Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_26-seq257> ?p ?o. }

• 1994_05_26-seq257 type Speech.
• 1994_05_26-seq257 number "257".
• 1994_05_26-seq257 date "1994-05-26".
• 1994_05_26-seq257 isPartOf 1994_05_26.
• 1994_05_26-seq257 spokenAs 155.
• 1994_05_26-seq257 spokenText "Godātie kolēģi! Par jautājuma būtību. "Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un vispārpieņemto grāmatvedības praksi uzņēmumu aktīvi bilancē ir jānovērtē pēc to reālās vērtības. Realizējot grāmatvedības reformu, 1993. gada 1. janvārī Latvijas Republikā ir stājušies spēkā vairāki likumi, kuros jau ir ietvertas minēto starptautisko standartu atbilstīgas normas. Tā, saskaņā ar likumu "Par bankām" gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, kā arī saskaņā ar likumu jāņem vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās perioda. " Šis bija citāts. Saskaņā ar likuma par bankām 37. pantu, kurš nosaka, ka novērtēšanas metodiku nosaka Latvijas Banka, Latvijas Bankas Valde 1993. gada 24. decembrī apstiprināja iepriekš aprakstītā likuma praktiskās realizācijas kārtību. Saskaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem un banku darbības starptautisko praksi, izsniegtie kredīti ir jāuzrāda atbilstoši to reālajai vērtībai, un reālās vērtības samazinājums ir jāatspoguļo kredītiestādes izdevumos, vienlaicīgi veidojot tā saucamos speciālos uzkrājumus nedrošiem parādiem. Rezultātā bankas bilance un peļņas zaudējuma aprēķins atspoguļo patiesu priekšstatu par kredītiestādes aktīviem un finansiālo stāvokli. Taču aprakstīto normu ieviešana dzīvē diemžēl traucē likums "Par peļņas nodokli", tā patlabanējās redakcijas neatbilstība iepriekšminētā likuma normām. Likums "Par peļņas nodokli", nosakot ar nodokli apliekamo peļņu, kredītiestādes izmaksu sastāvā neparedz iekļaut tās izdevumus speciālo uzkrājumu veidošanai nedrošiem parādiem. Līdz ar to izveidojas paradoksāla situācija, ka kredītiestādei ir jāmaksā peļņas nodoklis saskaņā ar likumu "Par peļņas nodokli" pat tad, kad tā noslēdz pārskata gadu ar zaudējumiem, veicot peļņas zaudējumu aprēķinu atbilstoši likumiem par grāmatvedību, par bankām un Latvijas Bankas norādījumiem. Lai paskaidrotu vēl tiešāk, ka tā nav vis kāda apzināti samazināta peļņa, bet faktiski negūta peļņa, neesoša peļņa, minēšu šādu piemēru. Iedomājieties, ka šogad kāda banka izdod kredītu, kurš sākotnēji varēja būt arī labs, un šā kredīta atdošanas periods ir, piemēram, nākamā gada vidus!. Taču jau šā gada beigās kredītņēmēja firma bankrotē, nonāk finansiālās grūtībās vai kā citādi būtiski izmaina savu saimniecisko stāvokli. Tā rezultātā jebkuram ir skaidrs, ka izsniegtā kredīta atdošanas iespēja būs faktiski ļoti neliela. Un šim kredītam jau vairs nav tā vērtība, kāda tam bija sākotnēji, kad to izsniedza, bet šī vērtība ir jau daudzkārt samazināta ar risku, ka šis kredīts var vispār netikt atdots. Robežgadījumā šis risks ir 100 procenti, tātad faktiski jau kredītiestādei ir jārēķinās, ka šis izsniegtais kredīts būs zaudējumi. Tāda situācija banku praksē var rasties un arī praktiski rodas. Taču, ja mēs rīkojamies saskaņā ar līdzšinējo peļņas nodokļa aprēķināšanas praksi, tādā gadījumā, pirms nav iestājies kredīta apmaksāšanas termiņš - nākamā gada vidus - un pirms nav dokumentāli konstatēts, ka šis kredīts tik tiešām netiks atdots, - līdz tam brīdim bankai ir jāuzskata, ka izsniegtais kredīts ir simtprocentīgi labs, ka tas nenesīs nekādus zaudējumus, un rezultātā ir, pirmām kārtām, jāaprēķina peļņa, neņemot vērā šos zaudējumus; otrām kārtām, jāsamaksā peļņas nodoklis no šīs faktiski