Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_19-seq36> ?p ?o. }

• 1994_05_19-seq36 type Speech.
• 1994_05_19-seq36 number "36".
• 1994_05_19-seq36 date "1994-05-19".
• 1994_05_19-seq36 isPartOf 1994_05_19.
• 1994_05_19-seq36 spokenAs 21.
• 1994_05_19-seq36 spokenText "Atbildot uz jūsu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam saistībā ar Latvijas izvirzītajiem jautājumiem Eiropas stabilitātes pakta ietvaros paskaidroju sekojošo: Eiropas stabilitātes pakts ir Francijas premjerministra Baladūra ideja, kuras mērķis ir ar politiskā dialoga palīdzību radīt starptautiski tiesisku pamatu to centrālo un Austrumeiropas valstu problēmu risināšanai, kuras būtu tuvākās kandidātes uzņemšanai Eiropas savienībā. Šī doma balstās uz apsvērumu, ka Eiropas savienībā nevar tikt uzņemtas valstis, kuras nav noregulējušas savus iekšējos un ārējos konfliktus, jo šādā veidā šie konflikti iekļūtu Eiropas savienībā un apdraudētu to stabilitāti. Šo ideju oficiāli atbalstīja Eiropas savienība un tādējādi visus sagatavošanas darbus stabilitātes pakta inaugurācijas konfencei veica tā saucamais "trijnieks", tas ir, Eiropas savienības prezidējošā valsts, pašlaik Grieķija, kā arī bijusī un nākošā prezidējošā valsts. Galvenais darbs šajā sagatavošanas periodā norisinājās pie inaugurācijas konferences pamatdokumenta. Tā pielikumā atsevišķi minēts Baltijas apaļais galds, kurā uzskaitītas dažas problēmas, kuras varētu tikt apspriestas šajā galdā. Un tās ir: ārzemju izcelsmes personu integrācijas problēmas, valodas apmācības efektivitātes pilnveidošana, ombucmena institūcijas radīšana, personu kustība pāri robežām, sadarbība pierobežas rajonu starpā. Izvirzot šos jautājumus Latvijas delegācija jau no paša sākuma aktīvi sadarbojās un saskaņoja savu rīcību ar Igaunijas un Latvijas pārstāvjiem. Jaunu pagriezienu konferences sagatavošanas gaita ieguva maija sākumā, kad situāciju saasināja Krievijas pozīcija. Ja sākumā mēs bažījāmies, ka Krievija varētu šajā pakta idejā atrast vēl vienu starptautisku tribīni, lai runātu par tā sauktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs, tad maija sākumā kļuva problemātiska Krievijas piedalīšanās vispār, jo tā apgalvoja, ka gribētu risināt visus pakta izvirzītos jautājumus Eiropas drošības un sadarbības apspriedes un Baltijas jūras valstu padomes ietvaros. Tas izpaudās arī praktiskā darbībā. Pēdējās konferences sagatavošanas sanāksmes laikā 11. maijā Krievija gluži izmisīgi centās izvirzīt tik daudz labojumu un papildinājumu, ka bija gluži jūtama tās cenšanās, ja ne vismaz izgāzt šo pasākumu, tad sliktākajā gadījumā kaut vai izslēgt šo Baltijas apaļā galda ideju. Protams, ka Krievija bažījās par nepatīkamajiem jautājumiem, kas šeit, Baltijas apaļajā galdā varētu tikt izvirzīti un iegūtu internacionālu skanējumu, kuri jau ir minēti jūsu vēstulē. . It sevišķi Latvijas okupācija, kolonizācija un to seku likvidēšana. Pašreizējā situācija ir sekojoša. Es aizvakar Briselē kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem tikos ar šo trijnieku, tas ir, Grieķijas, Vācijas un Beļģijas ārlietu ministriem , kur tika runāts tieši par stabilitātes paktu. Principā šis dokuments , 11. maija Atēnās pieņemtais dokuments, tika akceptēts, taču Latvijas puse izteica vairākus priekšlikumus. Šie priekšlikumi bija sekojoši: pirmkārt, ka tēmas šiem apaļajiem galdiem nosaka gan Eiropas savienība, gan šīs Austrumeiropas valstis, kuras piedalās šajā paktā. Šajā dokumentā starp citu bija sākotnējā variantā, ka tēmas nosaka Eiropas savienība. Otrs ir jautājums par to, ka mēs interpretējam arī dažus citus jēdzienus šajā paktā, it īpaši pastāvošās robežas. Latvija uzskata, ka pastāvošās robežas nozīmē juridiski pastāvošās robežas. Un šāda veida interpretatīvu dokumentu mēs arī iesniegsim Parīzes inaugurācijas konferencē. Es domāju, ka liels solis uz priekšu ir arī tas, ka mēs zinām, ka starptautiskajās sanāksmēs tiek runāts par minoritāšu jautājumiem, pie tam mēs visi zinām, ka jēdziens "minoritāte" ir neprecīzs. Šeit uz mūsu priekšlikumu ir panākts šāda veida precizējums - tiek runāts par ārzemju izcelsmes personām., kas ir tuvāks atbilstošajam stāvoklim tieši Baltijas valstīs. Šie mūsu priekšlikumu tika iepriekš saskaņoti ar Igaunijas un Lietuvas delegāciju un tos var uzskatīt par kopējiem Baltijas valstu priekšlikumiem, kuri šādā veidā ar iespējām izmaiņām tekstā, bet it sevišķi ar interpretatīvajiem dokumentiem gūs atspoguļojumu arī Parīzes inaugurācijas konferencē 26. maijā. Paldies. Preiekšsēdētājs. Ir saņemts rakstisks iesniegums - 10 deputāti pieprasa debates. Saeima par to lemj balsojot. Viens runā par, viens - pret, pēc tam notiek balsojums. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu!".
• 1994_05_19-seq36 language "lv".
• 1994_05_19-seq36 speaker Egils_Levits-1955.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q822919.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q16350881.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q211.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q37.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q191.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q193089.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q39731.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q159.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q90.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q142.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q31.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q25931626.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q183.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q41.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q9005.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q1524.
• 1994_05_19-seq36 mentions Q960031.