Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_05_19-seq286> ?p ?o. }

• 1994_05_19-seq286 type Speech.
• 1994_05_19-seq286 number "286".
• 1994_05_19-seq286 date "1994-05-19".
• 1994_05_19-seq286 isPartOf 1994_05_19.
• 1994_05_19-seq286 spokenAs 8.
• 1994_05_19-seq286 spokenText "Cienījamo Prezidijs, cienījamie kolēģi! Rūpīgi iepazīstoties ar Latvijas Republikas likumprojektu "Par reliģiskajām organizācijām" Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 3. maijā sēdē pieņēma šādu lēmumu: iesniegtajā likumprojektā ir ietvertas tādas normas, kā reliģisko organizāciju veidošanās noteikumi, to tiesības, kā arī citas likuma prerogatīvas, kuras faktiski jau noteiktas citos likumos. Piemēram, likumā "Par sabiedriskajām organizācijām", "Par uzņēmējdarbību", "Par muitas tarifiem", likums "Par izglītību". Tāpēc šo likumprojektu šādā redakcijā komisija noraida. Pats likumprojekts sevī satur ļoti daudz neskaidrību un pretrunu. Formas ziņā tās ir neizstrādāts. Un, lai to pieņemtu, tas tomēr būtu ļoti strikti jāattīra no juridiskajām normām, kuras ietvertas jau daudzos citos likumos. Es gribu atsaukties tieši uz paša likumprojekta līdzautora Seiksta kunga skaidrojumu par likuma pieņemšanas nepieciešamību. Šajā skaidrojuma otrajā punktā ir tāda definīcija: jānostiprina izveidojusies un praksē pārbaudītā struktūra, kura garantē korektas attiecības starp valsti un reliģiskajām organizācijām. Pareizi. Pieņemot likumu ir jānosaka ne tikai korektas, bet juridiski nopamatotas attiecības, jo ja balstāmies tikai uz jēdzienu "korekts", to katrs var tulkot savā izpratnē, kas vienam ir korekts, otram varbūt ir nekorekts. Es gribu izteikt arī savu viedokli, kad tomēr likums, bez šaubām, šāds likums par reliģiskajām organizācijām ir nepieciešams, bet viņš arī juridiski ir nopietni jāsakārto. Es nedaudz gribu pievērsties likumprojektā iestrādātiem pantiem. Un tos nedaudz komentēt. Piemēram, šī likumprojekta 4. pantā 2. punktā teikts, nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus, izņemot gadījumus, kas speciāli paredzēti likumā. Kā to saprast? 5. pants ietver sevī pretrunas ar 15. panta 5. punktu un šeit ir noteikts, ka, es nepakavēšos lai jūsu laiku lieki nekavētu, bet šīs pretrunas 5. pantā un 15. ir ļoti spilgi izteiktas. Bez tam šeit, kā tāds mūsu komisijai galvenais punkts, kas izraisa pārdomas un ne tikai pārdomas, tātad 7. pants: reliģiskās organizācijas un izglītība. Nu, šeit ir pretruna, pirmkārt, ar 5. panta 1. punktu, kur teikts, ka Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas, bet 7. pants 2. punkts paredz, ka valsts akreditētajās skolās skolēni pēc izvēles apgūst kristīgo reliģijas mācību vai ētiku, kuras iekļaujamas obligāto priekšmetu sarakstā. Tiesa, Seiksta kungs teica, ka tas tā nav domāts īsti kā obligāto, bet, nu, ja mēs skatamies likumprojektu, tur tā ir rakstīts. Pirms nedēļas mūsu komisijai bija tikšanās šeit Saeimas ēkā ar valsts skolu valžu priekšsēdētājiem. Un mēs uzklausījām arī viņu viedokli, un šis jautājums, šobrīd tiešām ir ārkārtīgi diskutējams, par ticības mācību ieviešanu skolā. Pirmkārt jau tā apstākļa dēļ, ka mēs visi zinām šodien mums trūkst vispār pedagogu, kas pasniedz svešvalodas un nerunāsim par to, ka mums trūkst un nav sagatavoti tādā līmenī, tik kvalificētu pedagogi, lai pasniegtu šo ticības mācību skolās, bet šeit rodas arī vēl viens jautājums. Mēs taču zinām, ka cilvēki pieder dažādām konfesijām un, ja vienā skolā un vienā klasē mācās dasžādu pārliecību konfesiju atbilstoši