negūtās un nereālās peļņas; trešām kārtām, šīs nereālās peļņas atlikums saskaņā ar visu likumdošanu var tikt izmaksāts dividendēs bankas akcionāriem pēc tam, kad ir nomaksāti nodokļi. Lai novērstu šādu gadījumu iespējamību, tas ir, lai netiktu negūta, faktiski negūta peļņa izmaksāta dividendēs un lai novērstu iespējamo apdraudējumu bankas sistēmai, tātad lai nodrošinātu to, ka atbilstošā peļņa tiek rēķināta kā reāla peļņa tikai tad, kad faktiski izsniegtie kredīti ir atgūti un ir konstatēts, cik lieli ir faktiskie zaudējumi un cik lieli tie nav, - tikai tad ir jāaprēķina peļņa, jānomaksā peļņas nodoklis, un tad var arī izmaksāt to dividendēs. Līdz tam brīdim bankai ir jāveido tā saucamie speciālie uzkrājumi - nedrošiem parādiem. Aprakstīto izdevumu iekļaušana to izdevumu sarakstā, kurus atskaita no ieņēmumiem, aprēķinot ar nodokli apliekamo peļņu, neizmainīs banku peļņas absolūto lielumu. Uzkrājumu izveidošana arī neatbrīvo bankas no pienākuma strādāt ar aizņēmēju un panākt kredīta atmaksu, līdz pat tiesas lēmumam par piedziņas neiespējamību. Nedrošā parāda atmaksas gadījumā uzkrātā summa tiek ieskaitīta ar peļņas nodokli apliekamajos ieņēmumos. Tādējādi kredītiestāžu peļņas nodokļu kopsummas samazinājums būs vērojams tikai pārejas periodā - periodā, kad notiek pāreja uz jauno nodokļu aprēķināšanas kārtību. Tātad - vēlreiz šis piemērs. Tātad, ja šinī gadījumā banka kādu kredītu kvalificē, ka tas ir tikai 60 procentu atlikušās vērtības vērts, un šos 40 procentus izveido uzkrājums nedrošiem parādiem un par šo summu ar nodokli apliekamā peļņa, kas ir pēc būtības tātad finansu ministra priekšlikums, ko Latvijas Banka pilnībā atbalsta, - tādā gadījumā, ja situācija nākamgad reāli izveidojas labāka, nekā bija vērtēts, proti, ja bankai izdodas šo kredītu atgūt par visiem 100 procentiem, - tādā gadījumā automātiski šis pārpalikums tiek ieskaitīts bankas ieņēmumos, kuri tātad tūlīt pat realizējas palielinātā peļņā, no kuras tiek maksāts peļņas nodoklis. Tātad, ja banka tomēr būs guvusi peļņu, tādā gadījumā valstij viss pienākošais nodoklis tiks samaksāts, tikai nevis šā gada beigās, bet nākamajā gadā. Taču, ja reāli banka beigs savu darbību ar zaudējumiem, tad - būsim ļoti godīgi - no zaudējumiem, protams, peļņas nodokli nemaksā. Tad tā vairs vienkārši nav peļņa, šī peļņa nav iegūta. Šīs nodokļu izmaiņas nekādā veidā nemudinās banku neuzmanīgāk izsniegt kredītus un nestrādāt ar kredītu saņēmējiem, lai šos kredītus atgūtu. Nekādā veidā! Jo tādējādi samazinās bankas peļņa, samazinās iespēja izdalīt dividendes saviem akcionāriem, un, protams, akcionāri to nekādā gadījumā bankas vadībai nepiedos. Tā ka šie ieteiktie likuma labojumi nekādā veidā neapdraud budžeta finansiālās intereses, tie tikai vairos banku sistēmas stabilitāti un ir būtībā godīgs solis. Ja reiz Latvijas Banka spiež šos uzkrājumus izdarīt, tādā gadījumā arī ir loģiski no komercbanku puses ierosināt un aicināt, lai šādi izdevumi tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa. Ņemot vērā izklāstītās problēmas nozīmīgumu Latvijas Republikas finansu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, lūdzam Latvijas Republikas Saeimu pieņemt likumu par izmaiņām Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli" piedāvātajā redakcijā. Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni no zāles: "Starpbrīdis!")".
• 1994_05_26-seq257 language "lv".
• 1994_05_26-seq257 speaker Einars_Repse-1961.
• 1994_05_26-seq257 mentions Q822919.
• 1994_05_26-seq257 mentions Q211.
• 1994_05_26-seq257 mentions Q687709.
• 1994_05_26-seq257 mentions Q2167704.