Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_19-seq297> ?p ?o. }

• 1994_05_19-seq297 type Speech.
• 1994_05_19-seq297 number "297".
• 1994_05_19-seq297 date "1994-05-19".
• 1994_05_19-seq297 isPartOf 1994_05_19.
• 1994_05_19-seq297 spokenAs 78.
• 1994_05_19-seq297 spokenText "Cienījamie kolēģi! Paldies par jūsu uzmanību! Tā kā tik labi jau izteicās Prēdeles kundze un Folkmanes kundze, es vienu brīdi jau domāju, ka gandrīz vai būtu man jāatsauc mana vēlēšanās sākotnējā runāt šajās debatēs. Bet pēc tam, kad es biju dzirdējis Laviņas kundzi, tad man tā vēlēšanās atgriezās. Proti, es... viņas izteiktais man ārkārtīgi liek domāt par tiem bērnības laikiem, kad šeit ienāca tie krievu tanki un pirmais, kas pazuda no mūsu skolas, bija ticības mācība. Un viss tas, ko tik cēli pasludināja par baznīcas atdalīšanos no valsts vai valsts atdalīšanos no baznīcas, vēlāk kļuva par neko citu kā baznīcas vajāšanu. Vajāšanu arī skolu līmenī, nu jāsaka, ka nedod dievs, ja dabūja skolā zināt, ka ticības mācība notika ģimenēs. Un viss tas pārējais, ko jūs jau tik ļoti labi zinat. Un mūsu Latvijas brīvvalsts skaitījās, es varbūt to uzsveru, skaitījās par kristīgu valsti. Ir vienmēr bijuši neticīgie, vai nu kas aktīvi nostājušies pret kristīgo ticību, ateisti, vai arī agnostiķi, kas vienkārši nekam neticēja. Tādi bija, ir un būs. Bet mans ideāls ir, ka valdība, valsts atgrieztos pie lielākas atbildības tieši par kristīgo ticību. Es aptveru, ka ir krišnas, ir mūnieši, un tā tālāk, tādas sektas, kas ir sagādājušas lielas grūtības sevišķi Amerikā un arī citur, dažādos līmeņos, tur ir bijuši tiesu procesi un tā tālāk un tā tālāk. Es neizlietošu šīs grūtības, lai teiktu, ka tāda un tāda sekta neder, bet es tomēr gribu uzsvērt, ka mūsu Latvija skaitījās kristīga zeme. Dažādas konfesijas - jā, ieskaitot brāļu draudzes, bet tas kaut kā likās un esmu pārliecināts, ir bijusi mūsu valsts , mūsu tautas, tēvzemes tradīcija. Tagad to auksto formulējumu - valsts atdalīta no baznīcas - pataisa par tikpat vēsu, ja ne tieši vajāšanu, kā tas bija padomju okupācijas gados, bet tomēr ārkārtīgu vienaldzību. Un tādēļ es tieši gribēju runāt par vienu punktu. Par izglītību. Tieši tas, kas liekas Laviņas kundzei piedauzības akmens. Par ticības mācīšanu skolās. Un es atceros no savas bērnības, ka mums bija ticības mācība, labi, manā klasē varbūt bija lielais vairums luterāņu, bet mums bija arī pareizticīgie, mums bija katoļticīgie un mums bija ebreju ticīgie un tiem tad pakalpoja ar to, ka tās bērnu grupas, kas piederēja šīm... nu katrā ziņā manā skolā minoritāšu reliģijām, tiem bērniem bija iespējams ar saviem mācītājiem mācīties reliģijas pamatus un visu to varbūt tādā baznīcas garā, bet es domāju, ka šis ticības mācības jautājums būtu izņemams no šī likuma projekta. To vajadzētu iekļaut mūsu valsts izglītības likumā. Un to izstrādājot mūsu ministrijai, varbūt vienai, varbūt divām būtu jākonsultējas ļoti cieši ar mūsu galvenajām kristīgajām konfesijām, jo mums nav tik liels skaits musulmaņu, bet ir iespējams, ka to domas mums arī vajadzētu ievērot, bet es neteikšu, kā te parasti saka, piedodiet man, es atvainojos... prostite... to es tagad neteikšu, es neatvainojos ne par ko, bet ir tiešām ienākušas tādas sektas, kas drīzāk nodara mūsu bērniem pāri. Bet es domāju, ka mūsu bērniem pat ja mēs, vecāki, būtu agnostiķi, vajadzētu dot iespēju iepazīties ar ticības mācību, varbūt vidusskolas līmenī salīdzinošā veidā iepazīstināt viņus ar kristīgās ticības novirzieniem, iespējams, ka vidusskolā tajā pašā ticības mācībā vajadzētu iepazītināt ar citiem pasaules ticību novirzieniem, jā, ētika, es domāju, ka būtu jātur pilnīgi atsevišķi un tas būtu vidusskolas mācību priekšmets, kas būtu obligāts. Kaut kāda vienošanās būtu jāpanāk. Ja es drīkstētu teikt, būtu jāieved tāda obligāta brīvprātība. Protams, konfesionālās skolās, baznīcas skolās tur skaidrs, ka būtu jādod iespēja tieši to baznīcas mācību vienas konfesijas lietas mācīt tiem bērniem, protams, tādos apmēros, kā šīs konfesionālās skolas to vēlētos. Bet es domāju, ka galvenais ir un es to atstāju visiem tiem darbīgajiem kolēgām, kas tieši nodarbosies ar šo jautājumu, izņemt šo punktu ārā, tātad vai septīto vai nu visu kopumā, vai daļēji septītā panta, piemēram, trešo sadaļu izņemt no tā ārā un iekļaut izglītības likumā. Un es pat neatvainojos Laviņas kundzei. Paldies.".
• 1994_05_19-seq297 language "lv".
• 1994_05_19-seq297 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1994_05_19-seq297 mentions Q211.