skolēni, vai viņu vecāku pārliecība ir tāda, tad arī, ja mēs uzspiežam šādu vienu tikai viedokli vai tas arī ļauj cilvēkiem demokrātiski izvēlēties, izvēles brīvība taču pastāv un mums tā ir jāļauj. Mūsu viedoklis, komisijas viedoklis un arī skolu valžu priekšsēdētāji izteica šo viedokli, ka vajadzētu un varētu atstāt un lai mācās ticības mācību, bet tas varētu būt kā arī daudzās citās valstīs tas ir, svētdienas skolās, lai izvēlās un šeit iespēja ir kvalificētu pedagogu vadībā arī strādāt skolēniem. Tāpēc mūsu komisijai šis pants 7. bija nepieņemams un bez tam 3. punkts skan tā: "Reliģijas mācības programmu apstprina Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija saskaņojot to ar reliģijas lietu konsultatīvo padomi." Jautājums ir ārkārtīgi diskutējams par šādu normu. Es gribu pakavēties arī pie 9. panta, kur teikts, ka reliģiskās draudzes var izveidot ne mazāk kā 10 pilngadīgi Latvijas Republikas pilsoņi, iestāties draudzēs un piedalīties to darbībā ir tiesības visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Katra persona var būt tikai vienas draudzes dibinātājsastāvā. Jautājums ir tāds, ka dibinātājs var tādā gadījumā būt arī citas konfesijas pārstāvis un teiksim viņš dibina luterāņu draudzi, bet pats atrodas citā konfesijā. Tad šāda norma, vai viņa regulē tādu darbību, kā ir autori gribējuši izteikt. Es gribu vēl runāt par 13. pantu. 13. pants trešais punkts paredz: "Ja reliģiskās organizācijas darbība pirms tās reģistrācijas ir bijusi pretrunā ar šo likumu, tad var saņemt reģistrācijas atteikumu. " Jautājums - kā var būt pretrunā ar likumu, ja tāds nav bijis pieņemts un nav līdz šim darbojies. Ko var prasīt un kādu atbildību no organizācijas, kurai nav bijis juridiska statusa. 16. pants otrais punkts nosaka: "Reliģiskās savienības, apvienības un draudzes darbam Latvijas Republikā ārvalstu garīdzniekus vai misionārus var uzaicināt tikai izņēmuma gadījumā noformējot tiem uzturēšanās atļaujas likumā noteiktajā kārtībā. " Tādā gadījumā, ja mēs pieejam korekti juridiski, tad vajadzētu arī atrunāt, kā šo normu tulkot, kas ir izņēmuma gadījums un kad viņš ir pielietojams. 18. pants paredz humāno palīdzību. Šis pants ir ļoti pretrunīgs. Reliģiskā literatūra, rituālu priekšmeti un humānās palīdzības sūtījumi, ko saņem un nosūta reģistrētās reliģiskās organizācijas, ar muitas nodokli netiek apliktas. Izraisa šaubas, kas ir rituālu priekšmeti, kas iekļaujami humānās palīdzības kategorijā. Vai te neslēpjas iespēja organizācijai, ja viņa grib negodīgi, tad legālā veidā izvest lielas kultūras vērtības. Ar ko reliģiskās organizācijas tādā gadījumā atšķiras no kultūras organizācijām? Piemēram Kultūras fondam šādu tiesību nav. Tāpat arī varētu savas pretrunas šeit ietvert 19. panta ceturtais punkts, 21. panta ceturtais punkts, 23. panta trešais punkts, par piedziņu draudzes iziršanas gadījumā. Komisija uzskata, ka piedziņu var vērst uz rituāla priekšmetiem pēc kreditora pieprasījuma, ja draudze ir izirusi. Un kāpēc šim īpašumam jāpāriet citas reliģiskās organizācijas īpašumā? Bez tam, kas noteiks tieši, kuras reliģiskās organizācijas? Komisija ierosina, ka draudzes likvidācijas gadījumā tās īpašumam jāpāriet valsts īpašumā. Šeit varētu daudz vēl runāt par tām pretrunām, kuras šobrīd ietver likumprojekts, taču piestrādāt pie viņa, lai pieņemtu nāksies daudz. Paldies par uzmanību.".
• 1994_05_19-seq286 language "lv".
• 1994_05_19-seq286 speaker Irena_Folkmane-1941.
• 1994_05_19-seq286 mentions Q822919.
• 1994_05_19-seq286 mentions Q211.