Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_26-seq266> ?p ?o. }

• 1994_05_26-seq266 type Speech.
• 1994_05_26-seq266 number "266".
• 1994_05_26-seq266 date "1994-05-26".
• 1994_05_26-seq266 isPartOf 1994_05_26.
• 1994_05_26-seq266 spokenAs 126.
• 1994_05_26-seq266 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ar sarūgtinājumu jāsaka, ka šis piemērs pierāda, kāda ir mūsu attieksme, kad mēs runājam par ekonomiskas dabas jautājumiem. Tāpēc nebrīnīsimies, ka mums daudzos jautājumos ekonomika ir tik vājā situācijā, ka mēs ne budžetu savilkt varam, ne pensiju jautājumu, ne mediķu, ne skolotāju jautājumu atrisināt varam. Diemžēl esmu spiests jūs brīdināt, ka šis jautājums, ko mēs pašlaik apspriežam, ir visai nopietns, te ir tādi dziļi "zemūdens akmeņi", un diemžēl man jāsaka, ka daudzi no jums, manuprāt, tomēr nav paspējuši iedziļināties šā jautājuma būtībā. Tāpēc varbūt atļaujiet teikt dažus vārdus par šo priekšlikumu. Pirmkārt, kolēģi, šā likuma 3. pants nosaka, ka ar nodokli apliekamā peļņa tiek aprēķināta kā ieņēmumu un izdevumu starpība. 6. pants - tas ir šis pants, ko mēs pašlaik apspriežam - precizē, kas ir izdevumi. Oša kunga priekšlikums piedāvā pie izdevumiem pieskaitīt arī kredītiestāžu pārskaitījumus speciālo uzkrājumu veidošanai nedrošiem kredītiem. Jautājums: vai tie vispār ir izdevumi? Manuprāt, skaitīt par izdevumiem tos nevar. Pirmkārt, jau pats nosaukums - "Uzkrājumi, uzkrājumu veidošanai nedrošiem kredītiem". Pēc būtības tā naudiņa, kas tiek pārskaitīta šajos kontos uzkrājumu veidošanai, paliek bankas īpašums, bet tikai tiek pārskaitīta no vienas uz otru vietu. Līdzvērtīgi varētu varbūt tādu jautājumu risināt tad, ja jebkurš ražotājs veidotu uzkrājumus investīcijām, kapitālieguldījumiem, un tādā veidā arī tos uzkrājumus varētu varbūt pārskaitīt pie izdevumiem. Bet kāda ir priekšlikuma būtība? Pieskaitot šīs summas pie izdevumiem, mēs samazinām peļņu un līdz ar to samazinām arī peļņas nodokli. Un galarezultātā šinī sakarībā šā gada budžets saņems ieņēmumos, cienījamie kolēģi, 5,4 miljoni mazākus ieņēmumus, nekā tiem bija jābūt paredzētiem. Es pilnīgi piekrītu Repšes kunga izteiktajai domai un pilnīgi piekrītu tam, ka vajag tādu uzkrājumu fondu. Bet kāpēc to nevarētu veidot no peļņas pēc tam, kad ir nomaksāts peļņas nodoklis? Un pirms dividenžu aprēķina. To, cienījamie kolēģi, ka mans minētais skaitlis - 5,4 miljoni - nav izdomāts, apliecina arī pats Oša kungs savā rakstā Budžeta komisijai, ko viņš adresējis 19. aprīlī. Es citēšu: "Ja pieņemtu Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumu - ieskaitīt uzņēmējsabiedrības izdevumos kredītiestāžu izdevumus nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu veidošanai, tad peļņas nodokļa maksājumi budžetā 1994. gadam samazinātos vismaz par 5,4 miljoniem. " Es domāju, ka nav nekāda pamata neticēt finansu ministra oficiāli Budžeta komisijai iesniegtajam ziņojumam. Man gribētos Oša kungam šodien uzdot arī tādu jautājumu: kā tas izskaidrojams, ka sākotnējais komercbanku priekšlikums pēc tam tika pamattekstā iestrādāts alternatīvajā projektā faktiski bez balsošanas? Kas tie bija par argumentiem Oša kungam, kas sākotnējo, varbūt negatīvo, nostādni lika mainīt, un ne tikai mainīt savu nostādni, bet nākt klajā arī ar savu priekšlikumu? Tomēr šos argumentus būtu ļoti svarīgi dzirdēt. Cienījamie kolēģi, mums pašlaik jau ir apslēpts budžeta deficīts aptuveni 8-10 miljoni. Papildināt šo deficītu vēl par 5,4 miljoniem, manuprāt, būtu ārprāts. Kur tas apslēptais deficīts? Pirmkārt, mums par četriem miljoniem nav nosegtas pedagogu algas, skolotāju algas tādā līmenī līdz gada beigām, kādas tās pašlaik ir, nerunājot par to, ka tas algu līmenis ir nepietiekams. Otrs. Budžeta ieņēmumos ir paredzeti "Latinternational" maksājumi, kuru faktiski nebūs, bet kuri no budžeta būs jāsamaksā par ārvalstu kredītiem. Pie visa tā pievienot vēl piecus miljonus - es domāju, tas nav nepieņemami. Pirms divām nedēļām, apspriežot priekšlikumu par apgrozījuma nodokļa nepalielināšanu lauksaimniecības produkcijai, cienījamais Kehra kungs teica sekojošo: "Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Tā ka, es domāju, mums vajadzētu cienīt pašiem sevi, jo mums ir uzticējusi tauta pildīt šo dokumentu - Satversmi. " Un tālāk Kehra kungs teica tā: "Tāpēc mans priekšlikums, personiskais - kā ministra, kā deputāta viedoklis, ir tāds, ka šādu jautājumu mēs nedrīkstētu bez šīs otrās puses likt uz balsošanu. Es neredzu pašlaik cienījamo Kehra kungu, bet gribētos jautāt: kas šo divu nedēļu laikā ir izmainījies? Vai jauno budžeta deficītu mēs tagad varam pieņemt, nenorādot avotus? Vai ir mainīta Satversme? Un liekas, ka Kehra kungs demisiju arī nav iesniedzis un strādā kā deputāts un kā ministrs. Es pilnīgi piekrītu, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu stipras bankas, bet vai tas jārisina, piešķirot faktiski no budžeta līdzekļus bankām? Vai situācijā, kad lauksaimniecība praktiski ir pilnīgi sagrauta, kad mēs neatrisinām pensionāru, invalīdu jautājumu, kad neapmierinoši ir medicīnisko un pedagoģisko jautājumu risinājumi un šo cilvēku algas, vai būtu pareizi tomēr subsidēt šajā situācijā bankas, kurās algas un dividendes ir vairākkārtīgi lielākas par šo cilvēku algām? Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu.".
• 1994_05_26-seq266 language "lv".
• 1994_05_26-seq266 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1994_05_26-seq266 mentions Q822919.
• 1994_05_26-seq266 mentions Q211.
• 1994_05_26-seq266 mentions Q47282.
• 1994_05_26-seq266 mentions Q2232297.