Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_26-seq469> ?p ?o. }

• 1994_05_26-seq469 type Speech.
• 1994_05_26-seq469 number "469".
• 1994_05_26-seq469 date "1994-05-26".
• 1994_05_26-seq469 isPartOf 1994_05_26.
• 1994_05_26-seq469 spokenAs 46.
• 1994_05_26-seq469 spokenText "Gribu pieskarties ne tikai šim punktam, bet visam likumam kopumā. Likums par labības tirgu ir viens no tiem retajiem likumiem, kas strādā, kas ir ļāvis sakārtot situāciju labības tirgū. Labības tirgus likums stājās spēkā 1993. gada jūnijā. Ir sagatavota visa normatīvā bāze, kas bija vajadzīga, lai papildinātu šo likumu, ir izdota vesela virkne nolikumu, piemēram, nolikums par līdzekļu veidošanu un uzkrāšanu, un izmantošanu Labības ražošanas regulēšanas fondā. Labības tirgotāju reģistrācijas dokumenti. Nolikums par labības produktu kvalitāti ar patērētāju interešu aizsardzību. Labības importa un eksporta licences. Labības kvalitātes sertifikātu veidlapas, laboratorijas atestācijas noteikumi, nolikums par Valsts labības inspekcijas darbību. Šī sakārtošana. Principā labības tirgus šobrīd ir viena no lauksaimniecības nozarēm, kur ir sakārtotas visas šīs attiecības. Un tas ir devis arī nopietnus rezultātus. (Es diemžēl neesmu pavairojis, te ir krāsaini grafiki, jūs varat redzēt.) Šinī brīdī sāk strādāt labības tirgus likums. Kā palielinās graudu patēriņš, miltu patēriņš? Kā šobrīd tiek likvidēta, principā izskausta gandrīz kontrabanda labības tirgū? Šis patēriņš ir palielinājies salīdzinājumā ar 1993. gada aprīļa datiem seškārtīgi. Principā labības tirgus tiek kontrolēts, un šis Reģionālās izlīdzināšanas fonds ir viena no šā likuma sastāvdaļām un koncepcijām. Un dokumentā nr. 554a, ko es esmu iesniedzis, ir šī precizētā redakcija. Kāpēc šī redakcija ir iesniegta? Jo šādā formā mēs to ierakstījām šajā nolikumā. Likumā nav rakstīts, ka šie ražotāji nemaksā šos 3% atskaitījumus, bet šo atskaitījumu būtība ir, ka šo atskaitījumu maksā tikai starpnieks. Un pašražotāji, kas realizē pašražotos graudus, tos 3% nemaksā. Jūs to redzat pielikumā. Šogad visu Izlīdzināšanas fondu tiek paredzēts izmantot Latgales rajoniem. Šī summa, kas šogad varētu būt, ir ap 500 000 latu. Lēmums par tā izmantošanas kārtību un pārskaitīšanu būs augustā. Pēc nolikuma 20. jūlijā, jo šobrīd ir jāuzkrāj šie līdzekļi. Šie līdzekļi ir atsevišķā kontā, no kura neviens santīms pašreiz netiek aiztikts un netiks izmantots citiem mērķiem. Un 1. augustā tiks sākta šī pārskaitīšana. Es jums varu nosaukt konkrētus piemērus. Deputātiem šīs ziņas ir pieejamas, bet varbūt radioklausītāji to nezina. Es varu, piemēram, nosaukt tos pagastus, kuros zemnieki saņems 10 latu par katru hektāru, kurš būs atbilstoši iekopts, kur labi iekoptos tīrumos būs iesēts. Piemēram, Rēzeknē Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricēnu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kaunatas pagasts, Lenču pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Ozolaines pagasts, Bušas pagasts, Stoļerovas pagasts. Un vēl 8 pagasti. Principā tas viss tiks virzīts šiem Latgales ražotājiem, lai izlīdzinātu viņiem ražošanas apstākļu atšķirības, jo viņi strādā sliktākos apstākļos - tālāka atrašanās no komunikācijām, ceļiem, un tā tālāk. Tātad otrs būtiskākais mērķis, pieņemot 3% atskaiti, ir (un tas arī šobrīd strādā) - pēc iespējas samazināt šo starpnieku, pārpircēju, slāni, jo katrā pārpirkšanas darījumā tiek maksāts šis 3% atskaitījums. Tātad to maksā starpnieki. Un, manuprāt, tas ļaus samazināt šīs garās starpnieku ķēdes, un, jo ķēde starp ražotāju un patērētāju ir īsāka, jo patērētājam ir cerības saņemt augstāku samaksu par savu produkciju. Un šobrīd, kad ir stingra šī tirgus licencēšana, sakārtotība, principā lielākā daļa uzņēmēju ļoti labi maksā šos atskaitījumus, un pārsteidzošākais ir tas, ka vislabāk to dara tieši tie, kas varbūt cer arī saņemt, tie ir tieši Latgales rajoni. Tie ir tie, kas šobrīd vislabprātāk maksā. Privātuzņēmējiem ir ļoti stingri nosacījumi, ja šie 3% netiek nomaksāti noteiktā termiņā, ja šī licence netiek pagarināta. Tātad šī iekasēšana ir sakārtota, un tas arī ir mehānisms, kas kontrolē tirgu. Tātad argumenti, kas varētu būt pret to, ir tādi, ka tas it kā sadārdzinās produkciju. Pirmais un galvenais ir tas, ka 3% tiek atskaitīti no apliekamās peļņas. Tātad principā šī ir uzņēmumu peļņas pārdale, pirms atskaitīt no peļņas masas pirms aplikšanas ar nodokļiem. Līdz ar to uzņēmums šo summu maksā daļēji, daļu no savas peļņas, daļēji no peļņas, ko ir jāiemaksā budžetā. Ar šīm speciālajām mērķprogrammām. Otrs. Sākot iekasēt šos 3%, nav bijis gadījuma, kad būtu paaugstināta kaut kur cena šo 3% dēļ. Nav pašreiz bijis produkcijas cenas sadārdzinājums šo 3% atskaitījumu dēļ. Tāpēc es lūdzu pieņemt manu piedāvāto redakciju, kur ir precīzi formulēts, kas maksā, un atbalstīt šo ideju par reģionālās izlīdzināšanas sistēmu, par atbalstu Latgalei, lai arī Latgalē zemniekiem būtu iespējas nodarboties ar graudu audzēšanu un šie apstākļi būtu izlīdzināti, jo Zemgales rajoniem un citiem tie ir labāki. Paldies par uzmanību.".
• 1994_05_26-seq469 language "lv".
• 1994_05_26-seq469 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_05_26-seq469 mentions Q1773319.
• 1994_05_26-seq469 mentions Q233.
• 1994_05_26-seq469 mentions Q2047220.