visoptimālāko variantu atbilstoši Cilvēktiesību komisijas darba grupas priekšlikumiem. Pirmkārt, komisija mēģināja attiecināt šo likumu ne tikai uz Latvijas Republikas pilsoņiem, bet arī uz Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri legāli bija iebraukuši Latvijā līdz 1940. gada 17. jūnijam un kuri bija represēti Latvijas teritorijā pēc 1945. gada. Otrkārt, komisija uzskata, ka šajā likumprojektā ir mēģinājums atzīt par politiski represētajiem arī nacistiskā režīma upurus, bet sadalīt tos pa laikmetiem. Treškārt, paredzēt pārejas noteikumos, ka netieši represētajiem jānodrošina priekšrocības tiesības atgūt savu īpašumu. Ceturtkārt, sarunās starp Latviju un Krieviju un sarunās starp Latviju un Vāciju par zaudējumu atlīdzināšanu Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri cietuši no komunistiskā un fašistiskā režīma, tā būtu jāiesāk vai jāturpina, ja tā ir jau iesākta. Tātad tas ir mans ievads par mūsu komisijas darbu. Komisija ir nobalsojusi aicināt darba grupas vadītāju Daini Vanagu, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju, lai viņš sīkāk paskaidrotu par šo likumprojektu, tā galvenās tēzes, pirms mēs atklājam debates un tālāk liekam uz balsošanu šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 1994_06_02-seq111 language "lv".
- 1994_06_02-seq111 speaker Inese_Birzniece-1951.
- 1994_06_02-seq111 mentions Q211.
- 1994_06_02-seq111 mentions Q79820.
- 1994_06_02-seq111 mentions Q159.
- 1994_06_02-seq111 mentions Q1807079.
- 1994_06_02-seq111 mentions Q183.
- 1994_06_02-seq111 mentions Q1474484.