Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_19-seq299> ?p ?o. }

• 1994_05_19-seq299 type Speech.
• 1994_05_19-seq299 number "299".
• 1994_05_19-seq299 date "1994-05-19".
• 1994_05_19-seq299 isPartOf 1994_05_19.
• 1994_05_19-seq299 spokenAs 77.
• 1994_05_19-seq299 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti negribētu, lai mēs par šo jautājumu debatētu brīžiem diezgan kategoriskos toņos, jo šī neapšaubāmi ir problēma, kas valstij ir jārisina, bet vēlreiz es atkārtoju, ka tādi kategoriski spriedumi un galēju viedokļu izteikšana manuprāt šajā jautājumā nav īsti pieņemami. Tā kā es zināmā mērā pārstāvu Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un vairākkārt arī šī ministrija tika pieminēta uzstājoties deputātiem, tad varbūt arī pamatā es orientēšos uz 7. pantu, kas ir šajā likumā. Jā, šis jautājums pēdējā laikā sabiedrībā tiek diezgan plaši diskutēts un es atklāti varu pateikt, ka Izglītības ministrija ir maksimāli centusies uzklausīt visu ieinteresēto pušu viedokļus, mēs esam runājuši gan ar kristīgo konfesiju pārstāvjiem, gan ar skolotājiem, izglītības funkcionāriem, ja tā varētu teikt, ar bērnu vecākiem, arī ar pašiem bērniem, ko viņi īsti grib un es domāju, ka šim jautājumam šobrīd ir jāpieiet ļoti uzmanīgi, pragmātiski, lai varbūt labi iecerēto neapgrieztu ar kājām gaisā un tas neiegūtu kaut kādas kroplīgas formas, jo diemžēl gribam vai negribam, bet mēs 50 gadus esam auguši totalitārisma apstākļos un tāda kategoriska pieeja daudzu jautājumu risināšanā diemžēl mūsu cilvēkiem šobrīd joprojām ir aktuāla. Un man ir ļoti sāpīgi noskatīties, ka tiešām laba ideja diemžēl tiek diskreditēta, jo diezgan bieži šobrīd praksē ir tā, ka tiek kvēlākie kristietības sludinātāji ir tie, kas varbūt dažus gadus atpakaļ sēdēja krūmos Aglonā un pierakstīja tos skolotājus, kas bija ieradušies uz dievkalpojumu un tāpat arī gāja uz Ziemassvētku dievkalpojumu tikai tāpēc, lai pierakstītu tur atrodošos skolotājus un skolēnus un pēc tam viņus kārt pie lielā zvana un šobrīd starp šiem cilvēkiem ir diezgan daudzi tādi, kas pēkšņi ir savus uzskatus mainījuši un tagad ir gatavi ar putām uz lūpām sludināt kristīgās morāles patiesības. Tāpat šeit tika runāts par kristīgās ētikas nepieciešamību skolā. Es nezinu, manuprāt, tomēr būtu pareizāk runāt apr ētiku nevis tikai par kristīgo ētiku vai varbūt par kādu citu ētiku. Jā, neapšaubāmi, mēs visi saprotam, ka Latvija reāli atrodas kristīgās pasaules ietekmes sfērā, gribam to mēs vai negribam. Un šodien kategorisku uzskatu paudēji uzskata, ka kristīgā reliģija Latvijā ir atnesusi tikai ļaunumu jau 700 gadu laikā. Bet mēs atrodamies šajā kristīgā pasaulē un uz mūsu tautas uzvedību, uz mūsu uzvedību ģimenē, uz mūsu uzvedību sabiedrībā neapšaubāmi kristietība ir atstājusi lielu ietekmi, jo mēs tiešām ģeogrāfiski vēsturiski piederam kristīgās pasaules ietekmes sfērai tīri ģeogrāfiski un mēs nepiederam budisma ietekmes sfērai vai sintoisma vai kādas citas reliģijas ietekmes sfērai. Un tanī pat laikā arī varbūt nevajadzētu tik kategoriski kā viens otrs izturas pret jaunajām reliģijām, jo tie paši krišnaiīti, gribam vai negribam, bet viņi tomēr ar to zupas šķīvi uzcienā diezgan daudzus cilvēkus un diezgan daudziem trūkumcietējiem tas ir diezgan liels atspaids. Un manā izpratnē šajā likumā ir diezgan pareizi risināti šie jautājumi, ka mēs dodam kaut kādu noteiktu laiku, lai šī konfesija pierādītu savas patiesās vēlmes šeit Latvijā. Bet vēlreiz es atkārtoju. It īpaši, kas attiecas uz pantu par izglītību. Labu gribot, un šeit es griežos arī pie mūsu garīdzniecības, ka šobrīd labu gribot mēs varam diskreditēt šo ideju, mēs varam šobrīd arī pateikt, ka Latvijā vajag ieviest, nu tas gan nav īsti korekts salīdzinājums, bet ka mēs pasludinām par obligātu mācību priekšmetu franču valodu. Nu mums nav reāli franču valodas pasniedzēju un diemžēl 7. panta redakcija tomēr nav īsti veiksmīga un šobrīd diemžēl Latvijā reāla situācija ir tāda, ka mums nav pasniedzēju, kas vairāk nekā tūkstots vispārizglītojošās skolās varētu mācīt ētiku vai reliģijas mācību kā alternatīvus priekšmetus un kā šeit ir rakstīts, ka alternatīvs faktiski kā obligāts priekšmets. Mums vienkārši nav šo pasniedzēju. Nav šo pasniedzēju. Un tāpēc manā izpratnē tā kā šobrīd tiek risināts jautājums par ticības mācību vai reliģijas mācību skolā spēkā esošajā likumā par reliģiskajām organizācijām, ka viņš ir tuvāks šodienas realitātei nekā šis piedāvātais variants, bet to, ka likumā šī problēma ir jārisina, tam es pilnīgi piekrītu un manuprāt es tomēr piekristu Sinkas kungam, ņemot vērā kaut vai to, ka 7. pantā ir runāts faktiski tikai par izglītību un praktiski nav runāts par reliģiskajām organizācijām, kas ir šī likuma virsrakstā, un ņemot vērā to, ka Izglītības ministrija šobrīd gatavo jauno izglītības likumu un mēs arī esam sagatavojuši labojumus izglītības likumā, kas gan vairāk attiecas uz finansu sfēru, bet ja ir nepieciešams, mēs varētu sagatavot arī labojumus izglītības likumā, kas tieši regulē šo problēmu, tad tiešām, kā Sinkas kungs teica, labāk un korektāk būtu risināt šo problēmu likumā par izglītību. Komisija, Izglītības komisija, gan noraidīja šo likumprojektu, es personīgi atturējos, jo es uzskatu, ka neskatoties uz neapšaubāmi esošajiem trūkumiem šajā likumprojektā, es tomēr uzskatu, ka līdz otrajam lasījumam ir iespējams sakārtot šo likumprojektu tā, lai viņš atbilstu visām juridiskajām normām un aicinu šobrīd pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt un ļoti rūpīgi piestrādāt pie otrā lasījuma. Paldies par uzmanību!".
• 1994_05_19-seq299 language "lv".
• 1994_05_19-seq299 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1994_05_19-seq299 mentions Q211.
• 1994_05_19-seq299 mentions Q8436.
• 1994_05_19-seq299 mentions Q11989566.